ajurvēdas līdzekļi
• Asiņošanu apturēs deguna pilieni, kas pagatavoti no alauna pulvera un govs gī.
• Atri asiņošanu aptur koriandra lapu sulas iepilināšana degunā, ja sulā izšķīdināts neliels daudzums kampara.
• Iemērc uz nakti 20 g sausu aamla (Indijas ērkšķogas - Emblica officinalis) un no rīta šķīdumu izkāš. Iegūto šķidrumu izdzer, bet atlikušo aamla pastu uzziež uz pieres un ap degunu.
• Labi asiņošanu apturoši līdzekļi ir sarkanais sandalkoks (rakta-chandana, Pterocarpus santalinus), lakrica (yashtimadhu/mulethi) un dzelzs mezuja (naagakesara, Mesuaferrea). Tos ņem vienādās daļās, saberž smalkā pulverī un lieto iekšķīgi pa 3 g kopā ar glāzi piena.
• Pagatavo smalku pulveri no granāta ziediem un izmanto to iešņaukšanai.
• Lai pārtrauktu asiņošanu, var ēst gatavas vīģes ar medu vai palmu cukuru.
• Lielisks līdzeklis pret asiņošanu ir šāds maisījums: granāta ziedu sula, ha- rada (hebulas terminālija - Terminalia chebula) augļu mizas pulveris, lac (lakka/lakh) pulveris (pagatavo no sarkana gumijveida sekrēta, kuru izdala dažas kukaiņu sugas) un bombaksu (deokapas - Bombax) sveķiem. Lieto iekšķīgi kopā ar medu, pienu u.c.
• Asiņojošajā nāsī nelielā daudzumā jāiekaisa pulveris, kas pagatavots no alauna, kampara un ozola lapu pangām (majuphala) vienādās daļās.
• Pagatavo novārījumu no koriandra, džastisijas (adhatoda, adoosa, Justicia adhatoda) lapām, greipfrūta, aamla augļu mizas un visa parpaatakam (taap- Jhad, mazās molugo - Mollugo cerviana) auga vienādās daļās. Pievieno cukuru un medu. Dzer pa pustasei divreiz dienā.
• 2 g jaunu banāna lapu pastas sajauc ar 20 g kristāliskā cukura un ceturtdaļu litra ūdens. Lieto pret hronisku asiņošanu reizi dienā.
• Iegūst sulu no sasmalcināta ķiploka, doorva (doob, pirkstveida suņzobe - Cynodon dactylon), vīnkoka (harjora, Vitis quadrangularis) un nomizotām mango sēklām. Sulu maisījumu lieto kā deguna pilienus.
• Deguna asiņošanu palīdz ārstēt arī iepriekšējo gadu risi, mieži, zaļās lēcas (starainā vigna - Vigna radiata), aunazirņi (Cicer arietinum), sarkanas lēcas (Lens culinaris), kristāliskais cukurs, medus, cukurniedru sula, govs gī, banāni, trihozants (Trichosanthes cucumeria), rūgtā melone (momor- dika - Momordica charantia), gurķi, lotosa kāti, nīma lapas, granātāboli, kokosrieksti, citronu feronija (ziloņābols - Feronia limonia) un vīnogas.
• jāatsakās no produktiem ar skābu, sāļu un asu garšu, lai mazinātu problēmu.
• Asiņošanu palīdz novērst iekšķīgi lietota Vasa avalehyam pa vienai tējkarotei kopā ar tasi auksta piena trīs reizes dienā. To var apturēt arī Anu tailam pa 2-5 pilieniem katrā nāsī.
Bronhiālā astma ir plaši izplatīta, un ar to slimo 10-20 procenti iedzīvotāju. Vairumā gadījumu slimība ir viegla un bieži pat netiek diagnosticēta. Dati liecina, kas astmas biežums palielinās. Lai gan mūsdienās ir labāk izprasti slimības patofizioloģiskie procesi, nav mazinājusies mirstība no astmas. Indijā tā ir pat pieaugusi.
