pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi
• Cilvēkam jānoskaidro, pret kuriem pārtikas produktiem viņam ir alerģija, un jāizvairās no šo produktu lietošanas, īpaši, ja ir alerģija pret olām un/vai piena produktiem. Jāpārtrauc smēķēt. Regulāri jāvingro un jānodarbojas ar jogu.
• Ja ir liekā ķermeņa masa, tā ir jāsamazina lēni un saprātīgi. Jāēd mazāk. Pārēšanās rada lielu slodzi žultspūslim.
• Aizcietējumi ari var veicināt žultsakmeņu veidošanos.
• Lai uzturētu žultī vajadzīgo ūdens daudzumu, katru dienu jāizdzer 8-10 glāzes ūdens.
• Kafija veicina žults plūsmu, tādēļ samazina žultsakmeņu veidošanās risku. Tomēr kafija veicina bezmiegu, kuņģa čūlas veidošanos, panikas lēkmes un dažādas citas veselības problēmas, tādēļ iepriekš jākonsultējas ar ārstu.
• C vitamīns ir nepieciešams, lai holesterins pārvērstos žultsskābēs. Teorētiski šis vitamīns varētu samazināt žultsakmeņu veidošanās risku. Tādēļ jāēd ar C vitamīnu bagāti augļi, kā amla (Indijas ērkšķogas) un citrusaugļi.
• Tradicionālā ājurvēdas medicīna uzskata, ka žultsakmeņu profilaksei ir noderīgi daudzi ārstniecības augi, kuri pieder pie holagogiem vai holerētiķiem. Holagogi ir tādi augi, kuri stimulē žultspūšļa kontrahēšanos, bet holerētiķi stimulē aknu darbību, veicinot žults izdalīšanos. Gan viena, gan otra iedarbība palīdz samazināt žultsakmeņu veidošanās risku. Pie šiem augiem pieder kurkuma, citrusaugļi, sausais ingvers, melnie pipari, garie pipari,
asafoetida (hing, milzu ferula Irrula assafoetida) u. c. Līdzīgam nolūkam noder minerālie preparāti, ka Saindhava lavanam un Yavakshaar.
• Pirms brokastīm tukšā dūšā jāizdzer glāze silta ūdens, kam pievienota tējkarote Saindhava lavanam vai vāramā sāls. Pēc tam 45 minūtes jāpaguļ uz labajiem sāniem. Tas jādara vienu vai divas reizes nedēļā.
• Jālieto rlcineļļas kompreses. Rīcineļļa samērcē flaneļa drānu pieliek pie vēdera žultspūšļa rajonā un pārklāj ar plastikāta plēvi. Virs tās uzliek siltu kompresi un tur pusstundu. Sākumā kompresi liek katru dienu vienu mēnesi. Vēlāk ārstēšanu turpina trīs reizes nedēļā, bet akūtā gadījumā - biežāk.
• Badošanās (apatarpana), viegla diēta (langhana) un viegli caurejas līdzekļi (virechana) ir dažas no terapeitiskajām procedūrām, ko parasti iesaka žultsakmeņu gadījumā.
• Žultsakmeņu gadījumā parasti izraksta tādus specifiskus preparātus kā Shankavati, Sootasekar rasa, Pravaalpanchaamrit, Hingwaashtak choorna, Avipattikar choorna u.c. Ārstēšanas ilgums un līdzekļu devas katrā gadījumā ir individuālas.
9. DZELTE
Dzeltes jeb ikterusa gadījumā acu baltumi, āda un gļotādas kļūst dzeltenas, jo asinīs ir pārmērīgs žults pigmentu daudzums. Šie pigmenti, kas asinīs rodas hemoglobīna noārdīšanās dēļ, parasti iziet caur aknām un tiek izvadīti laukā kopā ar fekālijām. Pastiprināta žults pigmentu uzkrāšanās asinīs parasti notiek hepatīta gadījumā. Ājurvēdā šādu dzelti sauc par Koshtaasrita kaamalaa.
Saakhaasrita kaamalaa ir dzelte, kura rodas nosprostojuma dēļ. Nospros- tojumam var būt dažādi cēloņi, sākot ar žultsakmeņiem un beidzot ar audzēju. Šajos gadījumos nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Dzeltes formas ir dažādas, ieskaitot hemolītisko dzelti, kas rodas, ja veidojas pārāk daudz žults pigmenta sarkano asinsķermenīšu sabrukšanas dēļ. Dzelti var izraisīt arī neatbilstošu asiņu pārliešana.
Jaundzimušajiem var būt dzelte hiperbilirubinēmijas dēļ, jo īslaicīgi nesin- tezējas ferments, kurš pārvērš žulti laukā izvadāmā formā.
Obstruktīvā dzelte rodas, kad izveidojas nosprostojums vados, pa kuriem pigmentam no aknām jānokļūst zarnās. To var izraisīt žultsakmeņi, audzējs vai iekaisums.
Hepatocelulārā dzelte ir gadījumā, ja aknu šūnas ir bojātas vīrusu infekcijas vai pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ.
Slimību Indijā parasti novēro lietus sezonas laikā. Slikti sanitārie apstāk|i un pārapdzīvotība Indijā veicina infekciju izplatīšanos. Pastiprinās infekciju izplatīšanās ar ūdeni un pārtiku.
simptomi
Dzeltes simptomi variē atkarībā no tās izraisītāja (vīrusi, baktērijas, toksīni u. c.). Var būt simptomi, kuri ir līdzīgi kā gripai, piemēram, drudzis, vispārējs nogurums, ēstgribas trūkums, nelabums, caureja un sāpes muskuļos. Var būt nieze pa visu ķermeni.
ja ir nopietns aknu iekaisums, asinīs un urīnā var palielināties tādu vielu daudzums, kas rada dzelti (ādas un acu baltumu dzeltenumu), sliktu smaku elpai, rūgtu garšu mutē, zobu melnēšanu, tumšāku krāsu urīnam, bet gaišāku - fekālijām.
pašpalīdzība
• Jāievēro personiskā un sabiedriskā higiēna.
• Jāmazgā rokas pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklēšanas.
• Jāievēro sanitārie noteikumi, iztukšojot zarnas.
• Dzeramais ūdens jāattīra filtrējot, vārot vai apstrādājot to ar hloru.
• Jāatsakās no nepasterizēta piena un ūdens bezmugurkaulnieku, piemēram, austeru, lietošanas, īpaši, ja nav zināms to ieguves avots.