PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI
Lai stresa ārstēšana būtu efektīva, jābūt individuālai pieejai. Ajūrvēdas pieeja li noskaidrot slimības cēloņus un panākt līdzsvaru.
Ājurvēdā uzskata, ka pastāv trīs stresa izpausmes veidi: garīgais, emocionālus un fiziskais stress. Katram no tiem vajadzīgs atšķirīgs risinājums un terapija.
Garīgais stress saskaņā ar ājurvēdu rodas tad, ja cilvēks vai nu pārāk noslo- go prātu, vai arī to nodarbina par maz. Piemēram, ja viņš katru dienu daudzas Andas strādā intensīvu garīgu darbu vai ilgi sēž pie datora, var tikt izjaukts līdzsvars praana vaata - prāta un ķermeņa faktors, kas regulē smadzeņu aktivitāti, enerģiju un prātu. Pirmais praana vaata līdzsvara trūkuma simptoms ir nespēja regulēt savu stresu. Ja stress pastiprinās, pārmainās tādas prāta funkcijas kā dhi, dhriti un smriti - uztvere, tās saglabāšana, spēja domāt pozitīvi, dziļi just lin naktī iemigt. Ārstēt garīgo stresu jāsāk ar mentālās aktivitātes pārvaldīšanu. Tad var izmantot paņēmienus praana vaata nomierināšanai.
• Jādod priekšroka ēdieniem, kas līdzsvaro vātu, - ar saldu, skābu un sāļu garšu.
• Vairāk jālieto silts piens, gī un citi viegli piena produkti.
• Labi jāizguļas - vismaz astoņas stundas diennaktī.
• Katru dienu nepieciešama vispārēja ķermeņa masāža ar siltu eļļu - ksheera- bala tailam vai dhanvvantari.
• Ieteicams meditēt.
Emocionālo stresu var radīt problēmas savstarpējās attiecībās, tuva cilvēka zaudēšana vai jebkura situācija, par kuru sāp sirds. Emocionālais stress izpaužas kā aizkaitināmība, depresija un emocionāla nestabilitāte. Miegu tas ietekmē citādi nekā garīgais stress - cilvēks naktī pamostas un nevarat iemigt no jauna.
Emocionālā stresa ārstēšana ii pavisam atšķirīga. Emocionālais stress trauc saadhaka pitta jeb prāta un ķermeņa faktoru, kas nodarbojas ar emocijām un sirdsdarbību. Lai stabilizētu emocionālo stresu, vienmēr jādod priekšroka pītu nomierinošiem ēdieniem un dienas kārtībai.
• jāēd daudz saldu un sulīgu augļu.
• Jālieto pītu nomierinoši ēdieni - ar saldu, rūgtu un savelkošu garšu.
• Pirms gulētiešanas jāizdzer glāze silta piena ar rožu ziedlapiņu ievārījumu (gulkand).
• Var ieteikt pusdienās lietot saldu lassi (jogurts ar ūdeni, garšvielām un ledu) kopā ar gulkand.
• Ēdienam jāpievieno tādas atvēsinošas garšvielas kā kardamons, koriandrs un piparmētra.
• Ieteicama masāža ar kokosriekstu eļļu vai chandanaadi taila.
• Jādodas gulēt pirms desmitiem vakarā.
Fizisko stresu izraisa pārmērīga ķermeņa noslogošana, piemēram, ja pārāk daudz vingro vai ilgstoši strādā smagu fizisku darbu. Var būt fizisks pagurums vienlaikus ar garīgu apjukumu, koncentrēšanās grūtībām un prāta trulumu.] Pārāk liela fiziska piepūle izsit no līdzsvara trīs apakšdošas - shleshaka-kapha - subdošu, kura atbild par locītavu slīdīgumu un ādas mitrumu, vyaana-vaata, kas pārzina asinsriti, nervu impulsus un taustes sajūtu, un tarpaka-kapha, kas valda pār neiroloģiskajiem faktoriem. Cits fiziskā stresa iemesls ir nepietiekama kustību aktivitāte, kā rezultātā gremošana ir lēna, tādēļ veidojas aama, gremošanas atkritumvielas, kas bloķē kanālus. Abos gadījumos palēninās šūnu reģenerācijas procesi un pašas šūnas nogurst. Ārstēšanas nolūks ir līdzsvarot vātu un balstīt kaphu, lai ķermenis kļūtu stabilāks un stiprāks.
