IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
• Psoriāze. Nīma sēklu eļļa un lapu ekstrakts ir lieliski līdzekļi pret psoriāzi. Tie mazina niezi un sāpes, ādas lobīšanos un apsārtuma veidošanos bojātajās ādas vietās.
• Diabēts. Perorāli nīma lapu ekstrakta devas pazemina nepieciešamību pēc insulīna dažādu diabēta tipu slimniekiem par 30-50 %.
• AIDS. Laboratoriski ir veikti dažādi pētījumi, kuru rezultāti liecina par nīma ekstrakta nozīmi AIDS profilaksē un ārstēšanā.
• Vēzis. Nīma mizā, lapās un sēklu eļļā esošie polisaharīdi samazina audzējus.
• Sirds slimības. Nīms palēnina asiņu recēšanu, mazina sirdsklauves, palēnina pulsu un asinsspiedienu.
Herpess. Nesen Vācijā veiktās pārbaudes ir parādījušas, ka nīma ekstrakts iedarbojas pret herpesvīrusu un ātri izārstē "aukstumpumpas" (vienkāršo pūslīšēdi).
Periodontīts. Vācu un amerikāņu pētnieki ir pierādījuši, ka nīma ekstrakts novērš zobu bojāšanos un var aizkavēt un ārstēt zobu saknes un apkārtējo audu iekaisumu jeb periodontītu.
Dermatoloģija. Nīms ir ļoti efektīvs tādu ādas slimību kā akne, ekzēma, nieze, blaugznas un kārpas ārstēšanā.
Alerģija. Nīms nomāc alerģiskās reakcijas, ja to lieto ārīgi vai iekšķīgi kā novārījumu.
Čūlas. Nīma ekstrakts ievērojami samazina diskomfortu kuņģa un divpa- dsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā un paātrina izveseļošanos. Encefalīts. Japānas encefalīta uzliesmojums Indijā acīm redzami samazinājās, kad bērniem sāka divreiz dienā dot saberztas nīma lapas. Dzimstības kontrole (vīriešiem). Indijā un ASV veiktie eksperimenti ar pērtiķu tēviņiem ir parādījuši, ka nīma eļļas ekstrakts samazina auglību, nenomācot libido un spermas veidošanos, tāpēc to varētu izmantot par pamatu pretapaugļošanas tabletēm vīriešiem.
Dzimstības kontrole (sievietēm). Nīma eļļa, lietota kā maksts lubrikants, līdz 100 % gadījumu novērš grūtniecību.
Hepatīts. ASV veiktās pārbaudes ir pierādījušas, ka nīms kaitē hepatīta B vīrusam.
Sēnes. Nīms ir kaitīgs vairākām cilvēkam patogēnām sēnēm, ieskaitot atlēta pēdas un cirpējēdes ierosinātājus, kā arī Candida - rauga infekcijas izraisītāju. Malārija. Nīma lapās esošā viela irodīns A ir toksiska rezistentajiem malārijas izraisītāju celmiem.
Ārējie parazīti. Nīms ātri nonāvē ārējos parazītus. Nīma novārījums ir vē- lamāks cīņai pret galvas utīm un kašķi nekā stipri toksiskie parastie līdzekļi. Kukaiņu repelents. Pētījumi ir pierādījuši, ka nīmā esošās vielas ir efektīvākas kukaiņu atbaidītājas nekā plaši izmantotie sintētiskie savienojumi, kuri, ilgstoši lietojot, var būt kancerogēni.
Insekticīds. Zinātnieki ir atzinuši, ka nīma ekstraktus var izmantot kā insekticīdus pārtikas kultūrām. Tie nav toksiski putniem un citiem mugurkaulniekiem, kā arī cilvēkam, tomēr spēj pasargāt ražu.
JĀŅEM VĒRĀ
Lietojot nīma mizas pulveri ik pārdienas vai dzerot vieglu nīma tēju, var pretoties infekcijām, jo nīms veicina antivielu veidošanos un ar šūnām saistīto imūno atbildi ķermenī. Tomēr nedrīkst lietot nīmu ilgāk par divām nedēļām bez pārtraukuma. Tā lietošana jāpārtrauc vismaz uz vienu nedēļu.
Nīmu var lietot iekšķīgi pret dažādu orgānu, imūnsistēmas, asinsrites un citām problēmām ķermeņa iekšienē, kā arī pret ādas slimībām ārīgi. Ja nepieciešams, var apvienot tā ārīgo un iekšķīgo lietošanu. Nopietnos gadījumos nīma iekšķīgu lietošanu pēc nedēļas pārtraukuma var atsākt, ieteicams, ājurvēdas ārsta uzraudzībā.
Plaši pētījumi notiek ar nīma eļļas ekstraktiem. Konstatēts, ka to lietošana ir cilvēkam droša, ja vien tos izmanto ierobežotās devās un īslaicīgi. Daži cilvēki no nīma eļļas iekšķīgas lietošanas izjūt nelabumu un vispārēju diskomfortu, jo eļļa satur sēra savienojumus. Pārmērīga neapstrādātas nīma eļļas lietošana apgrūtina aknu darbību un rada problēmas ar centrālo nervu sistēmu. Daži pētnieki tomēr apstrīd iespēju, ka mazām nīma eļļas devām var būt nelabvēlīga ietekme. Viens no viņiem pat ir pierādījis, ka mazas tīras nīma eļļas devas pasargā aknas no bojājumiem.
Ir atklāts, ka nīma eļļa, ja to lieto orāli vai makstī pēc dzimumakta, novērš apaugļošanos un var pat izraisīt abortu. Tā kā eļļa ir ļoti rūgta, diez vai kāds to izmantos pārtikā. Tomēr sievietes grūtniecības stāvoklī, kā arī tās, kas vēlas kļūt grūtas, nedrīkst lietot nīma eļļu.
Nav precīzu datu par nīma eļļas toksiskumu, to lietojot iekšķīgi, tomēr tādos gadījumos nepieciešams ievērot piesardzību. Nesen veiktajos pētījumos ir konstatēts, ka tumšā eļļa ir toksiskāka par gaišo. Tumšo eļļu parasti iegūst no vecākām sēklām, kas var būt inficētas ar sēnēm, kuras parasti veido afla- toksīnus.
Nīma lapu lietošana ir samērā droša, ja tās izmanto mazā daudzumā. Nīms tomēr satur daudzas spēcīgas vielas, tāpēc nav uzskatāms par vieglas iedarbības augu.
Daudzi indieši, sevišķi lauku rajonos, ir uzauguši, izmantodami nīmu gan uzturā, gan ārstniecībā, gan higiēnai. Daži cilvēki ēd daudz nīma lapu un bieži dzer nīma eļļu bez kaut kāda redzama kaitīga efekta. Tomēr tiem, kuri nav bijuši pazīstami ar nīmu kopš bērnības, tas jālieto saprātīgi, kamēr nav noskaidrota viņu individuālā izturība pret to. Ja kāds ārstniecības augs vai pārtikas produkts rada nevēlamu efektu, no tā lietošanas jāatsakās vai jāsamazina tā deva. Tas attiecas uz nīmu tāpat kā uz jebkuru citu augu.