• Leikoreja. Ļoti efektīva ir maksts skalošana ar auga novārījumu.
• Caureja un dizentērija. Pret caureju un dizentēriju palīdz sierāboliņa sēklu un fenheļa sēklu maisījums. Sēklas parasti iepriekš apgrauzdē ar gī, sasmalcina un pagatavo uzlējumu vai vieglu novārījumu, kas ir labs dzēriens dizentērijas gadījumā. Dzer kopā ar paniņām.
• Anēmija. Sēklas un lapas, kas bagātīgi satur dzelzi, veicina asiņu veidošanos. Divas tējkarotes sierāboliņa sēklu vai piemērotu daudzumu lapu vāra kopā ar rīsiem. Ēdot pievieno nedaudz sāls. Lieto regulāri divas nedēļas pēc kārtas. Rezultāti ir ievērojami.
• Nepatīkama elpa un slikts ķermeņa aromāts. Pret nepatīkamu elpu palīdz sierāboliņa novārījums. Lai uzlabotu novārījuma garšu, tam var pievienot nedaudz medus vai citrona sulas.
JĀŅEM VĒRĀ
Tā kā sierāboliņam ir sildošas īpašības, to vajag biežāk lietot ziemā nekā vasarā. Sēklu lietošana nav vēlama cilvēkiem ar augstu pītu vai asiņošanas tendenci. Sievietēm grūtniecības stāvoklī neiesaka izmantot sierāboliņu pie ēdieniem, jo var sākties maksts asiņošana.
Ājurvēda uzskata gī par vienu no uzturlīdzekļiem, kuri visvairāk uzlabo veselību. Uzskata, ka gī nomierina visas trīs došas, stiprina ķermeni, uzlabo atmiņu un citas prāta funkcijas, kā arī pagarina mūžu. Ājurvēdas klasiskajos sacerējumos uzskaitītas daudzas tā labās īpašības.
Ājurvēda ir piešķīrusi tam rasayana titulu, jo gī veicina veselību, ilgu mūžu un labklājību.
Nozīmīgajā ājurvēdas sacerējumā Bhaavaprakaasa ir sacīts, ka gī labvēlīgi ietekmē acis, veicina gremošanu, rada skaistumu, uzlabo atmiņu un izturību, pagarina mūžu un pasargā ķermeni no dažādām slimībām.
Gī ir dzidrināts sviests jeb sviesta tauki bez laktozes un citiem piemaisījumiem. Parasti to gatavo, viegli karsējot sviestu, līdz izveidojas dzidrs, zeltains šķidrums. Laktoze un citas vielas izgulsnējas, un pēc tam tās atdala. Šajā procesā no sviesta iztvaiko lielākā daļa ūdens, tāpēc gī kļūst viegls, tīrs un izturīgs pret bojāšanos. Tam ir bagātīga sviesta garša un smarža, un cepšanai tā vajag uz pusi mazāk, tādēļ ar nelielu gī daudzumu pietiek ilgam laikam. Gī satur labākās neaizvietojamās taukskābes, bet nesatur oksidētu holesterīnu, transtaukskābes un hidrogenētus taukus. Tas ir izturīgs pret brīvajiem radikāļiem un nesatur laktozi.
Zinātniski pamatotas ir gī spējas veicināt fizisko un garīgo atjaunošanos, jo gī satur sviestskābi, kas darbojas pret vīrusiem un vēzi, un 2-3 % konjugētās linolskābes, kam arī var būt pretvēža iedarbība.
Ir zināms, ka taukiem ir būtiska loma veselībā. Ja uzturā pavisam nav tauku, paātrinās ādas, nervu un smadzeņu šūnu novecošanās. Ja uzturā nav pietiekams daudzums derīgo tauku, ir kavēta šūnu reģenerācija. Tauki ir nepieciešami, lai efektīvi varētu uzsūkties taukos šķīstošie A, E, D un K vitamīni. Tauki ir vajadzīgi arī tāpēc, lai kuņģa gļotāda būtu izturīga pret skābi, kas izdalās gremošanas veicināšanai. Arī holesterīnam ķermenī ir svarīgas funkcijas, jo tas piedalās šūnu membrānu, hormonu un žults veidošanā. Holesterīns kļūst kaitīgs, kad tas daļēji sadalās vai to daļēji oksidē brīvie radikāļi. Rezultātā nosprostojas artērijas un rodas problēmas ar sirdi. Gī nesatur ar sirds slimībām saistīto oksidēto holesterīnu, kā arī ir stabils tik augstā temperatūrā, kāda ir cepšanas laikā. Tas ir stabils un nebojājas, tādēļ to var ilgi uzglabāt.
IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
• Gī tauki saistās ar taukos šķīstošām vielām uzturā un ārstnieciskajos augos, veicinot to iekļūšanu šūnās caur šūnu membrānu. Ir noskaidrots, ka dažu ārstniecības augu iedarbība pastiprinās, ja ķermenis veicina to sastāvdaļu iekļūšanu šūnās.
• Gī ātri nebojājas un palīdz saglabāt ārstniecības augu un pārtikas produktu svaigumu un iedarbīgumu. Gī nevajag uzglabāt ledusskapī.
• Ājurvēdas tekstos ir sacīts, ka gī palīdz uzturēt optimālu skābes līmeni kuņģī un dziedēt kuņģa gļotādu.
• Uzskata, ka gī veicina garīgas funkcijas - iemācīšanos, iegaumēšanu un atmiņu.
• Slavenajā ājurvēdas traktātā Charaka Samhita ir teikts, ka gī ir ļoti efektīva ziede hronisku čūlu ārstēšanai. 111 gadus vecs gī tajā ir nosaukts par Maha- aghrita.
• Gī stimulē gremošanas uguni, ja to lieto kopā ar ēdienu. Uzskata, ka pietiek ar vienu tējkaroti ēdienreizē. Pārāk daudz gī apdzēš gremošanas uguni, tāpēc divas ēdamkarotes ir maksimālais vienā reizē uzņemamais gī daudzums, ja gī ir par daudz, tas paaugstina kaphu un var aizsprostot gremošanas sistēmu.
• Nervu sistēmu tonizē viena tējkarote gī, ja katru rītu to apēd kopā ar tādu pašu daudzumu sīpolu sulas un vārītu olu.
• Bērniem viena tējkarote gī kopā ar tasi piena veicina vēdera izeju.
• Līdzīgi kā ar sviestu, ar gī var masēt ķermeni un sauļoties rīta saulē.
• Daži pilieni gī aizliktā degunā ir ļoti labs līdzeklis pret deguna blakusdobumu iekaisumu jeb sinusītu un saaukstēšanos.