Выбрать главу

Yasad bhasma jeb cinka pulverim ir diurētiska, hipoglikēmiska un savelkoša iedarbība.

6

GREMOŠANAS SISTĒMAS

SLIMĪBAS

1. HiPERACIDITĀTE

Hiperaciditāte ir skābes pārmērīga izdalīšanās kuņģī. Lai barības vielas va­rētu uzsūkties, kuņģī tās tiek saskaldītas sīkākās sastāvdaļās. Kuņģis sagremo, piemēram, gaļu. Kāpēc gan tas nesagremo pats sevi, jo ir būvēts no līdzīga mate­riāla? Gremošanas procesā piedalās dažādi kuņģa sekrēti, kas ir ļoti skābi. Pašu kuņģi pret sagremošanu aizsargā šūnas, kas to izklāj. Šīs šūnas veido barjeru, kas nekam neļauj iekļūt kuņģa sienās. Šo barjeru var vājināt vai bojāt, ja lieto pārāk daudz tējas, kafijas, alkohola vai dažu medikamentu, īpaši - līdzekļus pret sāpēm un artrītu.

Rezultātā kuņģī esošā skābā vide ietekmē paša kuņģa sienu, radot sāpes un diskomfortu. Situācijai atkārtojoties, kuņģa sula var kļūt pārāk skāba un var sākties kuņģa iekaisums jeb gastrīts. Ājurvēdā šādu slimību sauc par amla pitta.

Lai izprastu amla pitta, ir jāsaprot, kas ir agni. Ājurvēdā to sauc par dzīvības uguni un uzskata to par galveno smalkā līdzsvara saglabātāju starp veselību un slimību. Tātad agni ir uguns, kas sagremo barību.

Normāls agni nozīmē, ka cilvēks ir vesels, bet, ja agni vairs neatbilst normai, ir pavērts ceļš slimībai.

Dažreiz agni var bojāties Dieva zaimošanas lāsta (prajnaaparaadha) dēļ, tad, ja uztveres objekti kaitīgi iedarbojas uz maņu orgāniem (asaatmyendriyaartha samyoga) vai pastāv laikapstākļu untumu (kaala vai parinaama) dēļ. Bojātais agni iedarbojas uz pītu - ķermeņa ugunīgo enerģiju, kas ir atbildīga par pārvēr­tībām. Šīs iedarbības rezultātā rodas slimība - amla pitta.

Ājurvēdā saka: "Ir grūti iekurt uguni, ja nav malkas, kā arī tad, ja kurtuve ir pilna ar malku." Nav labs ne trūkums, ne pārpilnība. Amla pitta ir pārpilnības rezultāts.

PAŠPALĪDZĪBA UN ajŪrvĒdas lĪdzekĻi

Tā kā ir zināms, ka pārmērīgs kuņģa sulas skābums jeb aciditāte ir nepareiza

režīma sekas, slimniekam var viegli palīdzēt ar vienkāršām metodēm.

•       Ir noskaidrots, ka amla pitta galvenokārt rodas bojātas pītas dēļ. Pītu bojā pārmērīgi asu un skābu ēdienu lietošana, alkohols, sāls, karstas un asas vie- | las, kas rada dedzināšanas sajūtu kuņģī. Jācenšas pēc iespējas izvairīties no bailēm un dusmām, no pārāk ilgas uzturēšanās saulē un karstumā, sausu dārzeņu produktu un sārmu lietošanas uzturā, neregulāras ēšanas.

•       Visiem, kuriem ir aciditāte, lieliski noder piena diēta, lai gan dažkārt, to uzsākot, var būt grūtības ar piena sagremošanu, jo lielais skābes daudzums j izraisa piena sarecēšanu kuņģī, tāpēc var būt vemšana. Tomēr pret šo slimi- ļ bu piens ir ļoti noderīgs līdzeklis, īpaši - pirms badošanās, kas tiek ievērota atbilstoši ķermeņa vispārējam stāvoklim.

•       Ja iespējams, piena diēta jāievēro vairākas nedēļas pēc kārtas. Jādzer ari silts ūdens neierobežotā daudzumā. Ājurvēdā uzsver, ka silta ūdens dzeršana nepieciešama, lai ievērotu principu "karsts pret karstu" (ushnam ushnea hant). Turklāt ir atklāts, ka auksts ūdens veicina skābes sekrēciju kuņģī. Kad kuņģa veselības stāvoklis ir uzlabojies, pienu ieteicams dzert vakariņās kopā ; ar viegli sagremojamu un maigu ēdienu.

•       Kādu laiku ir ieteicams izvēlēties tādu ēdienu, kuru nevajag daudz košļāt, jo košļāšana veicina kuņģa sulas izdalīšanos, bet tā satur skābi. Nepietiekama barības sakošļāšana pasliktina stāvokli, radot kuņģa kairinājumu. Aciditātes gadījumā tas ir ļoti būtiski.

•       Svarīgi ir nepārēsties, bet ēst trīs reizes dienā pa nelielām porcijām. Jāiz-1 vairās no mākslīgiem stimulatoriem, kas paaugstina pītu. Alkohols jebkurā ļ formā ir kurināmais pītai. Skābes veidošanos kuņģī pastiprina pārmērīga kafijas un tējas lietošana to sastāvā esošā kofeīna dēļ.

•       Arī pārmērīga saldumu ēšana var palielināt kuņģa sulas skābumu, jo, saldu- J miem rūgstot, kuņģī rodas papildu skābe, īpaši tad, ja tos nepareizi kombinē ar citām uzturvielām.

•       Saskaņā ar ājurvēdu nav jāpastāv korelācijai starp noteiktas pārtikas īpašī- 1 bām pirms gremošanas un to radīto efektu pēc gremošanas.

•       Jāizvairās no sāls, eļļas, sālītu un marinētu dārzeņu, biezpiena, cepta ēdiena un skābu produktu, piemēram, tamarinda (Tamarindus indica) lietošanas, j jo tie visi karsē ķermeni.

i Jāizvēlas diēta, kas nomierina pītu. Tai jābūt ar rūgtu un savelkošu garšu, un to panāk, lietojot salātus un pākšaugus kā ēdiena piedevu. Abas šīs garšas mazina ēstgribu, sausina ēdienu, padara to asāku.

» Lai mazinātu bojāto pītu, standarta ieteikums ir lietot divas tējkarotes gī, kas sajaukts ar glāzi silta piena. Šāds ēdiens mīkstina vēdera izeju, veicinot liekās pītas izplūšanu no gremošanas sistēmas. Ājurvēdā to iesaka kā labā­ko līdzekli bojātas pītas koriģēšanai. Glāzi piena ar gī var izdzert pusdienu vietā, divas stundas pēc vieglām pusdienām vai arī kā brokastu aizstājēju. Tomēr, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis, gī lietot nevajadzētu.

>   Avipattikara choorna, kas sastāv galvenokārt no operkulīnas (Operculina turpethum) sakņu pulvera, atvieglo aciciitātes radītos nepatīkamos simpto­mus. Preparāts veicina zarnu peristaltiku un uztur ēstgribu. Šo pulveri lieto pa 3-6 g kopā ar ūdeni pirms ēšanas un ēšanas laikā. Atvieglojumu aciditātes gadījumā sniedz arī tāda pulvera lietošana, kas sastāv no žāvētām vīnogām, harada (hebulas terminālija - Terminalia chebula) augļu mizas un cukura. Šo pulveri lieto pa 12 g.