• Jāizvēlas spēcinoša un enerģētiska dieta, kas nomierina vātu-kaphu.
• Katru dienu nepieciešama vispārēja ķermeņa masāža ar siltu eļļu.
• Daži pārtikas produkti ir dabiski pretstresa līdzekļi - tādi ir mandeles, ko-ij kosrieksti, saldi un sulīgi augļi, piemēram, āboli (ja iespējams - cepti), piens, lassi, gī, svaigs siers, piemēram, biezpiena siers.
• Noderīga ir Dhaara terapija, ekskluzīva ājurvēdas pre-panehakarma metode. Parasti no ārstniecības augiem pret stresu iesaka bakopu (brahmi, Bacopa
monnieri), miega vitāniju (aswagandha, Wilhania somnifera) un arjunu (arjuna termināliju - Terminalia arjuna). Tradicionālā ājurvēdā piedāvā dažādus ārstniecības līdzekļus ar šiem augiem kā galvenajām to sastāvdaļām. Plašos pētījumos
•
ir pierādījies, ka bakopa (brahmi) veicina dhi, dhriti un smriti. Miega vitānija l iimi'iJgandha) palīdz adaptēties. Tas nozīmē, ka tā palīdz pret fizisko nogurumu, luī'. parvēršas garīgā nomāktībā. Ir pierādīts, ka arjuna veicina sirds veselību.
I )iemžēl stress ir daudzu cilvēku dzīves sastāvdaļa. Ja cilvēks neiemācās iliesu pārvaldīt, var rasties sirds slimības, kuņģa čūla un pat vēzis. Ja cilvēks «peciņa garu pret stresu ar dabiskām metodēm, viņš sāk izjust stresa faktorus \ .iti ak kā pārmaiņas dzīvē vai iespēju, kas veicina izaugsmi.
(aiemācās dzīvot atbilstoši sauklim "Izturi un paliec!", nevis "Cīnies vai bēdz!", |o tad cilvēks var dzīvot ar pašapziņu, kļūst patiesi brīvs no stresa un vesels.
Išiass jeb sēžas nerva neiralģija ir sēžas nervu aptverošo audu iekaisums I ajā. Ājurvēdā to sauc par gridhrasi. To rada vaayku bojāšanās, kuras cēlonis ir slikta veselība, nepareiza stāja vai muguras sastiepums, kas radies strukturālu bojājumu, piemēram, saišu plīsuma dēļ. Išiasa lēkmi bieži pastiprina aizcietējums vai auksts laiks.
Išiasa sāpes parasti jūtamas vienā pusē, kad sēžas nervs ir izstiepts vai saspiests, parasti diska trūces rezultātā, tomēr sāpju iemesls var būt arī mugurkaula kanāla sašaurināšanās un citas izmaiņas mugurkaulā. Pacients var just gan vieglu tirpšanu, gan stipras sāpes, kas var arī izraisīt nekustīgumu. Bieži asas sāpes ir vienā kājas daļā vai gūžā, bet citur var būt nejutīgums. Sāpes pastiprinās pēc ilgstošas stāvēšanas vai sēdēšanas. Stāvokli pasliktina šķaudīšana, klepošana un smiešanās. Ja saslimšanas iemesls ir mugurkaula kanāla sašaurināšanās, sāpes var būt pēc atliekšanās atpakaļ vai sperot dažus soļus.