Asiņu holesterīnam ir nozīmīga loma vainagartēriju jeb koronāro artēriju slimības riska palielināšanā. Jo augstāks ir holesterīna līmenis asinīs, jo lielāks ir saslimšanas risks. Pat tad, ja holesterīna līmenis asinīs ir tuvs vēlamajam, var ieteikt to pazemināt, lai samazinātu sirds saslimšanas risku.
Ja asinīs ir pārāk daudz holesterīna, tas izgulsnējas uz to artēriju sienām, kuras apgādā pašu sirdi ar asinīm. Artēriju sienu sabiezējumu sauc par aterosklerozi. Artērijas sašaurināšanās var palēnināt vai pat bloķēt asiņu pieplūdi sirdij, tāpēc tā saņem mazāk skābekļa. Ja sirds nesaņem pietiekami daudz skābekļa, var rasties sāpes krūtīs (stenokardija), sirds lēkme (miokarda infarkts) vai pat iestāties nāve. Holesterīna izgulsnēšanās ir biežākais sirds saslimšanas cēlonis. Tā notiek tik lēni, ka cilvēks pats to nemana. Augsts holesterīna līmenis asinīs nav vienīgais faktors, kas palielina risku saslimt ar kādu sirds slimību. Nozīme ir arī vecumam, dzimumam, līdzīgiem saslimšanas gadījumiem ģimenē un cilvēka personībai. Citi faktori, kas palielina saslimšanas risku, ir smēķēšana, augsts asinsspiediens, palielināts holesterīna līmenis serumā, cukura diabēts, tuklums, zema fiziskā aktivitāte un stress. Jo vairāk ir riska faktoru, jo lielāks ir saslimšanas risks.
Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas sastopama visā ķermenī. Tas ir šūnu membrānās un piedalās dažu hormonu un D vitamīna sintēzē. Holesterīns veidojas gan cilvēka ķermenī, gan tiek uzņemts ar uzturu. Asiņu holesterīns veidojas aknās. Dietārais holesterīns tiek iegūts no dzīvnieku valsts produktiem - gaļas (arī putnu gaļas), pilnpiena, piena produktiem, olu dzeltenuma un zivīm. Holesterīnu nesatur augu valsts produkti - dārzeņi, augļi, lēcas un graudi. Holesterīns nešķīst asinīs, līdzīgi kā eļļa nešķīst ūdenī. Asinīs holesterīns iegūst olbaltumvielu apvalku, un rodas lipoproteīns. Ir divējādi lipoproteīni: zema blīvuma lipoproteīns un augsta blīvuma lipoproteīns. Ja asinīs ir pārāk daudz zema blīvuma lipoproteīna, tas var nogulsnēties artērijās, tādēļ to sauc par "slikto" holesterīnu. Augsta blīvuma lipoproteīns palīdz aizvākt holesterīnu no asinīm un kavē tā nogulšņu veidošanos asinsvados, tādēļ to sauc par "labo" holesterīnu.
Triglicerīdi ir savienojumi, ar kuriem lipīdi no asinīm nonāk audos. Lielākā daļa ķermeņa lipīdu ir triglicerīdu formā. Nav skaidrs, vai paši triglicerīdi palielina sirds saslimšanas risku. Daudziem cilvēkiem vienlaikus ar augstu triglicerīdu saturu ir arī augsts zema blīvuma lipoproteīnu saturs vai zems augsta blīvuma lipoproteīna saturs asinīs, kas palielina saslimšanas risku.
PAŠPALĪDZĪBA
Neatkarīgi no tā, kāds holesterīna līmenis ir asinīs, lai samazinātu sirds saslimšanas risku, jācenšas to pazemināt vai uzturēt zemā līmenī, regulējot uzturu, cenšoties būt fiziski aktīvam, lai samazinātu lieko ķermeņa masu, un lietojot ārstniecības augus.
• Ar piesātinātajām taukskābēm bagāto taukaino dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana ir saistīta ar augstu holesterīna līmeni serumā un sirds saslimšanu. Ievērojamā daudzumā šādus taukus satur vērša, cūkas un putnu gaļa, īpaši putnu āda un tumšā gaļa, siers, sviests, saldējums un citi piena produkti.
• Ierobežojot šo produktu lietošanu, pazeminās holesterīna līmenis, un ir ziņojumi, ka slimība tiek izdziedēta.
• Daži cilvēki ne tikai patērē daudz dzīvnieku produktu piesātinātos taukus, bet arī uzņem tos ar kokosriekstu un palmu eļļu. Ir ziņas, ka palmu eļļa paaugstina holesterīna līmeni. Pētījumi par kokosriekstu eļļu devuši pretrunīgus rezultātus - dažos gadījumos nav konstatēta saistība starp tās lietošanu un sirds saslimšanu, bet citos gadījumos kokosriekstu eļļa ir paaugstinājusi holesterīna saturu serumā.
• Ir ziņojumi, ka biezpiens un citi skābpiena produkti dažiem cilvēkiem ir pazeminājuši holesterīna līmeni. Tomēr, kamēr trūkst rūpīgāku pētījumu, cilvēkiem ar augstu holesterīna saturu asinīs ieteicams lietot šos produktus ar zemu tauku procentu.
Vairums pētījumu liecina, ka zivis uzturā paaugstina augstā blīvuma lipoproteīnu daudzumu asinīs, tāpēc samazinās saslimšanas risks. Veģetāriešiem ir zemāks holesterīna līmenis un retāk konstatējamas sirds slimības. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka viņi atsakās no dzīvnieku tauku lietošanas. Viszemākais holesterīna līmenis ir veganiem (cilvēki, kuri neēd gaļu, piena produktus un olas). Turpinot ievērot šādu diētu, sirds saslimšana tiek novērsta.
Vairumā pētījumu pupiņu un auzu šķīstošās šķiedrvielas un augļu pektīns pazemina holesterīna līmeni. Cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni jāpatērē vairāk šādu produktu. Tomēr arī graudu šķiedrvielas, kas ir nešķīstošas, aizsargā pret sirds saslimšanu, lai gan šīs aizsardzības iemesls nav skaidrs. Cilvēkiem, kuri vēlas pazemināt holesterīna līmeni un samazināt sirds saslimšanas risku, ir vērts patērēt vairāk dažādu veidu šķiedrvielu. Ir ziņas, ka cukura lietošana samazina aizsargājošā augstā blīvuma lipoproteīna līmeni un palielina citus riska faktorus, kas saistīti ar sirds saslimšanu. Kafijas dzeršana paaugstina holesterīna līmeni. Nav skaidrs, vai holesterīna līmeni ietekmē bezkofeīna kafija.
Alkohols mērenās devās palielina aizsargājošā augsta blīvuma holesterīna līmeni. Alkohols arī šķidrina asinis, tādējādi samazinot sirds saslimšanas risku. Tomēr alkohola lietošana var izraisīt aknu saslimšanu, audzējus, augstu asinsspiedienu, var sākties alkoholisms. Liels alkohola patēriņš paaugstina sirds saslimšanas risku. Tādēļ daudzi ājurvēdas ārsti nekad nerekomendē alkoholu pat cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni. Daudzos apstrādātos produktos, kas satur tādas hidrogenētas eļļas kā dalda (hidrogenētas augu eļļas marka), ir transtaukskābes. Lietojot uzturā trans- taukskābes, pieaug attiecība starp augsta blīvuma lipoproteīniem un zema blīvuma lipoproteīniem, tādēļ jāierobežo hidrogenētas eļļas un margarīna lietošana.