3. BANJANS
Bengālijas banjans (Ficus benghalensis) ir Indijas līdzenumos augošs koks, cas sniedz patvērumu no karstajiem saules stariem. Briti, vērojot rosīgos hindu irgotājus jeb banias, kuri darbojās šo koku paēnā, sāka šo koku saukt par nmjanu. Ājurvēdā šis ir viens no pieciem galvenajiem kshiravrikshas - augiem ir piensulu. Pārējie četri ir kamolainā vīģe (udumbara, Ficus glomerata), svētā 'īģe (aswattha, Ficus religiosa), parastā tespēzija (paareesha, Indijas tulpju- :oks - Thespesia populnea) un Javas vīģe (plaksha, Ficus lacor).
Ārstniecībā izmantojamas gandrīz visas koka daļas - stumbra miza, sakņu niza, gaisa saknes, lapas, veģetatīvie pumpuri, piensula, ziedi un augļi. Parastā Ieva ir 50-100 ml novārījuma, 3-5 g pulvera vai 5-10 pilieni piensulas.
zmantošana ārstniecībā
• Asiņojoši hemoroīdi. Regulāri lieto dažus pilienus piensulas kopā ar pienu. » Abscesi un furunkuli. Banjana lapas apstrādā ar sezama eļļu, sasilda un
uzliek kā kompresi, lai ātrāk izveidotos un izdalītos strutas.
• Dedzinoša sajūta drudža gadījumā. Pret to palīdz banjana gaisa sakņu novārījums.
• 198. lpp.
• Radzenes apduļķojums. Smalku kampara pulveri sajauc ar banjana piensulu un lieto kā acu ziedi.
> Saplaisājuši papēži. Plaisas ieziež ar banjana piensulu. Diabēts. Glāzē ar ūdeni uz nakti iemērc apmēram 5 cm garu banjana mizas gabaliņu. No rīta izvilkumu izdzer. Vairumā pētījumu ir pierādīta šī līdzekļa efektivitāte.
Caureja. Saberž banjana gaisa saknes un lieto kopā ar pienu, lai apturētu akūtu caureju.
Bērna ieņemšanas veicināšana. To sekmē banjana lapu pumpuri, ko ievāc augošā mēnesī 1.-15. dienā, kad Saule ir Vēža zīmē (21. jūnijs-23. jūlijs). Sievietei tie jālieto kopā ar ūdeni menstruāciju laikā.
• Vasarraibumi. Lieto pastu no maigām banjana lapām un kokosriekstu mīkstuma. Banjana lapu pumpuri un lēcas (masur-dal, Lens culinaris) likvidē vasarraibumus un piešķir spožumu sejas krāsai.
• Problēmas ar matiem. Pagatavo pulveri no banjana gaisa saknēm un citrona mizas vienādās daļās, ieber pulveri kokosriekstu eļļā, uzvāra un lieto galvas ādas ieziešanai. Plikpaurības gadījumā pulveri pagatavo no banjana gaisa saknēm un lotosa saknēm.
• Iekšēja asiņošana. Lieto pirkstveida suņzobes (Cynodon dactylon) un banjana maigās lapas, kas sajauktas ar medu.
• Locītavu sāpes. Masāža ar banjana piensulu samazina locītavu sāpes.
• Mīkstais šankrs. Degoša banjana lapa jāieliek ūdenī un jāsavāc virs ūdens peldošie pelni. Tie jālieto divreiz dienā pa 1,5 g.
• Zobu kopšana. Košļāšanai un zobu tīrīšanai var izmantot maigās banjana gaisa saknes. Tās stiprina smaganas un zobus.
• Leikoreja. Ķekarainā simploka (lodhra, Symplocos racemosa) pastu sajauc ar banjana mizas novārījumu un makstī ievieto tamponu, kas samērcēts iegūtajā maisījumā.
• Brūces un čūlas, ja brūcē ir kāpuri, tā jāapstrādā ar banjana piensulu.
Bīskapa zāles latīniskais nosaukums ir Carum copticum, sanskritā to sauc deepyakaa un Yavaanee, bet hindu valodā - ajvvain.
