• Mutes dobuma čūlas parasti sadzīst 3 vai 4 dienās, ja tās atbilstoši ārstē. Pārējie simptomi izzūd pēc 7-10 dienām.
• fa čūlas tomēr nepāriet divu nedēļu laikā un novēro arī ādas izmaiņas vai baltus plankumus mutē vai rīklē, lai noteiktu diagnozi un pārliecinātos, ka neveidojas mutes dobuma vēzis vai baktēriju vai sēiiu sekundāra infekcija, jāvēršas pie ārsta.
• Irimedadi taila lokāla lietošana ātri atvieglo sāpes un palīdz izārstēties. Arī pulverveida kampars, ja to kaisa uz čūlām, sniedz atvieglojumu.
Alerģiju sauc arī par ķīmisko idiosinhrāziju. Alerģija rodas tikai noteiktiem cilvēkiem un izpaužas kā tūska, nieze un vispārējs diskomforts, ko izraisa kāds pārtikas produkts, visbiežāk zivis, olas, piens un kviešu izstrādājumi. Piemēram, ja pēc maltītes kļūst slikti visiem tās dalībniekiem, ir lietoti slikti produkti, bet, ja problēmas ir tikai vienam, tā, iespējams, ir alerģija.
Alerģiju izraisa asinīm svešs antigēns. Ājurvēdā tādus antigēnus sauc par aama. Daļa balto asinsķermenīšu jeb leikocītu veido īpašās olbaltumvielas jeb antivielas pret specifiskiem antigēniem. Šīs antivielas piesaistās pie attiecīgajiem antigēniem, un, ja imūnsistēma ir vesela, to kompleksi izzūd no ķermeņa.
Ķermeņa imūnsistēma spēj identificēt jebkuru aama - sierā, cūkgaļā, zemesriekstos u.c. Sastopoties atkārtoti ar vienu un to pašu aama, veidojas aizvien vairāk antivielu. Ja cilvēks zina, ka viņš nepanes olas, tomēr tās regulāri ēd, katrā šādā ēdienreizē ola ir aama avots. Ar laiku var notikt tā, ka, olai tikai pieskaroties cilvēka mēlei, notiek imūnreakcija un cilvēks to izjūt kā kādu fizisku vai mentālu simptomu.
Cilvēkam var būt alerģija gandrīz pret visu. Kādā publikācijā ir minēts, ka 30 procentiem Indijas iedzīvotāju kaut kādā mērā ir pārtikas alerģija. Dažiem cilvēkiem ir alerģija pret pelējumu, citiem pret naftas ogļūdeņražiem, kaķu vai suņu spalvām, vēl citiem - pret pēkšņu aukstumu. Var būt arī smags, dzīvību apdraudošs alerģijas gadījums anafilaktiskais šoks, kad no audiem asinīs ieplūst kaitīgas vielas.
Alerģiskas reakcijas biežāk novēro jutīgiem cilvēkiem. Pret specifiskām aler ģijām var izmantot desensibilizācijas metodi. Alerģiskā stāvokļa gadījumā jāmazina hipersensibilitāte jeb pastiprinātais jutīgums. Vāta un pīta ir galvenās došas, kuras ir iesaistītas alerģijā. To abu intensitāte ķermeni padara pārmērīgi jutīgu.
Alerģijas veidi ir ļoti dažādi. Dažas alerģijas izpaužas tikai tad, ja alergēnu uzņem pietiekami bieži, jo antivielu līmenis nav tik augsts, lai rastos nepārprotama reakcija. Citos gadījumos alerģija izpaužas katru reizi, kad uzņem antigēnu. Viltīgākās ir alerģijas, kuras saistītas ar kaitīgajiem ieradumiem. Kad cilvēks uzņem kaitīgo vielu, pret kuru viņam ir alerģija, viņš jūtas labi, bet, tiklīdz pārtrauc šīs vielas lietošanu, sākas abstinence.
To var noteikt, veicot rūpīgu eksperimentu. Piemēram, ja cilvēkam garšo zivis un šai kārei ir gadījuma raksturs, tad neliels zivs gabaliņš zivju kāri apmierina. Visticamāk, kāri izraisa kāda zivī esoša viela.
Bet, ja kāre pēc zivīm ir gandrīz nepārvarama un ir vēlme izēst visu zivju kārbu, iespējams, ka cilvēkam ir atkarības alerģija pret zivīm. Visi kaitīgie ieradumi, pat pret vissliktākajām narkotikām, ar laiku var kļūt alerģiski.
Alerģija attīstās jau agri, un to stipri ietekmē prakriti. Vātas un pītas tipam alerģija ir sastopama biežāk nekā kaphas tipam.
Grūtniecības laikā māte nodrošina auglim zināmu imūnaizsardzību, jo antivielas iziet cauri placentai. Var arī būt, ka auglis saņem pārāk daudz antivielu vai antigēnus no mātes asinīm. Imunitāte bērnam veidojas jau pirms piedzimšanas. Pēc piedzimšanas viņš iegūst pasīvo imunitāti ar mātes pienu. Bērna imunitāte cietīts, ja pienā būs antigēni pret bērna ķermeni vai bērnu pietiekami ilgi nebaros ar krūti.
Svarīga ir ari alergēnu daba. Piemēram, alerģija pret alkoholu, kas, iespējams, izpaužas kā paģiras un alkoholisms, patiesībā var sākties kā alerģija pret kādu vielu, kura veidojas fermentācijas procesā.
Alerģijai pret pienu pamatā var būt laktozes nepanesamība vai arī penicilīna klātbūtne tajā, ja ar to ir ārstētas govis vai bifeļi. Masveidā audzējot cāļus, dažreiz viņu barībai pievieno dažādas ķīmiskās vielas, kas var izraisīt alerģiju, ja lieto cāļa gaļu.
Aama veidojas nepareizas gremošanas rezultātā, un tā var ietekmēt ķermeņa reakciju un ierosināt emocijas, bet emocijas savukārt var traucēt gremošanu un sekmēt aama rašanos, pamudinot imūnsistēmu vērsties pret to. Ilgstoša aama klātbūtne imūnsistēmā izraisa pārmērīgu imūnreakciju, ko sauc par alerģiju.
Alerģisko nātreni ājurvēdā sauc par seeta pitta. Viss, kas ir cilvēka dabai svešs, var izraisīt alerģiju.
Ajurvēda par Saatmya sauc pretalerģiju, bet par Asaatmya - alerģiju. Ājurvēdas pieeja ir Asaatmya pārvērst par Saatmya. Lai to veiktu, nepieciešama gan iiltirišanās, gan nomierinoša terapija.
terapijas principi
Atbrīvojošas terapijas (Langhana chikitsas), lai darbotos pret aama. Ārstniecisko eļļu izmantošana gan ārīgi, gan iekšķīgi (Snehana). Kompreses (Svedana).
Piecas izvadīšanas terapijas (Panchakarmas). Nomierinošas terpijas (Samana chikitsas).
12. LIEKĀ ĶERMEŅA MASA