1. Главная
  2. Книги
  3. Manohars Murali
  4. LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA
  5. Страница 73
Выбрать главу

14

PROBLĒMAS SIEVIETĒM

1. MENSTRUĀCIJU TRAUCĒJUMI JEB DISMENOREJA

Dismenoreja kādā no dzīves posmiem var būt pat astoņām no desmit sie­vietēm. Vēl samērā nesen mediķi uzskatīja, ka sūdzības par dismenoreju nav nozīmīgas un bieži ir saistītas ar sievietes iedomām, bet pašlaik mediķu attiek­sme ir kļuvusi nopietna. Medicīnas zinātne uzskata, ka galvenais dismenorejas cēlonis ir pārmērīga prostaglandīnu (vielas, kas regulē dzemdes kontrakcijas) veidošanās, pēc kuras notiek progesterona līmeņa pazemināšanās.

Stāvokli var pasliktināt palielināts estrogēna daudzums, kas veicina šķidru­mu un sāļu aizturi. Vismaz 10 % jaunu sieviešu simptomi ir tik nopietni, ka tie traucē normālu dzīvi, jo līdz ar sāpēm vēdera lejasdaļā var būt arī muguras sāpes, spiediena sajūta vēderā, sāpes augšstilbu iekšpusē, kā arī garastāvokļa maiņa.

pašpalīdzība

•       jāatsakās no ceptiem ēdieniem, pākšaugiem un skābiem pārtikas produk­tiem. Nav ieteicams lietot tādus ēdienus, kas rada aizcietējumu, it īpaši menstruālā cikla pēdējā nedēļā.

•       jāatsakās no kartupeļu, dzelteno ķirbju un baklažānu lietošanas. To vietā ieteicams izvēlēties baltos ķirbjus, papaiju, moringu (Moringa oleifera), gurķ- veida trihozanti ("čūsku ķirbis", Trichosanthes cucumerina var. anguina), rūgto meloni (Momordica charantia) un gurķus.

•       īpaši ieteicams lietot ķiplokus. Dienā jāapēd 5-7 nomizotas ķiploku daivi­ņas. Lai izvairītos no ķiploku smaržas, tos var lietot kopā ar paniņām vai citrona sulu.

•       Saskaņā ar ājurvēdu par menstruāciju traucējumiem atbild apaana vaaya, kas ir bojāta. Hormonālā nelīdzsvarotība traucē normālo apaana vaaya ceļu uz leju, tāpēc rodas aizcietējums vai kāds cits nelabvēlīgs stāvoklis. Jālieto

asafoetīds (hing, milzu ferula - Ferula assafoetida), pa vienai tējkarotei pul­vera pievienojot ēdienam vai paniņām.

•       Lai mazinātu spazmas, jāēd zivis, nevis gaļa, piena produkti un olas. Domi, ka omega-3 taukskābes, kas ir zivju eļļā, spēj mazināt dismenorejas simpto» rnus, ietekmējot prostaglandīnu vielmaiņu un citus faktorus, kuri ierosina sāpes un rada iekaisumu.

Lai nebūtu aizcietējuma, jāatsakās no cukura, alkohola, sāls un piena pro­duktu lietošanas.

•       Pirms menstruācijām 2 vai 3 reizes dienā jāizpilda turpmāk aprakstīti vieglie vingrojumi.

Menstruāciju laikā pa dienu nevajadzētu iemigt, bet tikai nedaudz atpūsties

guļus stāvoklī.

1.    Apguļas ar seju uz augšu, saliec kājas ceļos un 10 reizes ieelpo un izelpo ar vēderu.

2.    Nostājas pie krēsla aizmugures un, turoties pie tās, atceļ no grīdas vienu papēdi, pēc tam - otru. Vingrojumu atkārto 20 reizes.

