pašpalīdzība
• Katru dienu divas reizes jāmazgājas, lai aizskalotu baktērijas no ādas.
• Jāierīvē paduses ar saziepētu vīšķi, nevis tikai ar ziepēm, lai pilnīgāk atbrīvotos no baktērijām. Mājās pagatavojams pulveris no triphala un zaļo lēcu (zeltainās pupiņas - Phaseolus aureus) miltiem pret baktērijām palīdz labāk nekā parastās ziepes.
• Ja ķermeņa aromāts rada nopietnas problēmas, jāiegremdējas uz 15 minūtēm vannā ar ūdeni, kam pievienotas aptuveni trīs tases tomātu sulas.
• Cilvēki bieži vien nepadomā par apģērbu. Vaļīgas drēbes ļauj ķermenim brīvāk elpot nekā cieši piegulošas.
• Apģērbs un apavi no sintētiskiem materiāliem arī traucē ķermenim elpot, tādēļ jāizvēlas kokvilnas izstrādājumi. Apģērbs ir bieži jāmazgā.
• Ķermeņa aromātu var ietekmēt daži produkti, piemēram, gaļa, sīpoli, ķiploki, eksotiskas garšvielas, dzērieni - kafija un alkohols. Jāatsakās no to lietošanas, lai pārliecinātos, vai ir jūtama atšķirība.
• Ķermeņa aromātu var radīt arī daži medikamenti. Jāpārbauda, vai aromāts mainās, kad tos pārtrauc lietot.
• Tabakas lietošana arī stipri ietekmē ķermeņa aromātu. Tas izdalās ne tikai no plaušām, bet arī caur ādu.
Ā jurvēdas līdzekļi
• Ļoti labu savelkošo līdzekli ādai, kas aizver vaļējās poras, var pagatavot, iejaucot nelielā glāzē ar ūdeni vienu tējkaroti triphala pulvera. Pēc sešām stundām šķidrumu izkāš un lieto ārīgi, vēlams, aukstu.
• Savelkošu līdzekli var pagatavot arī no kampara (karpooram), tikai tas slikti šķīst ūdenī. Divas tējkarotes smalka pulvera iejauc pudelē ar ūdeni un tur saulē apmēram 15 dienas. Pirms lietošanas labi sakrata.
• Rāceņu sula novērš padušu aromātu līdz 10 stundām. Jāsarīvē rācenis un jāizspiež sula. Lai ierīvētu paduses, vajadzīgas 2 tējkarotes sulas.
• Sulu var izspiest ari no aptuveni divdesmit redīsiem un sajaukt to ar ceturtdaļu tējkarotes glicerīna. Maisījums jāuzglabā pulverizatorā vai šļircē. To izmanto kā dezodorantu padusēm un kājām.
• Tukšā dūšā jāapēd 500 mg kviešu lakstu, uzdzerot glāzi ūdens. Kviešos esošais hlorofils samazina ķermeņa aromātu.
• Ābolu sidru vai etiķi var izmantot kā dezodorantu padusēm.
• Padušu apstrādei var lietot arī kukurūzas cieti vienu pašu vai maisījumā ar dzeramo sodu.
• Stipri svīstošās vietas var iepūderēt ar zīdaiņu pūderi vai talku.
• Var pamēģināt lietot alaunu (spatikari/phitikari), ko iegūst no alumīnija sulfāta un kālija karbonāta. Tā iedarbība nav tik stipra kā pretsviedru līdzekļiem, kuri var aizsprostot sviedru dziedzerus, kā arī satur alumīnija hlorhidrātu, kas var radīt veselības problēmas nākotnē.
• Dezodoranta vietā var izmantot dzeramo sodu. Ar to jāapstrādā sausas paduses. Soda nonāvē baktērijas un absorbē sviedrus.
9. ATLĒTA PĒDA (t/nea pedīs)
Atlēta pēda (tinea pedis) ir bieži sastopama sēņu infekcija, kad pēdu āda, sevišķi apakšpusē un pirkstgalos, kļūst niezoša un sāpīga, nolobās, iekaist un veido čulgas. Kad čulgas plīst, rodas sāpīgi jēlumi ar izdalījumiem, pietūkums un nepatīkama smaka. Dažreiz slimība var pāriet uz kāju nagiem un citām ķermeņa daļām. Slimība var izplatīties ar inficētiem palagiem, dvieļiem un apģērbu. Ar atlēta pēdu smagāk un biežāk slimo cilvēki, kuri lieto antibiotikas, steroīdus, kontracepcijas līdzekļus un zāles, kas pavājina imūnsistēmas funkcijas, kā arī tie, kuri ir tukli vai slimo ar cukura diabētu.
Slimība šādu nosaukumu ir ieguvusi tādēļ, ka ar to bieži slimo sportisti, jo infekciju ierosinošajai sēnei labvēlīga ir vide pie peldbaseiniem, dušās, kā arī tumšās, drēgnās un mitrās vietās ar sliktu ventilāciju.
Vairumam cilvēku uz ādas ir šī sēne, tomēr ar atlēta pēdu viņi saslimst tikai tad, ja ir atbilstoši apstākļi slimības attīstībai. Kāju svīšana, šauri apavi, sintētiskās zeķes, kas slikti uzsūc mitrumu, silts klimats un rūpīga kāju nenoslaucīšana pēc mazgāšanās - visi šie faktori veicina sēnes augšanu uz ādas.
pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi
• Pēc vannošanās ar kokvilnas dvieli vai fēnu rūpīgi jānosusina kājas, sevišķi - pirkststarpas. Kājas var apstrādāt ar pretsviedru līdzekli, piemēram, sphatika bhasma (alauns), lai ierobežotu svīšanu, jāvalkā zeķes, kas labi uzsūc mitrumu, vislabāk - no kokvilnas. Zeķes jāmazgā karstā ūdenī, kam pievienots veļas balinātājs. Jārūpējas, lai apaviem vienmēr labi piekļūtu gaiss. Pirms apaušanas tie vienmēr kārtīgi jāizžāvē. Ja iespējams, naktī jāizņem starpzo- ļ Ies, lai tās izžūtu, kā arī jāizmanto etiķis pret atkārtotu infekciju. Lai kājas ' būtu sausas, ieteicamas ir vaļējas sandales. Nedrīkst mainīties ar apaviem. J
• Pēdas katru dienu apmēram 30 minūtes jāmērcē ūdenī, kam pievienota dzeramā soda. Šāda pelde nodrošinās ādā pareizu skābju-bāzu attiecību, un pēdas kļūs sausas. Var arī 3 vai 4 litriem silta ūdens pievienot divas ēdamkarotes veļas balinātāja un 10-15 minūtes mērcēt tajā kājas divas reizes dienā.