Выбрать главу

Pītas izraisīta aizcietējuma cēlonis bieži ir aknu funkciju pavājināšanās, kas izraisa gremošanas traucējumus vai žults nosprostojumu. Tādēļ jāatsakās no karstu, pikantu ēdienu ēšanas un jālieto pietiekami daudz šķidruma.

Ja aizcietējumu rada kaphas traucējumi, jāatsakās no cukura, siera, biez­piena, maizes un cūkgaļas lietošanas uzturā.

•       Aizcietējuma gadījumā kvieši noder labāk nekā rīsi.

•       Jāēd daudz augļu un lapu dārzeņu.

•       Jālieto rupjie, nevis smalkie milti.

•       Pret aizcietējumu labi palīdz papaija un cukurniedres.

•       Jāatsakās no ceptu produktu ēšanas, jo to sagremošanai nepieciešams ilgs

laiks.

Zāles. Labākais līdzeklis vēdera izejas veicināšanai ir rīcineļļa. Tā ir arī dziednieciska. Rīcineļļa labi ieeļļo zarnas (snigdhata), bet citi caurejas līdzekļi ir raupjāki (rooksahta). Caurejas līdzekļu iedarbība ir raupja. Rīcineļļai jābūt attīrītai un atšķaidītai. Ir pierādīts, ka eļļa, kas ir pagatavota, izmantojot gī, vai kas dabiski izspiesta, ir labāka nekā tirgus produkts. Jālieto 20-30 ml eļļas ar siltu pienu. Ļoti populārs hroniska aizcietējuma ārstēšanai ir ājurvēdas ārstu ieteiktais triphala pulveris. Tas satur trīs ārstniecības augus - haradu (hareetaki, hebulas termināliju - Terminalia chebuld), beleriku (vibheetaki, belerikas termi- nāliju -Terminalia bellirica) un amlu (Indijas ērkšķogu - Emblica officinalis). No šiem ārstniecības augiem haradu lieto arī atsevišķi kā caurejas līdzekli, tomēr tam ir arī nevēlama blakne - pēkšņas sāpes un gāzes kuņģī.

Lai izvairītos no šīm blaknēm un gūtu tonizējošu efektu, preparātam ir pie­vienoti abi pārējie ārstniecības augi. Triphala pulveri var lietot divējādi. Vienu vai divas tējkarotes pulvera iejauc tasē silta piena, pievieno nedaudz cukura un izdzer pirms gulētiešanas. Tad vēdera izeja būs agri no rīta. Tiem, kam ir hro­nisks aizcietējums un reti iziet vēders, ar pulveri vien nevar palīdzēt. Ir jāpaga­tavo novārījums. Ņem 20 g pulvera un vāra 16 reizes lielākā ūdens daudzumā, līdz atliek viena ceturtā daļa no sākotnējā tilpuma. Izkāš un lieto šķidrumu. Tā garša ir stipra, tāpēc, ja nepieciešams, var pievienot 2-4 tējkarotes medus.

Ir arī citas zāles pret hronisku aizcietējumu, kas stiprina zarnu vārstuļus un to funkcijas. Viens no tādiem medikamentiem ir Agastya rasaayana. Šis prepa­rāts jālieto regulāri divas reizes dienā pa divām tējkarotēm kopā ar kādu karstu dzērienu. Vēl citas zāles ir Pancha sakaara choorna, Abhayaadi modaka, Madhu yashtyaadi choorna. Tās jālieto tikai ārsta uzraudzībā.

ieteikumi

•       Nopietna aizcietējuma gadījumā ājurvēdā rekomendē detoksifikācijas pro­cedūras, piemēram, klizmas (Vasthi karma), ārstēšanu ar caurejas līdzekļiem (Virechana karma), Udvartana masāžu, kas stiprina vēdera dobuma orgānus.

•       Ja aizcietējums ir kā ieradums, tas ar ieradumu ari jāārstē. Dažkārt cilvēks nejūt mudinājumu atbrīvoties no fekālijām, tomēr vēdera izejai jākļūst par ikdienas sastāvdaļu.

•       Nepietiekama ēdiena sakošļāšana ir viens no svarīgākajiem aizcietējuma cēloņiem. Nevar notikt normāls gremošanas process, ja kuņģim un zarnām jānodarbojas ar barības sasmalcināšanu un atmiekšķēšanu, kurai parasti jānotiek mutē.

•       Nepieciešama fiziskā slodze.

•       Rūpes un uztraukumi jāatmet. Jāizvairās no uzturēšanās karstumā vai vējā.

•       Efektīvas zāles pret aizcietējumu ir Sukhavirechana vati. Tās lieto pa 0,5-1 tabletei ar siltu pienu pirms gulētiešanas. Atvieglot vēdera izeju spēj vienādās daļās sajaukts ingvera pulveris ar sennas lapu pulveri kopā ar tasi remdena ūdens vakarā.

4. GĀZU VEIDOŠANĀS/VĒDERA UZPŪŠANĀS

Zarnu gāzes bieži ir iemesls humoram. Bet pašam cilvēkam, kuru moka gāzes sabiedriskā vietā, par to smiekli nenāk.

Aptuveni 30 40 procentiem cilvēku novēro vēdera uzpūšanos un gāzu uz­krāšanos. Viņi to uzskata par gremošanas traucējumu, ir satraukti, un daudzi par vēdera uzpūšanos, pārmērīgām atraugām un vēdera gāzēm sūdzas ārstam.

Cilvēka zarnas nevar sagremot visu, ko viņš apēd. Pārpalikumi nonāk resna­jā zarnā. Tajos esošos ogļhidrātus saraudzē baktērijas, un veidojas gāzes.

Iespējams, ka vieniem cilvēkiem izdalās vairāk gāzu nekā citiem, tomēr var­būt tā nemaz nav, tikai daži cilvēki ir jutīgāki un vairāk cieš no gāzu veidošanās.

Ir vairāki apstākļi, kas veicina gaisa norīšanu. Piemēram, ja zobu protēzes slikti pieguļ smaganām, cilvēks vairāk norij siekalu, kurās ir gaisa pūslīši, ja no deguna rīklē ieplūst gļotas, biežas rīšanas rezultātā arī kuņģī nonāk vairāk gaisa, ja smēķē cigāru vai pīpi, arī var veidoties daudz siekalu, tāpēc kuņģī no­nāk vairāk gaisa.

Dažiem ir paradums bieži atraugāties. Atraugu laikā izdalās norītais gaiss. Diemžēl visu norīto gaisu nekad nevar izdalīt ar atraugām, un tas nonāk zarnās. Ja ātri ēd, košļā košļājamo gumiju vai sūkā ledenes, gaisu norij vairāk. Jāatsakās no gāzētiem dzērieniem, jo no tiem gremošanas sistēmā izdalās noteikts gāzes daudzums.