Astmas gadījumā ir sašaurinājušies elpceļi, tāpēc cilvēkam ir klepus, sēkša- na, saspīlējums krūtīs un elpas trūkums, kas pastiprinās naktī.
Galvenais astmas cēlonis ir alergēnu plašā izplatība ikdienas dzīvē, ko veicina industrializācija un urbanizācija. Ir pārsteidzoši, ka daudzos gadījumos tādi alopātiski medikamenti kā beta antagonisti, aspirīns un nesteroīdās pret- iekaisuma zāles bieži izraisa akūtas astmas lēkmes. Stāvokli pasliktina tādi nespecifiski faktori kā auksts gaiss, tabakas dūmi, putekļi, kodīgi dūmi, respi- ratorās vīrusa infekcijas un emocionālais stress.
Klīniskajā stadijā astmai raksturīgas sēkšanas lēkmes, aizdusa un klepus, jo sašaurinās plaušu bronhiolas. Ir divi astmas tipi - alerģiskā un nealerģiskā astma.
Alerģisko astmu biežāk novēro gados jauniem cilvēkiem. Viņi parasti ir jutīgi pret putekšņiem, mājas pelēm, spalvām, atsevišķiem pārtikas produktiem, kažokādām, medikamentiem. Līdzīga jutība bijusi ģimenē. Šie astmu veicinošie faktori izraisa alerģisku iekaisuma reakciju gļotādās. Šāda astma ir neregulāra. Nealerģiskā astma vairāk raksturīga vecākiem cilvēkiem. Tai ir hronisks raksturs. Šī tipa astmu veicina bronhu infekcijas, hroniskais bronhīts, pastiprināta fiziskā slodze, stress un uztraukums.
Saslimstība ar astmu pieaug visā pasaulē. Pilnīgs izmisums cietējus spiež meklēt glābiņu kādā brīnumlīdzeklī. Tādēļ tūkstošiem dziednieku izplata bau- mtis, ka viņi spēj ārstēt astmu. Vairums no viņiem ir šarlatāni. Bronhiālā astma li sarežģīta slimība, tāpēc tās ārstēšanai nepieciešams kvalificēts ārsts. Vienmēr vieglāk ir novērst astmu ierosinošos faktorus, lai izvairītos no biežajām lēkmēm, nevis meklēt maģiskus līdzekļus astmas lēkmes simptomu mazināšanai.
AjURVĒDAS VIEDOKLIS
Ājurvēdā astmas apzīmējums ir tamaka svassa. Ājurvēdā norāda, ka astmas Izcelsmē noteikta loma ir gastrointestinālajiem faktoriem neatkarīgi no elpošanas sarežģījumiem. Tādēļ arī pirmsastmas stadijā un tieši pirms astmas lēkmes i llvēki bieži izjūt gremošanas traucējumus, piemēram, viņus moka aizcietējums vai caureja.
Tas ir galvenokārt kaphas sindroms, tomēr humorālie tipi var būt atšķirīgi. Bronhiālā astma var būt saistīta ar vātu, pītu un kaphu. Tomēr visbiežāk slimībai Ir kaphas daba.
Vātas tipa astmai raksturīgs sauss klepus un sēkšana. Papildu simptomi ir slāpes, sausa mute, sausa āda, aizcietējums, trauksme un kāre pēc siltiem dzērieniem. Lēkmes parasti uznāk vātas laikā - rītausmā un krēslas stundās.
Pītas tipa astmai raksturīgs klepus un sēkšana, kā arī dzeltenīgas krēpas. Citi simptomi ir drudzis, svīšana, uzbudinājums, vajadzība pēc auksta gaisa. Lēkmes uznāk pītas laikā - pusdienlaikā un pusnaktī.
Kaphas tipa astmai raksturīgs klepus, sēkšana un bagātīga caurspīdīgu vai baltu krēpu izdalīšanās. Plaušas bieži ir aizliktas, tādēļ elpošanu pavada svelpjoša skaņa. Lēkmes ir kaphas laikā - no rīta un vakarā.