Matracis jāpārklāj ar plastikāta plēvi. Ja iespējams, matracis katru nedēļu jāmazgā ar karstu ūdeni.
Bieži jātīra istaba ar putekļsūcēju, nevis ar slotu. Uzkopjot istabu, jāuzliek respirators.
Jāatsakās no smaržu lietošanas.
Ja ir auksts laiks, jāietinas šallē. Ja šalle būs priekšā mutei un degunam, aukstais gaiss sasils, pirms nonāks jutīgajos elpceļos.
Astmatiķiem noder neliela fiziskā slodze, piemēram, peldēšana. Daļa cilvēku ir alerģiski pret hloru, tādēļ viņi nedrīkst peldēties sabiedriskajos baseinos. Astmas lēkmes laikā jāsēž taisni vai jāsaliecas uz priekšu. Nevajag apgulties. Ja mājās ir gaisa filtrētājs, tajā regulāri jāmaina filtrs. Krūšu ierīvēšanai jāpagatavo pasta no sāls un veca gī vai sinepju eļļas. Krūtis var masēt ar Saindhavaadi tailam.
Ap krūtīm jāapliek silts dvielis, lai atslābinātos krūšu muskuļi un atjaunotos normāla elpošana.
Ja ir akūta astmas lēkme, ieteicams veikt inhalācijas. Traukā ar karstu ūdeni pievieno dažus pilienus eikalipta eļļas. Apsedz ar dvieli galvu un trauku. Jāraugās, lai ūdens nebūtu par karstu un neapdedzinātu seju. Nevajag apspiest tādas dabiskās vēlmes kā urinēšana, slāpes un klepus. Jāatsakās no smēķēšanas un jāizvairās no uzturēšanās saulē. Var noderēt mugurkaula pārbaude, jo pēc biežām astmas lēkmēm var būt izmainījies augšējo krūšu skriemeļu stāvoklis, un tā rezultātā tie spiež uz plaušām un var sekmēt jaunu astmas lēkmi. Profesionāla masāža starp plecu lāpstiņām ar Chamdana bula laakshaadi var samazināt lēkmju biežumu. Astmatiķiem ļoti palidz joga. Pilns jogas komplekts ietver stājas un nepareizas elpošanas korekciju, atkrēpošanas veicināšanas metodes, vispārējas muskuļu relaksācijas apgūšanu, apspiesto emociju atbrīvošanas un trauksmes mazināšanas tehniku.
logā funkcionālās elpošanas mērķis ir iemācīties izmantot gan vēdera muskuļus, gan diafragmu. Izelpošanas ilgumam jābūt divas reizes garākam nekā Ieelpošanas.
Var palīdzēt tādas jogas pozas (asanas) kā suryanamaskaara, shashankaasa- na, pranamaasana, sarvangaasana, supta vajraasana, ushtraasana, hasta- uttanaasana, uttita-lolaasana, dvvikonaasana, matsyaaasana. Noderīgas ir arī tādas pranaayaamas (pareiza elpošana) kā naadi-shodhana, bhastrika, kapaala-bhaati. ja vēlas izmēģināt kādus sarežģītākus jogas paņēmienus jeb shat-karmas, tad ārstnieciska iedarbība ir vastradhauti, shankha-praks- haalana un jalaneti. Ar jogu saistītāyoga-nidra, antar-mouna, meditācija un relaksācijas tehnika noder nervozitātes mazināšanai. Ļoti svarīga ir regulāra vēdera izeja. Nedrīkst pieļaut aizcietējuma rašanos. Jāizvairās no aukstuma un no grūti sagremojamiem ēdieniem. Vakariņās jāgatavo viegli un labi sagremojami ēdieni. Vislabāk vakariņot pirms saulrieta. Noteikti jāiedzer vārīts ūdens. Ja piens pastiprina klepu vai krēpu veidošanos, to pirms lietošanas ieteicams atšķaidīt uz pusēm ar ūdeni un uzvārīt kopā ar diviem vai trim sasmalcinātiem garajiem pipariem (pippalee). Jāatsakās no biezpiena, paniņām, banāniem, guavām un ceptiem ēdieniem. Aizliegts ēst skābus produktus. Stingri aizliegta ir smēķēšana - gan aktīvā, gan pasīvā.
Jāizvairās no alergēniem un citām vielām, kas spēj ierosināt astmas lēkmes. Jāturas pa gabalu no ziedošiem augiem un jāaizver guļamistabas logi, lai putekšņi nenonāktu telpās. Lai pasargātos no putekļu ērcītēm, matrači un segas jātīra ar putekļsūcēju. Lai izvairītos no dzīvnieku blaugznām, jāatturas no kontakta ar suņiem, kaķiem, zirgiem un citiem dzīvniekiem. Spalvu spilvenu vietā labāk izvēlēties spilvenus, kas pildīti ar kokvilnu. Bieži vien alergēni ir sastopami noteiktos pārtikas produktos - zivīs, olās, pienā, raugā un kviešos. Tie ir jāidentificē un no uztura jāizslēdz. Jāizvairās no ķimikālijām, bet, ja tas nav iespējams, ieteicams mainīt profesiju. Kritiski jāizvērtē nepieciešamība lietot analgētiķus. Jāizvairās no fiziska un garīga stresa.
8
SIRDS un asinsrites slimĪbas
Asinsspiediens ir spēks, ar kuru asinis spiež uz artēriju sieniņām, kas nes asinis no sirds uz visiem ķermeņa audiem un orgāniem. Katru reizi, kad sirds saraujas (apmēram 60-70 reizes minūtē), tā sūknē asinis artērijās un tur rodas noteikts spiediens. Asinsspiediens ir augstāks, kad sirds saraujas un asinis tiek izgrūstas artērijās. To sauc par sistolisko spiedienu. Kad sirds starp divām saraušanās reizēm atpūšas, spiediens artērijās saglabājas, tomēr tas ir zemāks. Šo asinsspiedienu sauc par diastolisko spiedienu. Parasti mēra sistolisko un diastolisko asinsspiedienu.
Cilvēka darbība var paaugstināt vai pazemināt asinsspiedienu. Piemēram, ja cilvēks cenšas paspēt uz autobusu, viņa asinsspiediens paaugstinās. Naktī, kad cilvēks guļ, asinsspiediens pazeminās. Šādas asinsspiediena izmaiņas ir parastas.
Dažkārt cilvēkam var būt ilgstoši paaugstināts asinsspiediens. Ja asinsspiediens ir augsts, jārīkojas, lai to pazeminātu. Tikpat svarīgi ir noturēt normālu asinsspiedienu, lai tas nepaaugstinātos. Neārstēts augsts asinsspiediens var radīt nopietnas veselības problēmas.
• Ateroskleroze (artēriju sieniņu sacietējums). Augsts asinsspiediens bojā artērijas, padarot tās biezas un stīvas. Asinsvados palielinās holesterīna un tauku daudzums, kas traucē asiņu plūsmu pa ķermeni, tāpēc var rasties sirdslēkme.
• Sirdslēkme. Ja aizsprostojas vainagartērijas, kas apgādā ar asinīm sirdi, sirds nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Reducēta asinsplūsma var radīt sāpes krūtīs (stenokardiju). Aizsprostojums var pilnībā pārtraukt asiņu pieplūdi sirdij un izsaukt sirdslēkmi.