• Lai aizkavētu urīna noplūdi, noder iegurņa pamatnes muskuļu vingrināšana, jo tā stiprina šos muskuļus, kuri balsta urīnpūsli un noslēdz sfinkteri. Atkārtoti jāsasprindzina un jāatslābina iegurņa muskulis. Tā kā muskulis atrodas dziļi un dažreiz ir grūti koncentrēties tieši uz tā vingrināšanu, labāk to darīt urinēšanas laikā. Muskuli sasprindzina, līdz urīna plūšana palēninās vai apstājās, bet pēc tam atslābina. Labus rezultātus iegūst, ja muskuli sasprindzina 5-15 reizes, katru reizi uz 10 sekundēm, un vingrināšanu atkārto trīs līdz piecas reizes dienā.
• Ieteicami viegli vingrinājumi, piemēram, peldēšana, lēna skriešana, pastaigas. Jāizvairās no pilnīgi sēdoša dzīvesveida, jo tad asinis uzkrājas iegurņa rajonā. Ja darbā ir jāsēž visa diena, ik pēc divām trim stundām jāpieceļas un jāpastaigājas, lai veicinātu asinsriti apakšējās ekstremitātēs. Ieteicama ir masāža, tvaika vannas un viss, kas veicina svīšanu un asinsriti.
• Indijā sen izmanto dabiskus ārstniecības līdzekļus, lai uzturētu priekšdziedzera optimālu veselību. Parasti uroģenitālo traucējumu ārstēšanai izmanto tribuļus (trejdurkļi, gokšura, gokshura, gokhru, Tribulus terrestris). Divas tējkarotes augļu rupji sasmalcina un vāra kopā ar divām tasēm ūdens, līdz atliek tikai puse no sākotnējā šķidruma daudzuma. Dzer pa vienai tasei. Ja vēlas, novārījumam var pievienot cukuru vai pienu. Augļus var vārīt arī pienā. Noderīgi ir arī divi citi ārstniecības augi. Varuna (krateva - Crataeva relfgiosa) un punarnava (skrajā burhāvija - Boerhavia diffusa) ir noderīga labdabīgās priekšdziedzera hiperplāzijas simptomu ārstēšanā. Dažādās klīniskajās pārbaudēs ir novērota nozīmīga pretiekaisuma iedarbība, sevišķi attiecībā uz uroģenitālo sistēmu.
• Shilajit (kalnu sveķi jeb mūmijs), kas karstā laikā izdalās no klintīm zemajos Himalajos, ir minerālvielu komplekss, kurš īpaši noder pret uroģenitālām slimībām. Par devām un lietošanas ilgumu jākonsultējas ar ājurvēdas ārstu.
• Kshaaras ir sārmaini sāļi, kurus iegūst no ārstniecības augu pelniem. Vienu no šiem preparātiem iegūst no izžāvētiem kviešiem, kas vākti pirms ziedēšanas. Tas satur kālija karbonātu izmainītā formā, un to iesaka, ja ir palielināti dziedzeri, īpaši - priekšdziedzeris.
• Ilgstoša cinka nepietiekamība arī ir saistīta ar labdabīgo priekšdziedzera hiper- plāziju. Labi cinka avoti uzturā ir gaļa, olas un jūras veltes. Specifisks šim nolūkam piemērots medikaments ir Yassada bhasma, ko iegūst, kalcinējot cinku. Dienas deva ir 125-250 mg ar medu, un tā sniegs atvieglojumu.
• Laikus konstatētos un vieglos gadījumos labi palīdz chandra prabhavati pa divām tabletēm divreiz dienā kopā ar siltu pienu.
Katru reizi, kad Lakšmi gāja uz tualeti, viņa sajuta dedzināšanu. Viņa saprata, ka kaut kas nav labi, bet bija pārāk noraizējusies, lai kādam par to pasūdzētos. Dažreiz, kad viņai ļoti gribējās uz tualeti, urīna bija maz.
Gadījums ar Lakšmi nav rets. Viņas problēma - urīnceļu infekcija - ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ sievietes vēršas pie ārsta. Vismaz viena no piecām sievietēm savā mūžā ir slimojusi ar šo infekciju. Arī vīriešiem mēdz būt urīnceļu infekcija, bet viņi ir mazāk pakļauti šai slimībai.
SIMPTOMI
Dažreiz simptomi nav pārāk izteikti, tomēr bieži tie ir tik stipri, ka tos nevar neņemt vērā.
• Urinēšana ir biežāk nekā parasti.
• Urīnam plūstot pa urīnizvadkanālu, ir asas sāpes vai dedzināšana.
• Urīnā var būt asinis.
• Pēc urinēšanas ir sajūta, ka pūslis nav iztukšojies.
• Ir sāpes vēderā, mugurā vai sānos, drebuļi, drudzis un nelabums.
PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI
Problēma izzudīs, ja izārstēs tās cēloņus. Tomēr ir arī ājurvēdas ieteikumi, kuru ievērošana palīdzēs mazināt dedzinošo sajūtu.
Pirms dzimumakta jānomazgā ārējie dzimumorgāni un jāizdzer glāze ūdens. Pirms un pēc dzimumakta nepieciešams urinēt.
Lai urinu atšķaidītu un izskalotu no pūšļa baktērijas, dienā jāizdzer visma" astoņas glāzes ūdens, vēlams, silta. Urīna atšķaidīšanai var izmantot miežu novārījumu un kokosriekstu pienu.
Jāatsakās no alkohola, asiem ēdieniem, čili pipariem un kafijas. Jāierobežo pupiņu un citu pākšaugu, spinātu, tomātu un sūreņu (blusu sūrene - Poly gonum persicaria) lietošana.
Jāiet uz tualeti, tiklīdz ir tāda vajadzība. Pūslis jāiztukšo pilnībā. Nevajag ļaut baktērijām tajā savairoties. Daudz jāatpūšas.
Pēc urinēšanas vai vēdera izejas rūpīgi jānoslaukās, lai pasargātu tūpli un urīnizvadkanālu no baktērijām.
Jāvalkā kokvilnas apakšveļa. Baktērijām ir piemērots siltums un mitrums Kokvilnas izstrādājumi laiž cauri gaisu, tādēļ saglabāsies vēsums un sausums. Nedrīkst valkāt cieši pieguļošus džinsus un ciešas apakšbikses. Jāatsakās no iešanas vannā, bet tā vietā jāizvēlas duša.
Nevajag lietot stipras ziepes, sieviešu higiēnas līdzekļus un antiseptiskus krēmus, kuri varētu kairināt urinizvadkanālu. Katru dienu ieteicams izdzert tasi piena produktu, kas saraudzēti ar aktīvām pienskābes baktēriju kultūrām. Tajos ir pienskābes baktērija Lactobacillus acidopfilus, kas rada skābu vidi un aizkavē nevēlamu baktēriju augšanu.
Regulāra C vitamīna lietošana augļu sulu sastāvā padara urinu skābāku un mazāk piemērotu baktērijām. Katru dienu ieteicami 6 grami amlas kopā ar 6 gramiem palmu cukura.
Dzeramās sodas (nātrija hidrogēnkarbonāts) šķīdums padara urīnu sārmainu, kas arī ir mazāk piemērots baktērijām. Ieteicama silta komprese pūšļa rajonā, ko pēc pusstundas nomaina ar aukstu kompresi. Labus rezultātus var iegūt, ja pūšļa rajonā uzkaisa nedaudz sho- rakshar (salpetris, nātrija nitrāts) pulvera un pārklāj ar mitru drānu. Uzvāra ūdenī 20 g kukurūzas drīksnu un izdzer šo novārījumu.