Выбрать главу

•       Bezmiegs un garastāvokļa maiņas. Daudzām sievietēm naktī miegu trau­cē karstuma viļņi un nepieciešamība urinēt. Bezmiegu izraisa arī stress un fiziskās un psihiskās pārmaiņas, kas rodas novecojot. Jārūpējas par pareizu miega režīmu. Guļamistabai jābūt vēsai. Vienu stundu pirms gulētiešanas vēlams ieiet vannā ar karstu ūdeni. Ieteicams pie gultas nolikt piezīmju blo­ciņu, kurā jāieraksta visas domas, kas traucē aizmigt. Ja neizdodas aizmigt 20 30 minūšu laikā, jāceļas augšā un jāsāk ar kaut ko nodarboties. Visu die­nu, ne tikai pirms gulētiešanas, jāatsakās no kafijas, kolas un citu stimulējošu dzērienu dzeršanas. Pirms miega ieteicams izdzert glāzi bifeļa piena, jo tas palīdz atslābināties. Regulāra vingrošana pa dienu uzlabo miega kvalitāti, bet vingrošanai tieši pirms gulētiešanas var būt pretēja iedarbība. Vakarā jā­palūdz kādam no ģimenes locekļiem pamasēt muguru, bet pirms gulēšanas sievietei pašai vēlams izmasēt kāju pēdas. Masāžai jāizmanto mandeļu eļļa vai olīveļļa, kam pievienoti daži pilieni sandalkoka eļļas (Chandanaadi tai­lam). Parasti pret bezmiegu ārsti iesaka ceturtdaļu tējkarotes Indijas nardesi (jataamaansi, Nardostachys jatamansi) un vienu tējkaroti miega vitānijas (aswagandha, Withania somnifera) pulvera.

• Osteoporoze. Lai novērstu kaulu trauslumu un porainību, uzturā jālieto produkti, kas bagātīgi satur magniju (veselu graudu produkti, rieksti, piena produkti, banāni un ar hlorofilu bagāti dārzeņi), kalciju (piens un piena produkti, pupiņas un citi pākšaugi, kartupeļi, ziedkāposti un žāvētas vī­ģes), D vitamīnu (olu dzeltenums, piens, aknas), K vitamīnu (zaļie dārzeņi, graudu un dzīvnieku valsts produkti) un mangānu (graudu produkti, klijas, rieksti un tēja). Osteoporozi aptur arī vingrojumi, kas saistīti ar smaguma celšanu no rītiem. No ājurvēdas preparātiem pret osteoporozi parasti iesaka Prawaala bhasma, kurā ir dabiskais kalcijs.

15

DAŽĀDAS problĒmas

1. NEPIETIEKAMA AUGŠANA GARUMĀ

Saskaņā ar ājurvēdu ir astoņi personu tipi (Ashta ninditya), kurus uzskata par gandrīz neārstējamiem. Tie ir cilvēki, kuri ir maza auguma vai pārāk gari pārāk tievi vai resni; pārāk gaiši vai pārāk tumši; bez matiem vai pārāk apauguši ar matiem. Vislielākās rūpes rada mazs augums.

Puķupodā iestādīts augs nekad nesasniegs maksimālo augstumu, ja būs ierobežoti dabiskie augšanas faktori - ūdens, saule - un sakņu sistēma nespēs pietiekami labi attīstīties. Ājurvēdā uzskata, ka līdzīgi ir ar cilvēka augšanu Lai gan ģenētiski katram cilvēkam ir ieprogrammēts noteikts augums, vairums cilvēku to nekad nesasniedz, jo viņiem nav visa nepieciešamā, kas vajadzīgs maksimālā garuma sasniegšanai, ja konstatē kavējošos faktorus, tos var novērst vairumā gadījumu tādējādi veicinot augšanu.

Auguma garums ir subjektīvs jēdziens. To, ko viens cilvēks uzskata par garu cits var uzskatīt par īsu augumu. Ar savu garumu nav apmierināti daudzi, tomēr lielākajā daļā gadījumu cilvēki grib būt garāki, nevis īsāki. Iemesli neapmieri nātībai ar savu augumu ir dažādi.

