8. Aloje (Aloe vera). Ši sukulentā auga recekļveida sula ir tradicionāls līdzeklis pret hiperglikēmiju. Aloji ir ļoti viegli audzēt. Tai nav vajadzīgs tiešs saules apgaismojums un daudz ūdens. To ir iespējams iegādāties veikalos. Lai aloji varētu izmantot ārstniecībai, jānogriež kāda no apakšējām lapām. Nogrieztā lapa vai nu jānomizo, vai jāizspiež tās sula. Viena tējkarote recekļainās sulas : jāpievieno tasei silta ūdens. Ja vēlas, iegūtajam šķīdumam var pievienot šķipsnu kurkumas. Šāds šķīdums jādzer katru dienu. Alojes hipoglikēmisko ļj iedarbību apstiprina rezultāti, kas iegūti pētījumā ar normālām pelēm un pelēm, kurām mākslīgi izraisīts diabēts, lietojot alloksānu. Aloje arī tonizē ; aknas. Regulāra tās lietošana stiprina gan aknas, gan žultspūsli, kā arī regulē cukura un tauku daudzumu.
9. Tīklainā anona (Annona reticulata). Nesen veikts pētījums, kurā atklāts, ka 2-5 jaunas auga lapas kopā ar 75 mg garo piparu efektīvi samazina cukura ļ līmeni asinīs, ja tās lieto 3-6 nedēļas.
10. Nīma lapas. Nīms (Azadirachta indica) ir sens ārstniecības līdzeklis. Indijā šā koka lapas ir plaši pieejamas. No lapām pagatavo pastu vai izspiež sulu, ko var lietot iekšķīgi, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs.
11. Kāposti. Nesen ir veikts pētījums, kurā pierādīts, ka kāposti žurkām ārstē diabētu, kas mākslīgi izraisīts, lietojot streptazolu. Pārsteidza fakts, ka kāposti bija tikpat efektīvi kā insulīns.
Katru pēcpusdienu ieteicams apēst tasi vārītu kāpostu. Tajos ir maz kaloriju, bet daudz šķiedrvielu. Kāposti ne tikai samazina cukura līmeni asinīs, bet j tiem piemīt arī pretvēža iedarbība.
12. Kurkuma (Curcuma longa). Ājurvēdā iesaka kurkumu kā izcilu līdzekli ļ pret diabētu. Tās iedarbība pastiprinās, ja to lieto vienādās daļās kopā ar amlas pulveri. Pētījumi par kurkumas pulvera spējām pazemināt cukura līmeni asinīs publicēti žurnālā The Indian Journal of Pharmacology.
PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI
• Jāpagatavo novārījums no harada (hebulas terminālija - Terminalia chebula), apaļā dižmeldra (naagarmotha, zemesmandele - Cyperus rotundus) un ķekaru simploka (pathaanilodhra, Symplocos racemosa) mizas, ieberot to verdošā ūdenī. Novārījumu lieto iekšķīgi pa 40 ml divreiz dienā.
• Var pagatavot arī novārījumu no sandalkoka pterokarpa (rakta chandan, Pterocarpus santalinus) mizas, arjunas terminālijas (kakubha, Terminalia arjuna) mizas, Himalaju ciedra (devdaar; Cedrus deodara) mizas un sosīrijas (kooth, Saussurea lappa) saknēm. Lieto pa 40 ml divreiz dienā.
• Var lietot ari sirdslapu tinosporas (giloy, Tinospora cordifolia) sulu no visa auga kopā ar medu.
• Viens grams triphala, shilajit un lohabhasma maisījuma nodrošinās cukura diabēta slimnieku ar nepieciešamo minerālvielu daudzumu.
• Pārbaudīts līdzeklis, kuru var mēģināt lietot, ir kurkumas, triphala un bārdainās bārbeles (daaru haldi, Berberis aristata) aukstā infūzija (injekcija vēnā) katru dienu pa 30 ml.
• Var lietot nima (Azadirachta indica) lapu sauso pulveri, kam pievienota kurkuma, rūgtā melone (karela, momordika - Momordica charantia) un sirdslapu tinospora (giloy, Tinospora cordifolia), pa 2-3 gramiem divreiz dienā.
• Pēdējos gados notiek intensīva atsevišķu augu līdzekļu pārbaude, lai novērtētu to spēju pazemināt cukura līmeni asinīs. Tie ir meža gimnēma (gudmar; Gymnema sylvestre), pterokarpa (Pterocarpus) un Bengālijas fikusa (vat, Ficus bengalensis) miza, malabatruma (tej patta, Indijas laurlapa - Cin- namomum tamala) lapas, parastais fenhelis (Foeniculum vulgare) un rūgtās melones (karela, momordika - Momordica charantia) augļi. Šos augus var lietot atsevišķi vai kombinējot pa 3-5 gramiem divreiz dienā kopā ar ūdeni vai paniņām pirms ēšanas.
• Pēc konsultācijas ar ārstu var lietot tādus augu un minerālu kompleksus kā shilajatvaadi vati, vasant kusumakar rasa, gokshuraadi guggulu.
Vairogdziedzeris darbojas kā ķermeņa termoregulators, kas nosaka pamata vielmaiņas ātrumu. Nediagnosticētas vairogdziedzera problēmas var būt pamatā daudzām atkārtotām slimībām un tādām slimībām, kas nepakļaujas ārstēšanai. Hipotireozes gadījumā vairogdziedzeris pietiekami nefunkcionē, tāpēc ķermenī izdalās pārāk maz tiroīdhormonu. Bērnībā hipotireoze var būt augšanas atpalicības cēlonis. Hipotireozei ir daudz iemeslu. Indijā galvenais iemesls ir joda deficīts. Hipotireozi var izraisīt arī vairogdziedzera ķirurģiska operācija vai apstarošana, kā arī daži medikamenti, piemēram, litijs un fenilbutazons.
Ja hipofīze vai hipotalāms pietiekami nestimulē vairogdziedzeri, var rasties sekundārā hipotireoze. Dažiem cilvēkiem, kam ir kākslis (palielināts vairogdziedzeris), ir arī hipotireoze. Kāksli var izraisīt joda deficīts, pārtika, kas satur kāksli veidojošas vielas, vai citi veselības traucējumi, kas kavē tiroīdhormonu veidošanos.
simptomi
Diagnosticēt iespējams ķermeņa funkciju palēnināšanos. Slimības simptomi ir pazemināta muskuļu aktivitāte, lēns pulss, zems asinsspiediens, aizsmakums, vāja imunitāte, atkārtotas infekcijas slimības, aizcietējums, uzbudināmība, ju tīgums pret aukstumu, depresija, nespēks, aizpampušas acis un seja, alerģisko reakciju pastiprināšanās, nogurums, ķermeņa masas pieaugums, galvassāpes, matu izkrišana, matu spīduma zudums, ādas sausumus sviedru neizdalīšanās: dēļ, stipras un sāpīgas menstruācijas un premenstruālā spriedze.