Выбрать главу

Lai iegūtu eļļu, sēklām noņem cieto apvalku un vāra tās ūdenī. Pēc tam uz­vārīto masu izžāvē un rupji saberž. Iegūto pulveri pievieno verdošam ūdenim un vāra, līdz lēnām izdalās eļļa. To nolej un uzglabā stikla traukā.

Saskaņā ar ājurvēdas mācību rīcineļļa izraisa caureju, remdē sāpes un no­mierina nervu sistēmu. Lietota ārīgi, tā nav kairinoša, bet aizsargā un mīkstina ādu. Iekšķīgi lietota rīcineļļa kuņģi nekairina, bet nelabumu var izraisīt eļļas smarža un lipīgums mutē. Nonākot tievajās zarnās, aizkuņģa dziedzera sula rīcineļļu sašķeļ glicerīnā un ricinolskābē, kura izraisa caureju. Šādu efektu var sasniegt arī tad, ja ar eļļu ierīvē vēderu.

izmantošana Ārstniecībā

•       Kuņģa un zarnu problēmas. Neliels daudzums tīras un siltas rīcineļļas pa pustējkarotei līdz vienai tējkarotei (ja to dod bērniem, kuri ir vecāki par gadu) un pieaugušajiem pa 1-2 tējkarotēm kopā ar glāzi remdena piena iedarbojas kā maigs caurejas līdzeklis. Iedarbība jūtama jau pēc vienas vai divām stundām. Rīcineļļu drīkst lietot arī zīdītāja, ja zīdainim ir aizcietē- jums. Ja kādam rīcineļļa šķiet nepatīkama, to var iedzert kopā ar ingveru vai piparmētru tēju. Ir vēl viens labs paņēmines: glāzi izskalo ar nelielu daudzu­mu svaigi spiestas apelsīnu sulas. Pēc tam glāzē ielej nepieciešamo rīcineļļas devu un tai virsū uzlej apelsīnu sulu. Tad paņem mutē malku apelsīnu sulas, lai ar to samitrinātos gļotāda, un tad ātri izdzer glāzes saturu. Šādi rīkojoties, eļļa nepielīp pie mutes gļotādas un nav sajūtama tās garša. Ja rīcineļļu lieto vienu reizi trijos mēnešos, tā lieliski iztīra visu gremošanas sistēmu. Rīcin­eļļas lietošanas dienā jālieto tikai viegls ēdiens, piemēram, tume. Diemžēl šo metodi uzskata par nezinātnisku. Tomēr rīcineļļa ir viens no maigākajiem un iedarbīgākajiem caurejas līdzekļiem, jo tā nekairina kuņģi. Iespējams, ka tā ir piemērotākais caurejas līdzeklis bērniem, lai atbrīvotu zarnu traktu no bojātas vai nesagremotas barības, slikti sakošļātiem riekstiem un novērstu gļotu uzkrāšanos.

Rīcineļļa ir efektīvs līdzeklis, lai ārstētu dizentēriju, kā arī lai sagatavotos ārstēšanai ar specifiskiem medikamentiem, īpaši, ja ir aizcietējums zarnu augšējā daļā. Maziem bērniem rīcineļļa jāuzziež uz nabas, nevis jādot iekšķī­gi. Bērniem pret aizcietējumu kā svecīti var izmantot beteles lapas kātu, kas samērcēts rīcineļļā. Ārīgi lietota rīcineļļa sniedz atvieglojumu un dziedina plaisas ap ānusu, bet kopā ar alojes sulu samazina hemoroīdu masu.