3.    Nostājas pie krēsla aizmugures un, turoties pie tās, izdara piecus dziļus pie­tupienus.

4.    Guļot uz muguras, saliec kājas ceļgalos un ar ceļgaliem 10 reizes pieskaras zodam.

ājurvēdas līdzekļi

•       Aloje (kumaari, Aloe vera) stimulē dzemdi, tāpēc to jau sen lieto kā mājas līdzekli menstruāciju veicināšanai un pret muskuļu spazmām. No alojes lapu mīkstuma jāizspiež sula un jālieto iekšķīgi pa vienai tējkarotei dienā. Var lietot arī medikamentu kumaari-aasava. Parasti tā deva ir sešas tējka­rotes kopā ar tādu pašu ūdens daudzumu divreiz dienā pēc ēšanas. Cits efektīvs līdzeklis ir rajah pravartani vati, kas satur boraku bhasma veidā, asafoetīdu un aloji. To lieto pa 2 tabletēm divreiz dienā aptuveni 7 dienas pirms menstruācijas sākšanās.

•       Ilgstoši labus rezultātus dod ashokarishtha (ārstniecisks vīns ar Indijas sa- raku, Saraca indica, ashoka), ja to lieto pa 20 ml kopā ar tādu pašu ūdens daudzumu pusstundu pēc ēšanas divus vai trīs ciklus pēc kārtas.

2. LEIKOREJA

Leikoreja ir balta vai iedzeltena šķidruma izdalīšanās no maksts. Tas satur (.'Jotas un strutas. Ājurvēdā to sauc par Shwetapradara, kas nozīmē daudz baltu Izdalījumu. Uzskata, ka leikorejas cēlonis ir kaphas sabojāšanās. Parasti to no­vēro sievietēm, kuru organisms ir novājināts un kurām ir anēmija. Vairumam sieviešu ir neliels daudzums maksts izdalījumu, kas ir normāla parādība, jo izdalījumi attīra maksti, padara to slidenu un aizsargā pret infekcijām.

Līdzīgi kā mutes un tūpļa gļotāda, arī maksts gļotāda pastāvīgi atdala šūnas un aizvieto tās ar jaunām, izdalot atmirušās šūnas ar gļotām. Sekrēciju nosaka dzemdes un dzemdes kakla dziedzeri. To ietekmē arī nekaitīgas baktērijas, kas mīt veselīgā makstī. Nav normāli, ja izdalījumi ir pelēcīgi balti, dzelteni, zaļi, brūni vai iesarkani. To konsistence var būt bieza vai šķidra. Parasti tiem ir nepatīkama smaka. Izdalījumi var izraisīt apkārtējās ādas kairinājumu un apsārtumu.

Ja izdalījumi ir biezi un balti, kā arī ir nieze, to iemesls var būt kandidoze, ko izraisa raugveida sēne Candida albicans ("piena sēnīte"). Tā ir biežākais leikorejas cēlonis. Līdzīgi izdalījumi var būt sievietēm, kuras slimo ar diabētu vai ilgstoši ārstē kādu slimību ar antibiotikām. Ja izdalījumi ir dzeltenzaļi un ar nepatīkamu smaku, tie varētu būt seksuāli transmisīvas slimības trihomonoz.es dēļ, ar kuru var inficēties, lietojot kopīgus tualetes priekšmetus. Dažkārt sievie­tei ir aizmirsies izņemt tamponu vai kontraceptīvo diafragmu.

Ja izdalījumi ir brūni, līdzīgi asinīm un tie pastiprinās pēc dzimumsakara, iespējams, ka to cēlonis ir dzemdes kakla erozija. Ja izdalījumiem dzimumsa­kara laikā vai pēc tā ir asiņu piejaukums, sievietei var būt dzemdes kakla polipi. Ja vienlaikus ar izdalījumiem sāp muguras lejasdaļa vai vēders, ir nelaba dūša, tad, iespējams, radies kāda iegurņa orgāna iekaisums. Leikoreja var būt sievie­tēm, kuras slimo ar tuberkulozi, anēmiju, kā arī tām, kurām ir vājas organisma aizsargspējas, kuras neievēro higiēnu vai lieto stiprus vaginālos dezinfektantus. Leikoreja var būt arī sievietēm, kas pastāvīgi pakļautas stresam un pēc dabas ir nemierīgas.

~ 73 ~