• Ja hemoroīdi neasiņo, ļoti labi palīdz silta sausu redīsu komprese.
• Pret sāpīgiem hemoroīdiem, kā arī tad, ja tie ir izspiedušies uz āru, var lietot ziedi, kas pagatavota no kurkumas, kaņepju kendiras (Apocynum cannabi- num) lapām un ķiplokiem, kas sajaukti kopā ar karstu sezama eļļu.
• Hemoroīdu asiņošanu var mazināt, ja ēd vārītus burkānus kopā ar sūkalām.
• Lai pārtrauktu hemoroīdu asiņošanu, ļoti efektīvi iekšķīgi iedarbojas maisījums, kas sastāv no 10 g gatava marmelādes aigles (bael, aigles guma- sveķe - Aegle marmelos) augļa mīkstuma, 3 g cukura, 7 melno piparu un 3 kardamona sēklu pulvera.
• Lai apturētu hemoroīdu asiņošanu, lieto sasmalcinātas naagakesar (Ceilonas dzelzskoks - Mesuaferrea) un melnā sezama sēklas, sajaucot tās ar svaigu gī vai sviestu.
• Sadedzina ziepju riekstu (reetha, Sapindus mukorossi) ārējās čaumalas un lieto iekšķīgi kopā ar medu.
• Abhayaarishta ir šķidrs preparāts, kas jālieto pirms gulētiešanas pret aizcietējumu un hemoroīdiem pa 30 ml kopā ar tādu pašu daudzumu remdena ūdens. Efektīvs ir arī Nityodit Ras pa 250 mg un Arsha kuthaar rasa pa 250 mg kopā ar medu trīsreiz dienā.
Divas nopietnākās gremošanas problēmas, kuras tiek uzskatītas par zarnu iekaisuma slimībām, ir čūlainais kolīts un Krona slimība. Čūlainais kolīts ir resnās zarnas gļotādas iekaisums. Krona slimība parasti skar tievo zarnu lejasdaļu, bet var rasties arī jebkurā citā gremošanas trakta vietā. Ar šīm slimībām cilvēks slimo aizvien biežāk. Ājurvēdā šīs slimības sauc par kshatodara.
cēloņi
Zarnu iekaisuma slimību cēloņi vēl ir neskaidri, tomēr zināms, ka noteikta loma to izcelsmē ir ģenētiskajiem faktoriem. Līdz 25 procentiem šādu slimnieku saslimšana ir vēl kādam viņu ģimenes loceklim. Daži pētnieki uzskata, ka slimība attīstās cilvēkiem, kuriem ir ģenētiski noteikta uzņēmība, bet to veicina vīrusi vai baktērijas, kas izraisa neadekvātu imūno atbildes reakciju.
Gan Krona slimību, gan čūlaino kolītu var ierosināt dažādas baktērijas. Vīrusu infekcija grūtniecības laikā arī var palielināt risku, ka bērnam būs zarnu iekaisuma slimība. Ir aizdomas, ka tuberkulozes baktērijas arī var izraisīt Krona slimību.
Speciālisti domā, ka svarīga nozīme ir arī vides faktoriem un uzturam. Nesenie pētījumi liecina, ka čūlainā kolīta attīstību var veicināt uzturs, kurā ir daudz taukvielu, īpaši - dzīvnieku izcelsmes tauki, kā arī liels cukura patēriņš. Augļos esošais cukurs saslimšanu neveicina. Abu slimību risku mazina liels šķidruma patēriņš, uzturs, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, kāliju, C vitamīnu un magniju. Simptomu smagums un slimības uzliesmojumu biežums mainās pa gadalaikiem: lielāks saslimšanas risks ir ziemā, bet mazāks - rudenī un vasarā.
simptomi
• Visparastākais zarnu iekaisuma slimību simptoms ir caureja.
• Slimību uzliesmojuma laikā var rasties aizcietējums.
• Iekaisums var izraisīt krampjus zarnu kontrakciju dēļ.
• Cilvēkam var rasties bailes ēst, lai nesāktu sāpēt vēders.
• Var būt arī ķermeņa masas zudums, sāpes locītavās, acu iekaisums, čūlas uz ādas, fistulas, abscesi un drudzis.
5ašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi
• Jāēd nedaudz, bet bieži. Nedrīkst pārēsties. Jādzer paniņas un citi barojoši šķidrumi.
jāatsakās no dažādām garšvielām un mērcēm. Piesardzīgi jālieto gaļas un zivju produkti, olas, jo tie ir visvairāk pakļauti pūšanai zarnās un var kairināt resno zarnu, atjaunojot tās iekaisumu.
Sevišķi kaitīgs ir baltais cukurs, zaļās lēcas (mung dal) un visi smalko miltu produkti.
Produktiem, kuri atindē un attīra zarnas, - augļiem, dārzeņiem un biezpienam - jāveido būtiska uztura daļa. Ja kolīta slimnieki nevar lietot augļus un salātus slimības saasinājuma laikā, vispirms jāsāk ēst maigus produktus, bet, kad iekaisums pierimst, pamazām var pāriet uz rupjāku pārtiku. Ja slimniekiem ir pārtikas alerģija, tad labāk no alerģiju izraisošajiem produktiem atteikties.
Svarīgi ir pietiekami atpūsties, jo sasprindzinājums var vēl vairāk saasināt slimību. Pēc katras maltītes nepieciešams relaksēties. Jānodrošina labs naktsmiegs.
Krona slimība bieži pasliktina barības vielu absorbciju, tāpēc slimnieku ķermenī bieži ir nepietiekams šo vielu daudzums. Parasti ir arī pārāk maz cinka, vitamīnu un dzelzs. Tādēļ ir ieteicams pēc konsultācijas ar ājurvēdas ārstu lietot Yasad bhasma vai Loha bhasma.
Ieteicams trīsreiz dienā lietot marmelādes aigles (bael, Aegle marmelos) augļu pulveri kopā ar tādu pašu daudzumu palmu sulas cukura. Labi palīdz pasta no Bengālijas banjāna (Ficus benghalensis) dzinumiem. To lieto pa 3-6 g trīsreiz dienā kopā ar rīsu ūdeni.
Sajauc vienādās daļās Ceilonas dzelzskoka (naagakesar, Mesua ferrea) un sandalkoka (chandan) pulveri, kristālisku cukuru, medu un pievieno pietiekamu daudzumu sviesta. Lieto pa 10-15 g trīsreiz dienā. Novārījums, ko pagatavo no vienādām daļām granāta un rūgtā oleandra (kuda/Kodisapaala, Holarrhena antidysenterica) mizas, jālieto divreiz dienā pa 3-4 tējkarotēm kopā ar tējkaroti medus.
Nesen veikti pētījumi par dažu ājurvēdas augu terapeitisko iedarbību zarnu iekaisuma slimību ārstēšanā. Viens pētījums ir par Indijas vīraka (Boswellia serrata) sveķiem, kas ir tikpat efektīvs medikaments kā sulfasalazīns, ja tos lieto pa 350 mg 3 reizes dienā 6 nedēļas pēc kārtas. Pozitīvu rezultātu var sasniegt arī tad, ja lieto lakricu un aloji.
Ļoti smagos zarnu iekaisuma gadījumos nepieciešamas speciālas ājurvēdas procedūras - Anuvaasana vasti (eļļainas klizmas ar dziedējošiem augiem)
un tāds komplekss preparāts kā Kutajaghan vati. Pirms tam jākonsultējas ar ājurvēdas ārstu.