29. sandalkoks
Sandalkoks (chandan, Santalum album) ir viens no vērtīgākajiem Indijas
rietējiem augiem.
Sandalkoku un tā ēteriskās eļļas, ko iegūst, frakcionēti destilējot tā smaržīgo kodolkoksni un saknes, ājurvēdā izmanto kopš seniem laikiem. Sandalkoks ir efektīvs līdzeklis pret pītu. To lieto iekšķīgi un ārīgi pastas, pulvera vai eļļas veidā. Tas ir arī dabisks dezodorants, kuru regulāri lietojot ķermenim nav nepatīkamās sviedru un urīna smakas.
Lai gan sandalkoks nav lēts, ar nelielu tā gabaliņu var pietikt gadiem ilgi. Tam ir tik izturīga koksne, ka pat termīti to nevar sagrauzt. Lai pagatavotu sandalkoka pastu, koksnes gabaliņu ar nelielu ūdens daudzumu berž pret plakanu, nelīdzenu akmeni. Iegūto masu savāc nelielā trauciņā. Sandalkoka eļļa ir stipri savelkoša, tādēļ pirms lietošanas tā vienmēr jāsajauc ar vismaz piecas reizes lielāku daudzumu kādas maigas eļļas.
IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
• Alerģiski izsitumi. Sarīvē sandalkoka gabaliņu ar sirdslapu tinosporas (giloyTinospora cordifolia) sulu un pastu lieto iekšķīgi.
• Asiņošana. Dzer novārījumu, kas pagatavots no sandalkoka, platlapu basijas (madhuka, Bassia latofolia) un ķekarainā simploka (lodhra, Symplocos race- mosa) kopā ar cukuru un medu. Smalka sandalkoka pulvera iešņaukšana aptur deguna asiņošanu.
• Asiņojoši hemoroīdi. Hemoroīdu asiņošanu aptur granātābola mizas novārījums vai sandalkoka ekstrakts kopā ar ingvera pulveri.
• Dedzinoša sajūta ķermenī. To atvieglo, ja iedzer tīru sandalkoka pulveri kopā ar cukuru, medu un rīsu ūdeni.
• Dedzinoša sajūta urinējot. Iekšķīgi lieto sandalkoka pastu, kas sajaukta ar cukuru un rīsu ūdeni. Uzturā lieto tikai uzvārītu un atdzesētu pienu un graudu produktus.
• Konjunktivīts. Acis skalo ar lakricas un piena novārījumu, kas sagatavots kopā ar sandalkoku.
• Žagošanās. Lai apturētu žagas, lieto deguna pilienus, kas gatavoti no sandalkoka pastas, to sajaucot ar krūts pienu vai govs pienu.
• Neregulāras menstruācijas. Iekšķīgi lieto sandalkoka novārījumu. Lai tas būtu garšīgāks, var pievienot pienu, gī, cukuru vai medu.
• Saindēšanās. Krūšu rajona ieziešana ar sandalkoka pastu sniedz atvieglojumu un uzlabo pašsajūtu.
• Spermas patvaļīga noplūšana. Tiem, kas sūdzas par patvaļīgu spermas noplūšanu, noder arjunas terminālijas (arjuna, Terminalia arjuna) mizas un sandalkoka novārījums.
» Vemšana. Pret to palīdz tējkarote sandalkoka pastas kopā ar amlas sulu.
Vairums cilvēku Indijā pazīst tamarindu (Indijas tamarinds, Tamarindus
ndica). Tas bieži aug pagalmos un veido alejas. To audzē galvenokārt ēnas dēļ.
amarindu var izmantot ne tikai komerciāliem nolūkiem un apstādījumiem,
iet arī ārstniecībā.
iZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
» Ēstgribas trūkums. Sajauc palmu sulas cukurūdeni ar tamarinda masu un garšas uzlabošanai pievieno kanēļa mizu (daalcheeni) un kardamonu (ila- aychee). Iegūto līdzekli sūkā, lai palīdzētu pret anoreksiju.
» Caureja. Savāc tamarinda sēklu ārējos apvalkus, saberž tos un sajauc ar ingvera pulveri, akmens sāli un ajovanu (bīskapa zāle, ajwaayan, Carum cop- ticum). Dzer kopā ar svaigām paniņām. Šis līdzeklis īsā laikā aptur caureju.
Asiņojoši hemoroīdi. Tamarinda lapas apcep eļļā un gī, pēc tam vāra pietiekamā daudzumā rūgušpiena. Pievieno kaltēta granātābola pulveri, koriandra sēklas un sausu ingveru. Lieto iekšķīgi. Pret hemoroīdu asiņošanu noder arī šķidra tume, kas saraudzēta kopā ar tamarinda masu.
» Taisnās zarnas noslīdējums. Apgrauzdē tamarinda sēklas un saberž ar ūdeni. Pēc zarnas iebīdīšanas atpakaļ ānusā to ieziež ar šo pastu, lai zarna atkārtoti neizslīdētu.
» Klepus. Vienu daļu tamarinda augļa epikarpa (ārējā augļapvalka kārta), divas daļas kurkumas, trīs daļas sarjarasa (Indias vatērija - Vateria indica), vienu daļu skrajās berhāvijas (punarnava, Boerhavia diffusa) un deviņas daļas jasmīna (chamelee) lapu saberž un izgatavo no šīs masas degli. Kad ir klepus, kvēpina pagatavoto degli.
» Pietūkums no savainojuma. Pagatavo masu, vārot kviešu miltus kopā ar šķipsnu sāls, tamarinda lapām un sulu. Šo masu uzliek pietūkušajai vietai kā siltu kompresi. Tā mazina gan sāpes, gan pietūkumu. Var arī ievainoto vietu apziest ar pastu, kas pagatavota no tamarinda augļa mīkstuma un laima. Pēc tam liek saitējošu kompresi.
• Vasarraibumi. No vasarraibumiem iespējams atbrīvoties, ja tiem uzziež tamarinda saknes mizas pastu.
• Leikoreja jeb maksts asiņošana. Vienu diennakti mērcē tamarinda sēklas ūdenī, pēc tam tās saberž kopā ar pienu. Šo pastu lieto regulāri.
• Saaukstēšanās. Ja stāvoklis ir akūts, noder tamarinda augļu zupa. Ja gļotas ir biezas, var no tām atbrivoties, izmantojot, piemēram, tādu ājurvēdas procedūru kā nasya karma - auga pulvera vai eļļas ievadīšanu caur nāsīm.
• Tūska. Skartā ķermeņa daļa jāvanno karstā tamarinda lapu novārījumā.
• Acu slimības. Izspiež sulu no tamarinda lapām un sajauc to ar pienu. Pagatavoto līdzekli izmanto, ja acis ir apsarkušas, ir izdalījumi no acīm, sāpes vai asaru novadsistēmas aizsprostojums. Lai mazinātu acu niezi, var lietot pastu, kas pagatavota no melnajiem pipariem, tamarinda sulas un gī.
• Ausu slimības. Pret tām palīdz eļļa kopā ar tamarinda augļu sulu.