Var būt mainīga ēstgriba, nieze degunā, slikta dūša, vemšana un asinis fēcēs. Bērniem var būt krampji. Ja tārps nonāk žultsvadā, var novērot dzelti. Ja tārpu ir daudz, var rasties zarnu nosprostojums.
Lenteņu invāzija izplatās ar nepietiekami izkarsētu vērša un cūkas gaļu, zivīm. Cilvēks visbiežāk invadējas ar vēršu, cūkas vai zivju lenteni.
pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi
Ja ir spalīšu invāzija, visi invadētie ģimenes locekļi jāārstē vienlaikus. Tārpu olas ir jutīgas pret sausumu un karstumu, tādēļ naktsveļa un dvieļi katru dienu jāmazgā ar karstu ūdeni. Spalīšu izplatīšanos var apturēt personiskās higiēnas un mājokļa tīrības ievērošana.
No spalīšu olām var atbrīvoties ar ziepēm un siltu ūdeni. Bieži jāmazgā rokas, it īpaši pirms ēšanas un pēc tualetes lietošanas. Roku mazgāšana ierobežo spalīšu izplatīšanos. Roku nagi jāuztur īsi un tīri.
Lai izvairītos no zarnu parazītiem, gaļai jābūt sanitāri pārbaudītai, jāizvairās no nemazgātu dārzeņu un termiski nepietiekami apstrādātas vērša gaļas un cūkgaļas ēšanas, svaigu zivju lietošanas uzturā.
• Katru rītu jāapēd 20 g palmu sulas cukura. Pēc 30 minūtēm jāapēd 1 g melno driģeņu (khurasai ajvayan, Hyosciamus niger) sēklu kopā ar aukstu ūdeni, lai izdzītu tārpus.
• Bērnus var atbrīvot no spalīšiem, liekot viņiem dzert ķiploku sulu.
• Lai izdzītu zarnu parazītus, īpaši - lenteni, jālieto vidanga (Embelia ribes). Tukšā dūšā jāapēd 2-3 g sēklu pulvera ar medu, bet pēc 24 stundām jālieto kāds piemērots caurejas līdzeklis.
• Pret veltņtārpiem noder lapainā buteja jeb meža liesmas (Butea frondosa, sanskritā - palaasa beeja). Tās pulveri lieto pa 1-3 g kopā ar paniņām divreiz dienā. Var dzert arī auga novārījumu.
• Parasts ārstniecības līdzeklis ir 1-2 g moringas (Moringa oleifera) sēklu pulvera ar ūdeni divreiz dienā.
• Iekšķīgi lieto 1-2 g negatavu beteļpalmas (Areca catechu) riekstu pastu kopā ar 2 tējkarotēm citrona sulas.
• Ļoti labs līdzeklis pret veltņtārpiem un lenteņiem ir ingudi (Ruksburga ba- lanīts - Balanites rouxburghii). Tā mizas novārījums mazina invāziju. Var lietot arī mizas pulveri.
• Labs prettārpu līdzeklis ir saldais baziliks (sabzah, parastā bazilika - Ocimum basilicum - šķirne). Jālieto lapu novārījums vai sēklu pulveris.
• Lielisks līdzeklis pret zarnu tārpiem, ieskaitot lenteni, ir kamalas (kampilla, Mallotusphilippinensis) augļu dziedzermatiņi. Lieto 1-2 g šī pulvera kopā ar medu, palmu sulas cukuru vai biezpienu. Caurejas līdzekļi nav nepieciešami.
• Efektīvs līdzeklis pret veltņtārpiem ir maisījums, kas sastāv no 4 ēdamkarotēm negatavu papaiju pienainās sulas, 1 ēdamkarotes medus un
4 ēdamkarotēm karsta ūdens. Divas stundas pēc tā lietošanas jāiedzer atbilstošs daudzums rīcineļļas ar laima sulu.
• Efektīvs līdzeklis veltņtārpu un lenteņa izdzīšanai ir granāta stumbra mizas un granātābolu mizas pulveris. Jāapēd 3-6 g pulvera kopā ar cukuru. Pēc stundas jāiedzer caurejas līdzeklis.
• Krimi-kuthaara rasa, Krimi-mudgara rasa, Vidangaarishta, Krimi kalanal rasa un Krumihar rasa ir daži no nozīmīgākajiem ājurvēdas ārstniecības līdzekļiem pret zarnu parazītiem. Pirms to lietošanas jākonsultējas ar ājurvēdas ārstu.
Hemoroīdi ir paplašinātas vai pietūkušas taisnās zarnas vēnas ap ānusu jeb anālo atveri. Ir ārējie un iekšējie hemoroīdi.
Ānusā ir robota līnija, kas atdala divu veidu gļotādu. Virs šīs līnijas gļotāda nav jutīga pret sāpēm, bet zem tās tā ir diezgan jutīga. Iekšējie hemoroīdi atrodas virs šīs līnijas, tādēļ parasti tie ir nesāpīgi. Tie var asiņot un izspiesties laukā caur ānusu, ja ir palielināti. Ārējie hemoroīdi var būt ļoti nepatīkami, jo tajos var veidoties asiņu sastrēgums un tie var iekaist, kairinot blakusesošo jutīgo gļotādu.
Simptomi ir rektālā asiņošana un/vai nieze, sāpīga defekācija, īpaši, ja to veic ar piepūli, uztūkums ānusa rajonā un dažkārt arī gļotaini izdalījumi pēc vēdera izejas.
Hemoroīdi ir bieži sastopami. Vairumā gadījumu tie šad un tad asiņo. Kaut arī hemoroīdi ir traucējoši un rada neērtības, tie nekad neizraisa smagus veselības traucējumus.
Tomēr ir jākonsultējas ar ārstu, ja hemoroīdi ir sāpīgi, ir asiņu zudums vai infekcija, kā ari lai pārliecinātos, ka neveidojas taisnās vai resnās zarnas audzējs.
pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi
• Jādzer daudz ūdens un citi šķidrumi - vismaz 10 glāzes dienā. Jāēd ar šķiedrvielām bagāti produkti, piemēram, veseli graudi vai klijas, graudaugu izstrādājumi un maize, svaigi dārzeņi un augļi, un, ja nepieciešams, klijas jāpievieno ēdienam pa 3-4 ēdamkarotēm dienā, lai veicinātu vieglu vēdera izeju.
• Zarnas jāiztukšo, tiklīdz jūt vajadzību to darīt. Vēdera izejai jānotiek bez piepūles.
• Jāsamazina liekā ķermeņa masa, ja tāda ir.
• Nepieciešama regulāra fiziskā slodze.
• Anusa apvidum jābūt tīram. Jāizmanto sēdvanna ar siltu ūdeni.
• Ieteicams iet vannā ar siltu ūdeni.
• Nevajag ilgstoši sēdēt uz cieta sēdekļa, jo tas ierobežo asinsriti ānusa rajonā.
• Pirms gulētiešanas pie ānusa jāpieliek kokvilnas drāniņa ar kādu no maisījumiem:
1) pustējkarote sinepju pulvera ar ēdamkaroti medus,
2) pustējkarote kurkumas (Curcuma longa) ar ēdamkaroti sinepju eļļas, papai- jas sulas, alojes gela vai sulas.
• Ārīgi lietota kaaseesaadi taila liek sarukt hemoroīdiem un mazina niezi ānusa rajonā.
• Ānusā var ievietot nomizotu ķiploka daiviņu. Ejot gulēt, svaiga ķiploku daiviņa jāievieto dziļāk zarnā, lai tā tur droši paliktu visu nakti.