Выбрать главу

•       Naktsjasmīns (paarijaata, Nyctanthes arbor-tristis). Šī auga lapu spirta ekstraktam ir nomierinoša iedarbība. Tas mazina drudzi un veicina vēdera izeju. Šis augs ir histamīna antagonists. Statistiski ticami pozitīvi rezultāti iegūti klīniskajā pētījumā ar 24 pacientiem, kam bija išiass.

4. MUSKUĻU KRAMPJI

t

Muskuļu krampji ir nekontrolētas muskuļa kontrakcijas, kas izraisa intensī­vas sāpes. Visbiežāk krampji sarauj liela vai pēdas muskuļus, bet var būt arī citās

ķermeņa vietās. Parasti muskuļu krampji sākas, guļot gultā vai nodarbojoties ar

sportu un vingrojot. No sporta veidiem kāju krampjus visbiežāk izraisa peldēšana.

Krampji rodas tad, ja vienu un to pašu kustību atkārto daudzas reizes. Muskuli

atslābinot, krampji pāriet. Kopuma krampju cēlonis ir muskuļa nogurums. Krampjus var izraisīt pārpūle, ievainojums, sastiepums vai ilgstoša stāvēšana nemainīgā pozā. Pēkšņa nostāšanās uz pirkstgaliem arī var radīt krampjus.

Naktī guļot gultā, visbiežāk iemetas krampji lielos. Iespējams, ka tos izrai­sījis smags, nogurdinošs darbs, augstpapēžu apavu nēsāšana vai dažu diurētiķu lietošana. Cukura diabēts, alkoholisms, hroniska nieru saslimšana, Birgera sli­mība - tas viss var bojāt perifēros nervus un izraisīt muskuļu krampjus.

Krampjus vingrošanas laikā var veicināt vairāki faktori. Ja ķermenis zaudē ūdeni, stipri svīstot, var mainīties elektrolītu (kālija un nātrija) līdzsvars asinīs. Nepietiekama iesildīšanās pirms intensīvas fiziskās aktivitātes, pārpūle un mus­kuļu nogurums ir parasti krampju cēloņi.

Ājurvēdā muskuļu krampjus sauc par khalli vaata. To gadījumā ir bojāts i>yaana vaata - bioloģiskais spēks, kas regulē skeleta muskuļu funkcijas. Ja sāpes ir liela muskuļos, krampjus sauc par pindikodveshtana. Ja kādi vielmai­ņas atkritumprodukti, kam parasti būtu jāpamet ķermenis, tajā saglābājas un riņķo pa to, iespējams, krampju gadījumā tie ieņem vietu starp nervu galiem un muskuļaudiem.

Ājurvēdā šos atkritumproduktus sauc par aama, un tie ir atbildīgi par krampju rašanos.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Lai novērstu kāju krampjus, ir vērts pamēģināt šādu vienkāršu vingrojumu. Jānostājas ar seju pret sienu viena soļa attālumā no tās un ar plaukstām jā­atbalstās pret sienu. Kājām jābūt taisnām, papēžiem jāpieskaras pie zemes. Lēni jāliecas uz priekšu, līdz lielu muskuļi pastiepjas, bet nesāp. Šādā stāvok­lī jāpaliek 10 sekundes, tad jāiztaisnojas un 5 sekundes jāatpūšas. Pēc tam vingrojums jāatkārto. Jāvingro trīs reizes dienā. Dažiem cilvēkiem palīdz vingrojums, kura laikā guļ uz muguras un kājas paceļ gaisā.

•       Lai ķermenis neatūdeņotos, jādzer daudz ūdens.

•       Ja krampji uznāk treniņa laikā, jāiedzer citronūdens ar šķipsniņu sāls.

•       Pirms un pēc treniņa jāveic stiepšanās vingrojumi. Nedrīkst pārpūlēt mus­kuļus.

•       Stiepjoties vai guļot nevajag nostiept kāju pirkstgalus. Jācenšas uzņemt vai­rāk minerālvielas, sevišķi kāliju, magniju un kalciju, tādā formā, kādā tās vislabāk uzsūcas ķermenī. Pirms gulētiešanas jāēd banāni un vārīti vai cepti kartupeļi. Ieteicams dzert apelsīnu sulu.

•       Guļot ieteicams kājās uzvilkt vaļīgas, siltas zeķītes.

•       Pēc četriem pēcpusdienā jāatsakās no kofeīnu saturošu dzērienu dzeršanas un šokolādes ēšanas. Tase silta piena pirms gulētiešanas veicinās miegu, sniedzot arī nepieciešamās barības vielas.

•       Vienu stundu pirms gulētiešanas ieteicams regulāri veikt kādu mierīgu ritu ālu - vannoties, kvēpināt vīraku vai aizdedzināt sveces, puskrēslā klausīties mierīgu mūziku. Pirms vannošanās ieteicama masāža ar parasto sezama eļļu. Gultasvieta jāiekārto pēc iespējas ērtāka.

•       Jāpārbauda asinsrite kājās un regulāri jākontrolē pulss. Jāapmeklē ārsts, i.u noskaidrotu, vai nav vielmaiņas vai elektrolītu līdzsvara traucējumu.

Ja pēkšņi sākas muskuļu krampji, ieteicams izmēģināt kādu no turpmāk dotajiem ieteikumiem.

•       Jāpastiepj muskulis, jāiztaisno kāja un jāpaceļ tā uz augšu.

•       Muskulis jāmasē ar mahanarayana taila vai praharini taila, lai tas relaksētos. Ziemas sezonā eļļas vispirms jāsasilda.

•       Lai samazinātu asiņu pieplūdi un muskulis atslābinātos, jāizmanto auksta komprese.

•       Jāiet vannā ar siltu ūdeni un jāliek sildošas aplikācijas.

•       Labas zāles pret krampjiem ir sinhanaada guggulu. Tām ir viegla vēdera izeju uzlabojoša iedarbība, tādēļ tās jālieto, ja ir aizcietējums, kas parasti ir vienlaikus ar muskuļu krampjiem. Tās dzer pa divām tabletēm divreiz dienā, uzdzerot glāzi silta piena vai remdena ūdens.

•      Prataapa lankeswara rasa, lakshmivilaas rasa ir daži no spēcīgiem ājurvēdas medikamentiem, kurus parasti paraksta grūti ārstējamos gadījumos.

5. HRONISKĀ NOGURUMA SINDROMS

Hroniskā noguruma un imūnsistēmas darbības traucējumu sindroms ir sa­režģīta slimība, no kuras cieš daudz cilvēku. Tai ir raksturīgs stiprs nogurums. Cilvēks izjūt pilnīgu spēku izsīkumu un nav izturīgs, jo viņam ir neiroloģiskas problēmas un daudzi citi simptomi. Līdz šim nav objektīvas slimības diagnos­tikas metodes, kādas ir vīrusu vai baktēriju izraisīto slimību gadījumā.

Tomēr ir pierādījumi, ka veselības traucējumi varētu būt saistīti ar pavāji­nātām ķermeņa imūnsistēmas funkcijām. Ir arī fakti, kas liecina, ka daudzos gadījumos cēlonis varētu būt pastāvīga vai aktivējusies vīrusu infekcija.

Slimniekam ir raksturīgs simptomu kopums, kas aptver gan garīgo, gan li/.isko pagurumu. Vingrošanas laikā viņi sūdzas par muskuļu sāpēm.