Ķermeņa garums ir jutīga problēma. Daudzi uzskata, ka auguma garumam nav būtiskas nozīmes. Protams, cilvēks var būt laimīgs un sasniegt savus dzīves mērķus neatkarīgi no auguma garuma, tomēr ir grūti spriest, kā jūtas tie cilvēki, kuri ir mazāki nekā vairums pārējo. Parasti tie, kuri uzskata, ka augumam nav nekādas būtiskas nozīmes, ir vidēja garuma un gari cilvēki.

Vairumam neliela auguma bērnu nav nopietnu augšanas problēmu. Katru gadu, sākot ar triju gadu vecumu un beidzot ar pusaudžu vecumu, viņi izaug vidēji par 5 cm. Pēc tam dzimumhormonu ietekmē augšana pastiprinās. Lielākā daļa cilvēku sasniedz garumu, kas ir gandrīz tāds pats kā mūsu vecākiem. Bērna augšanas ātrums ir svarīgs rādītājs, kas liecina par to, vai nepastāv kāda ar aug­šanu saistīta problēma. Augšanu palēnina dažas slimības. Ja bērnībā augšanas problēmu nav, visticamāk, to nebūs arī vēlāk un bērns sasniegs normālu garumu.

Daži bērni aug ļoti lēni un ir īsāki par saviem vienaudžiem, bet tad pēkšņi vie­na gadā viņi sāk augt tik strauji, ka sasniedz vai pat pārsniedz vienaudžu garumu. Parasti noteiktā vecumā cilvēki pārstāj augt. Vīriešiem tas visbiežāk notiek gadu, bet sievietēm - 21 gada vecumā. Pastāv iespējas sievietēm augšanu pagarināt līdz 25 gadiem, bet vīriešiem - līdz 27 vai pat 30 gadiem. To var pa- nakt, veicot noteiktus vingrojumus, esot fiziski aktīviem un lietojot atbilstošu uzturu, kas satur pietiekami daudz barības vielu un vitamīnu, kā arī pievēršoties rasaayana un kaaya-kalpa terapijai, kas ietekmē ķermeņa augšanu, jo cilvēks ir vecāks, jo grūtāk ir kļūt garākam. Rasaayana terapija dod spēku visiem ķermeņa audiem. Tā palēnina novecošanos, veicina atmiņu, uzlabo visu vitāli svarīgo or­gānu darbību, baro ķermeņa audus. Arī kaaya-kalpa stiprina ķermeņa kustību un maņu orgānus, kā arī baro visus ķermeņa audus. Šajās terapijās ir ieteikta lādu zāļu iekšķīga lietošana kā shilajit (mūmijs), miega vitānija (aswagandha, Withania somnifera), ķekarainais asparāgs (shataavari, Asparagus racemosus), amla (Indijas ērkšķogas, aamla, aamlaki, Emblica officinalis), kā arī tādu pār­tikas produktu lietošana kā govs piens, gī, medus. Nepieciešamas arī tādas periodiskas ķermeņa attīrīšanas procedūras kā panchakarma.

Ājurvēdā uzskata, ka dzīvei pastāv trīs balsti (upastambas) - uzturs (aaha- ara), miegs (nidra) un celibāta ievērošana (brahmacharya), kas nodrošina aug­šanu. Pareiza, prasmīga un optimāla šo balstu izmantošana palīdz uzturēt ķermeni, piešķirot tam fizisko spēku, spēju pretoties infekcijām, saglabāt labu sejas krāsu, augšanu visu dzīves laiku, ja vien cilvēks nedara neko tādu, kas kaitē viņa veselībai.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

1. Uzturs. Augošam cilvēkam nepieciešams saņemt vairāk kaloriju nekā pieau­gušam. Visstraujākā pamatvielmaiņa ir agrā bērnībā. Pēc tam tā palēninās, nedaudz pastiprinoties pusaudža gados. Arī bērna fiziskā aktivitāte parasti ir lielāka nekā pieaugušo cilvēku aktivitāte. Augošam organismam vajag relatīvi vairāk olbaltumvielu nekā pieaugušam, jo tās ir nepieciešamas ne tikai audu atjaunošanai, bet arī augšanai. Aptuveni 14 % kaloriju jāuzņem ar olbaltumvielām. Galvenie olbaltumvielu avoti ir piens un piena produkti, gaļa, zivis, olas, rieksti, graudi un pākšaugi.