• Pēdas var mazgāt ar vāju tankana bhasma (borskābe ar sodu) šķīdumu. Pēdu mērcēšanai noder arī galda sāls šķīdums. Jāņem divas tējkarotes sāls uz puslitru silta ūdens. Pēdas tajā jātur 10-15 minūtes, bet pēc tam rūpīgi jānoslauka. Sāls iznīdē sēnes un samazina svīšanu.
► Vēl viens mājas līdzeklis ir kanēlis (Daalchin). Uzvāra 4 tases ūdens, pievieno 8-10 sadrupinātas kanēļa standziņas un 5 minūtes vāra uz lēnas uguns. Atstāj slēgtā traukā, ļauj ievilkties 45 minūtes un pēc tam izmanto pēdu vannošanai.
Bojātām vietām viegli pieskaras ar spirtā samērcētu kokvilnas vates piciņu un ļauj ādai nožūt. Tikpat iedarbīga ir alojes (Aloe vera) gela, ābolu sidra, etiķa un medus izmantošana.
Aktīvi uz sēnēm iedarbojas ajoene, ko satur ķiploki. Tā sastāv no trijām alicīna molekulām. Sēnes skartās vietas var ieberzēt ar svaigu ķiploku daiviņu. Otra metode ir svaigas saberztas ķiploku masas uzlikšana uz slimajām vietām. Pēc pusstundas kājas jānomazgā. Lai iegūtu vēlamos rezultātus, procedūra
jāatkārto katru dienu divas nedēļas. Ja jūtama dedzināšana, ķiploku masa jānomazgā un jālieto atšķaidīta ķiploku sula. Līdzīga iedarbība ir sīpolu sulai.
• Efektīvs līdzeklis pret sēnēm un niezi ir mahaa marichyaadi tailam - ājurvēdas eļļa, kas satur melnos piparus un citas iedarbīgas sastāvdaļas. Skartās vietas ierīvē ar šajā līdzeklī samērcētu vati vairākas reizes dienā. Pēc 3-5 nedēļām problēma parasti izzūd.
• Jālieto veselīgs uzturs. Jāizvairās no ēdieniem ar augstu cukura saturu, ieskaitot neatšķaidītas augļu sulas. Vairākas reizes dienā jāēd biezpiens un ar veselu graudu produktiem jāuzņem pietiekami daudz B grupas vitamīnu, lai veicinātu normālas mikrofloras atjaunošanos, kā arī cīnītos pret infekciju antibiotiku lietošanas gadījumā.
• Dadrughna lepa (ārīgi) un gandhaka rasaayana (iekšķīgi) ir divi no tradicionālajiem ājurvēdas medikamentiem, ko parasti paraksta, lai ārstētu atlēta pēdu. Šī slimība labi padodas ājurvēdas ārstēšanai, ja vien izpilda kursu līdz galam arī tad, ja pašam šķiet, ka āda ir atbrīvojusies no sēnes, citādi infekcija var atjaunoties.
10. VARŽACIS UN TULZNAS
Visbiežāk varžacis un tulznas ir maksa par nevērību pret pēdām. Varžacis un tulznas ir samērā līdzīgas, tomēr atšķiras vietas, kur tās izveidojas.
Varžacis rodas virs kāju pirkstu kauliņiem un ādā starp kāju pirkstiem. Varžacis ir cietas, sāpīgas un apaļas. Stipro sāpju dēļ cilvēkiem rodas pārmaiņas stājā un gaitā. Šīs pārmaiņas savukārt rada sāpes potītēs, mugurā, gūžās vai ceļos.
Tulznas var rasties jebkurā ķermeņa daļā, kas pakļauta pastāvīgam spiedienam vai kairinājumam. Visbiežāk tās ir uz pēdas spilvena vai papēža, uz rokām vai ceļgaliem. Tulznas ir biezi, nesāpīgi ādas sabiezinājumi.
Liela tulzna uz kājas īkšķa kauliņa jeb bunions bieži rada sāpīgu iekaisumu īkšķa virspusē. Šķiet, ka tendence veidoties šādai tulznai ir iedzimta, bet, ja nav spiediena uz īkšķi, tā var arī nekad nerasties.
Sievietēm šādas problēmas rodas biežāk nekā vīriešiem. Iespējams, tas ir tādēļ, ka viņas valkā gan augstpapēžu apavus, gan pēdai nepiemērotus apavus.
cēloņi
Varžacis un tulznas veidojas kā aizsargs ādai, kura tiek atkārtoti saspiesta, berzēta vai kairināta. Visbiežākie to rašanās iemesli ir pārāk šauri vai vaļīgi apavi, augstpapēžu apavi, ciešas zeķes, kāju pirkstu deformācija, ilgstoša kāpšana lejup
no kalna, ilga stāvēšana vai iešana pa cietu pamatni. Tulznas var radīt arī darbs
vai vaļasprieks, kura dēļ ir pastāvīgs vai atkārtots spiediens uz vienu un to pašu
ķermeņa vietu.
pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi
• Varžaču un tulznu gadījumā parasti nav nepieciešama ārsta palīdzība, ja vien nav diabēts, slikta asinsrite vai citas problēmas, kas sarežģī pašpalīdzību. Svarīgi ir vērsties pie ārsta, ja ir plīsusi varžacs vai tulzna, jo tad var notikt inficēšanās. Par infekciju liecina strutu vai caurspīdīga šķidruma izdalīšanās no varžacs.
• Svarīgākā ir profilakse, tādēļ ir jānovērš nevēlams spiediens uz noteiktām pēdas vietām. Lai to mazinātu, pret skartajām vietām apavos var ielikt pakav- veida gumijas polsterus, kokvilnas vati, aitas vilnu vai kādus citus ieliktņus.
• Jāatbrīvojas no neērtiem apaviem, īpaši, ja tie saspiež kopā pirkstus. Jāizvēlas apavi, kuriem ir plats purngals un zems papēdis. Pērkot jaunus apavus, tie ir jāpielaiko, nostājoties kājās. Labāk apavus iegādāties dienas beigās, kad kājas, iespējams, ir pietūkušas.
• Viegla metode, kā cīnīties pret varžacīm, ir pēdu mērcēšana 5—10 minūtes remdenā, tīrā ūdenī vai ūdenī, kam pievienots Karlsbādes sāls. Pēc tam ar pumeku viegli katru reizi noberž atmirušo ādu. Tad pēdas ieziež ar rīcineļļu, lai to āda būtu mīksta.
• Samērcē mazu auduma gabaliņu etiķī, aptin ar to kāju pirkstu un atstāj to uz diennakti. Varžacs izkrīt laukā ar visu sakni. Cits variants ir mērcēt pēdas seklā traukā ar siltu ūdeni, kam pievienota puse tases etiķa. Varžacis un tulznas pēc tam berzē ar tīru pumeku vai labas kvalitātes ūdensizturīgu smilšpapīru.
• Pēdas 15 minūtes tur siltā ūdenī, pēc tam pie varžacs piesien nelielu citrona mizas vai gatava banāna mizas gabalu ar iekšpusi pret tulznu un atstāj visu nakti. Parasti varžacs izzūd trīs dienu laikā.
• Uz varžacīm var uzlikt arī negatavas papaijas vai zaļu vīģu (anjeer) piensulu, zaļu kartupeļu masu, lakricas (mulethi) pastu vai eļļu, kas ekstrahēta no Indijas riekstu (kaaju) čaumalām.