• Sāpīga urinēšana. Pret sāpīgu urinēšanu palīdz tume, kas vārīta no gok šuras un dzeltenaugļu naktenes (kantakaari, Solanum xanthocarpum, sin, S. surattense). Pret sāpīgu urinēšanu urīnakmeņu gadījumā var lietot gok šuras sēklu novārījumu, kas sajaukts ar yavakshaara (miežu pelni). Pret urīnakmeņiem noder arī gokšuras, varuna (krateva, Crataeva nurvula) un kaltēta ingvera novārījums, kas sajaukts ar medu. Gokšuras pasta kopā ar kokosriekstu pienu mazina sāpes urinēšanas laikā.
• Matu augšanas veicināšana. Gokšuru un sezama ziedus sajauc ar medu un gī vienādās daļās. Ar šo pastu ierīvē galvas ādu, lai veicinātu matu augšanu.
• Tonizēšana vecuma slimību gadījumā. Ja cilvēks lieto vienādos daudzu mos gokšuras, amlas un sirdslapu tinosporas guduchi, Tinospora cordifolia) pulveri ar gī un medu, viņš jūtas spēcīgs, stabils, laimīgs, viņa mati saglabā dabisko krāsu un mūžs ir ilgs.
• Reimatiskas sāpes. Ja no rīta regulāri lieto kaltēta ingvera un gokšuras novārījumu, mazinās reimatiskās sāpes. Noder arī reimatoīdā artrīta un sēžas nerva iekaisuma gadījumā.
JĀŅEM VĒRĀ
Gokšura jālieto tikai tad, kad tā ir nepieciešama, jo augs var izraisīt ķermeņa atūdeņošanos.
Vīnogas un rozīnes kopš seniem laikiem ir būtiska uztura sastāvdaļa. Gaišās vīnogas ir saldākas lielāka glikozes satura dēļ, bet tumšās ir skābākas un vairāk kairina rīkli. Negatavas vīnogas satur daudz skābeņskābes, racēmskābes, ābol- skābes un vīnskābes, tādēļ tās ir skābas un ar asu garšu.
Vīnogas ir nozīmīgas ārstniecībā lielā glikozes satura dēļ. Glikoze nav jāsagremo, bet ķermenis to absorbē drīz pēc uzņemšanas, tādēļ vīnogām piemīt spēcinoša iedarbība.
Ājurvēdā uzskata, ka vīnogas aizsargā gļotādu, uzlabo vēdera izeju, pazemina temperatūru, uzlabo kuņģa darbību, ir diurētiskas un atvēsinošas.
Rozīnes uzlabo vēdera izeju, aizsargā gļotādu, veicina atkrēpošanu, šķidrina un attīra asinis, ir barojošas.
Negatavu vīnogu un lapu sula savelkoši iedarbojas uz ķermeņa audiem.
IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
Vīnogas palīdz pret aizcietējumu, jo to sastāvā ir celuloze, cukuri un organiskās skābes. Tās ne tikai iztukšo zarnas, bet ari veicina kuņģa darbību. Lai gūtu vēlamo efektu, vajag apēst līdz 250 g vīnogu dienā.
Vīnogu laiks ir vasara. Kad svaigas vīnogas nav pieejamas, var izmantot rozīnes, kas izmērcētas ūdenī. Ūdeni, kurā mērcētas vīnogas, var dot bērniem pret aizcietējumu pa vienai tējkarotei dienā. Tas palīdz novērst arī krampjus aizcietējuma dēļ.
Vīnogās esošajām organiskajām skābēm ir spēcīga antiseptiska iedarbība, un tās efektīvi iedarbojas uz smaganām. Smaganu iekaisuma gadījumā jāēd negatavas vīnogas.
Vīnogu sula ir atvēsinošs dzēriens vasarā, kas labi dzesē slāpes. Ja ir drudzis, vīnogu sula veicina urīna veidošanos un toksīnu izvadīšanu no organisma. Dia- bētiķiem slāpes norimst, tiklīdz viņi izdzer tasi vīnogu sulas bez cukura.
Ja kuņģa sulā trūkst skābes, Chakradatta iesaka lietot rozīnes vienādā daudzumā ar cukuru, medu un amlas pulveri. Vīnogu sula palīdz bērniem pret kandidozi, ir ļoti labs līdzeklis stipras saaukstēšanās un drudža gadījumā. Sula ir lielisks asiņu attīrītājs, kas stimulē glikogēna veidošanos aknās un žults sekrēciju. Vīnogu sula ir noderīga visu aknu darbības traucējumu ārstēšanai, tāpēc vīnogu diēta ir ieteicama dzeltes gadījumā.
Pastu, kas pagatavota no vīnogām vai rozīnēm, datelēm, pipariem, garajiem pipariem un medus vienādās daļās, var lietot pa vienai tējkarotei pret klepu. Vīnogas palīdz pret dedzinošo sajūtu pēc skorpiona dzēliena. Ja ir izveidojies ārējs jēlums, saberž vīnogas, iegūto masu ievieto starp divām auduma kārtām un liek pie bojātās vietas.
Vīnogas ir ļoti noderīgas ari alkoholisma ārstēšanai. Tās nomāc tieksmi pēc alkoholiskajiem dzērieniem, jo sula aizstāj alkoholu.
Eksperimentos ir pierādīts, ka vīnogu sula nāvējoši iedarbojas uz herpes un poliomielīta vīrusiem. Tā ir kaitīga arī baktērijām. Pētījumos ar dzīvniekiem ii pierādīts, ka regulāra vīnogu košļāšana kavē zobu bojāšanos. Augļos ir augsi.i kafijskābes koncentrācija, kas aizkavē dzīvniekiem audzēju veidošanos. Iespe jams, ka cilvēkiem, kuri ēd daudz vīnogu, arī samazinās nāves gadījumu skaits no audzējiem.
• Alkoholisms. Jālieto auksta vīnogu sula. Tā novērš arī gāzu veidošanos gremošanas traktā.
• Asiņošana. Ja asiņo deguns, var iešņaukt vai iepilināt nāsīs vīnogu sulu. Lai apturētu asiņošanu un ārstētu ar to saistīto anēmiju, divas reizes dienā jālieto rozīņu pasta ar medu. No rītiem var dzert vīnogu novārījumu, kas sajaukts ar pienu, palmu sulas cukuru un gī, bet ķermeni apslacīt ar aukstu ūdeni vai aukstu pienu.
• Asinsspiediens. Katru dienu jāizdzer tase svaigas vīnogu sulas.
• Dedzinoša sajūta ķermenī. Katru dienu jāizdzer tase svaigas vīnogu sulas. Vīnogu sula palīdz arī pret miliāriju jeb prosas graudu lieluma pūslīšiem uz ādas, kas rodas drudža gadījumā svīšanas rezultātā.
• Aizcietējums. Iemērc 2 ēdamkarotes vīnogu pustasē ūdens un atstāj uz vienu stundu. Pēc tam tās apēd un ūdeni izdzer. Lieto 2 vai 3 reizes dienā.
• Ēšanai. Gī sajauc ar datelēm, vīnogām, cukuru un medu, kā arī ar garajiem pipariem. Palīdz pret aizsmakumu, klepu, aizdusu un drudzi.
• Caureja gremošanas traucējumu dēļ. Saberž šķipsnu melno piparu un šķipsnu kumīna, sajauc ar vienu tējkaroti vīnogu lapu sulas un maisījumu vāra vienā glāzē ūdens. Izkāš un izdzer.