Indijā šo augu lieto gandrīz katrā ģimenē. Jau kopš Charaka un Sushrutha laikiem to lieto kā līdzekli pret gāzu uzkrāšanos zarnās. Bīskapa zāle pieder pie čemurziežu dzimtas un ir līdzīga dillēm. Tā var sasniegt gandrīz 1 m augstumu.
Nosaukums ajvvain ir cēlies no hindu vārda adarjawan, kas nozīmē "tas, kurš baro". Auga sēklu gaistošā eļļa un citas vielas stimulē sulas sekrēciju kuņģī un zarnu bārkstiņu kustības, iznīcina kaitīgās baktērijas un novērš rūgšanas procesu zarnās.
Bīskapa zāles sēklās esošās ēteriskās eļļas satur daudz cimīna, terpēna, timīna un steroptīna. Tā satur arī 25-35 % negaistošas eļļas. Timols ir svarīgākā šo sēklu sastāvdaļa.
Sēklas parasti aptver kauss. Ievāc sausas sēklas. Tās ir olveida, apmēram 2 mm garas un 1 mm platas. Katrai sēklai ir piecas rieviņas ar iespiedumu vidū un deviņas gareniskas eļļas tvertnes. Sēklas ir smaržīgas, ar asu, dzeļošu un viegli rūgtenu garšu. To krāsa ir zaļganbrūna.
izmantošana ārstniecībā
• Ajovans ir populārs galvenokārt tāpēc, ka veicina gremošanu un novērš gi o mošanas traucējumus. Ajovana sēklas izmērcē svaigā ingvera sulā un iz/avO ēnā. Pēc tam tās iemērc svaigā laima sulā un no jauna izžāvē. Tad sēkl.r. mērcē piparmētru un papaijas sulā un atkal izžāvē. Šādā veidā sagatavot.i sausās sēklas uzglabā tīrā, slēgtā traukā. Tās lieto pa šķipsnai pēc ēšan.r. pret tādiem gremošanas traucējumiem kā pazemināts skābes saturs kuiiļ',.i sulā, dedzināšana, uztura nesagremošanās, kolikas ar gāzēm, ar gremošan.r. traucējumiem saistīta caureja un infekcija kuņģa un zarnu traktā. Lai pasi i|> rinātu auga pretgāzu aktivitāti jeb karminatīvo darbību, sēklas var sajaukt ar melno sāli (iegūst, vārot harada jeb hebulas terminālijas sēklas un nov.i rījumu ietvaicējot) vai galda sāli. Bērniem pret gremošanas traucējumiem un vēdera uzpūšanos var dot tējkaroti ajovana uzlējuma ar diviem graniem (0,1256 g) dzeramās sodas. Dodot to katrā barošanas reizē, uzlabojas gremošana un tiek novērsta vemšana. Ajovana sēklas ar palmu sulas cukuru palīdz pret nātreni, kas radusies gremošanas traucējumu dēļ.
• Tā kā ajovans nomierina kaphu un vātu, to bieži izmanto elpošanas orgānu slimību ārstēšanai un pret dažādām alerģijām. Pagatavo ajovana novāri jumu, pusstundu vārot tējkaroti tā sēklu un grieķu sierāboliņu (fenugreek, methi, Trigonella foenum-graecum) kopā ar glāzi ūdens. Pustasi novārījuma sajauc ar tējkaroti medus un dzer trīs reizes dienā. Tas ir efektīvs atkrēpo šanu veicinošs līdzeklis tuberkulozes, astmas, bronhīta, plaušu abscesa un citu elpošanas orgānu sistēmas slimību ārstēšanai. Ja ir problēmas ar kaklu, piemēram, akūts faringīts, sāp kakls un ir aizsmakums, rīkli skalo ar ajovana uzlējumu, kam pievienots sāls. Pret klepu akūta faringīta un gripas gadīju mā palīdz šķipsniņas ajovana sēklu pakošļāšana kopā ar sāls graudiņu un krustnagliņu. Ajovana sēklu košļāšana palīdz arī pret sliktu elpas smaku. Bronhiālās astmas gadījumā sauju ajovana sēklu ietin kokvilnas drānā, sakarsē uz pannas un liek ap kaklu un krūtīm. Aplikācijas karstumam jābūt paciešamam.