•       Ādas un matu kopšana. Rīcineļļa novērš sēņu infekciju pēdām un palīdz pret niezi starp kāju pirkstiem, kas radusies svīšanas dēļ. Ja nagi ir nelīdzeni un plaisā, palīdz regulāra nagu pamatnes ieziešana ar rīcineļļu, kas veicina to pareizu augšanu, padara tos veselīgus un stiprus. Rīcineļļa pēc skūšanās padara ādu gludu un spīdīgu. Tā labi dziedē nelielas brūces, apdegumus un izgulējumus, arī apsaldējuma čūlas. Palīdz pret stipri sausu ādu (hiper- keratozi).Varžacs gadījumā bieža un regulāra ādas apstrāde ar rīcineļļu tās mīkstina, mazina sāpes un veicina ārstēšanu bez ķirurģiskas iejaukšanās. No­mierina iekaisušu ādu, palīdz pret saplaisājušiem papēžiem, sasprēgājušām plaukstām un lūpām, atjauno ādas mitrumu un padara maigāku ādu. Maiga masāža ar rīcineļļu aizkavē matu izkrišanu un padara matus mirdzošus.

Ārīga rīcineļļas lietošana palīdz, mazuļiem pret izsitumiem, kas radušies no slapjiem autiņiem. Rīcineļļa samazina tumšos lokus zem acīm.

•       Balsta, kustību un neiroloģiskās problēmas. Klasiskajā ājurvēdas traktātā Bhaava prakaasa ir teikts, ka rīcineļļa kā lauva uzbrūk reimatismam, kas, līdzīgi zilonim, klejo pa ķermeni kā pa mežu. Reimatisko sāpju un sēžas nerva iekaisuma gadījumā var lietot rīcineļļu kopā ar sausa ingvera novārī­jumu. Pret locītavu sāpēm un artrītu palīdz ieziešanās ar siltu rīcineļļu divas reizes dienā. Maiga un regulāra kāju masāža ar siltu rīcineļļu samazina vēnu varikozi un palīdz pret dedzinošu sajūtu pēdās. Galvas masāža ar šo eļļu mazina galvassāpes un uzlabo miegu naktī.

•       Sieviešu problēmas, ja ar rīcineļļu ieziež nabu un vēdera apakšējo daļu, sa­mazinās menstruālās sāpes, ja zīda bērnu, ar šo eļļu var apstrādāt krūtis, jo tā sekmē piena sekrēciju. Rīcineļļa arī tonizē krūtis un novērš to nokarāšanos. Ar to var dziedēt un mīkstināt saplaisājušus krūtsgalus. Silta eļļa palīdz pret strijām, kas parādās, kad sieviete notievē. Brīdinājums: lielas rīcineļļas de­vas kā caurejas līdzeklis grūtniecības laikā var izraisīt spontāno abortu. Rīcineļļa ir attīrošs līdzeklis acīm. Tā ir galvenā kajal sastāvdaļa, ko tradi­cionāli gatavo no kvēpiem, kurus iegūst, sadedzinot degļus, kas samērcēti rīcineļļā. Rīcineļļa, kurai pievienots kampars un gī, ir līdzeklis acu veselības un labas redzes saglabāšanai.

9, kokosrieksti

Vēdas sauc kokospalmu par Kalpa vriksha - debesu koku. Tas šķiet labākais

apzīmējums tik daudzveidīgam augam. Medicīniskā vērtība ir gandrīz visām

auga daļām. Turpmāk raksturots, kā medicīnā var izmantot katru auga daļu.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Kodols. Nenobrieduša kokosrieksta kodols ir želejveida. Tajā nav šķiedr­vielu, tāpēc tas ir viegli sagremojams. No nenobrieduša kodola pagatavo biezeni kopā ar banāniem un pienu, lai palīdzētu bērniem, kam ir olbal­tumvielu deficīts, rahīts vai zarnu tuberkuloze. Ja uztrauc agras novecošanās simptomi - krunkas -, seja katru dienu jāmasē ar šo želeju, lai āda izskatītos svaiga. Nenobrieduši kokosrieksti novērš mutes vēzi tiem, kuri košļā beteli (beteļpalmas sēklu šķēlītes, kas ietītas beteles lapās). Pētnieks P. Tomsons ir atklājis, ka monolaurīns un tā priekštece laurīnskābe inaktivē dažādas baktērijas un sēnes, to skaitā raugus, kā arī apvalka vīrusus, piemēram, HIV,