Hipolipidēmiskā (taukus samazinošā) aktivitāte. Tinospora cordifolia sakņu ekstrakta ievadīšana (2,5 un 5,0 g/kg ķermeņa masas) 6 nedēļas ievērojami ļimazināja seruma un audu holesterīna, fosfolipīdu un brīvo taukskābju saturu Mirkām ar aloksāna diabētu.
Pretvēža aktivitāte. Hela šūnu apstrāde ar 0,5, 10, 25, 50 un 100 mkg/ml Dnospora cordifolia metanola, ūdens un metilēnhlorīda ekstraktu ievērojami palielināja šo šūnu bojāeju salīdzinājumā ar kontroli. Rezultāti bija atkarīgi no devas.
Aknas aizsargājošā iedarbība konstatēta albīnām žurkām pēc tetrahlor- Oglekla intoksikācijas.
Antibakteriālā iedarbība. Tinospora cordifolia stumbra spirta ekstrakts ir aktīvs pret Escherichia coli. Aktīvā Tinospora cordifolia sastāvdaļa iri vitro kavē Mycobacterium tuberculosis augšanu.
Spazmolītiskā iedarbība. Konstatēts, ka Tinospora cordifolia atslābina zarnu un dzemdes gludos muskuļus un nomāc muskuļu savilkšanos, ko rada his- tamīns un acetilholīns.
• Tinospora kopā ar gī nomierina vātu, kopā ar palmu sulas cukuru palīdz pret aizcietējumu, ar cukuru - nomierina pītu, ar medu - kaphu, ar rīcineļļu - atvieglo stāvokli podagras artrīta gadījumā, bet ar sausu ingveru - palīdz pret reimatoīdo artrītu.
• Tinosporas sula, sajaukta ar garo piparu (pippali) pulveri, palīdz pret drudzi.
• Tinosporas, Indijas matuzāles (paprata, Fumaria indica) un amlas novārījums palīdz pret pītas radītu drudzi.
• Pret dzelti jālieto tinosporas lapu pasta ar paniņām.
• Auksts tinosporas uzlējums ar medu palīdz pret pārmērīgām slāpēm.
• Auksts tinosporas uzlējums, sajaukts ar medu, pārtrauc vemšanu.
• Tinosporas, nīma lapu un asšķautņu lufas (patola, kadvaa par vai, janglee chichodaa, Lujfa acutangula) lapu novārījums mazina gastrītu un ar to saistītos veselības traucējumus.
• Novārījums, pagatavots no 30 g tinosporas, sausa ingvera un koriandra sēklām, atvieglo stāvokli podagras un ādas slimību gadījumā.
• Tinosporas un nīma novārījums palīdz pret augoņiem.
• Tinosporas sakne ar rīsu ūdeni palīdz pret splenomegāliju jeb liesas palielināšanos.
• Pret plaušu apaļtārpiem (Dictyocaulus filaria) palīdz regulāra ar eļļu sajauktas tinosporas lietošana.
• Acu ieziešanai izmanto 10 g tinosporas sulas, kas sajaukta ar medu un 1 g akmens sāls. Palīdz dažādu acu problēmu, piemēram, pterīgijas, redzes defektu, kataraktas un niezes gadījumos.
• Cilvēkiem, kuri lieto alkoholu, regulāri jāizmanto tinospora, lai vitalizētu aknu audus un novērstu šī orgāna bojāšanos.
Ājurvēdas tekstos teikts, ka medus spēcina un papildina citas zāles. Ājurvēdā uzskata: lai arī medus ir salds, tomēr pareizās devās kopā ar zālēm nekaitē diabēta slimniekiem un tukliem cilvēkiem. Iespējams, ka šajos gadījumos nozīme ir medū esošajiem fermentiem un īpašai olbaltumvielai, kā arī vitamīniem un antibakteriālām vielām. Medus ir senākais saldinātājs, ko cilvēks ir izmantojis. Medus ir pieminēts visās senajās reliģijās. Senajā Babilonijā znotam vajadzēja dāvināt tik daudz medus, cik viņš varēja patērēt pirmajā lunārajā mēnesī pēc kāzām. No šīs tradīcijas ir cēlies nosaukums "medusmēnesis".
Medus top no nektāra - saldas sulas, ko ziedos izdala nektāra dziedzeri. To vāc gan mājas, gan savvaļas bites. Savākto nektāru bites pārvērš medū un uzkrāj šūnās. Nektāra sastāvā ir 50-90 % ūdens, 10-50 % cukura (galvenokārt saharoze) un 1-4 procenti aromātisku vielu, pigmentu un minerālvielu. Pārvēršot nektāru medū, bites samazina ūdens daudzumu medū tā, ka tas sasniedz 14-19 procentus. Tās pievieno arī medum fermentu, kas invertē saharozi, tāpēc saharoze ar 12 oglekļa atomiem pārvēršas par diviem cukuriem ar 6 oglekļa atomiem - par fruktozi un glikozi. Fruktoze ir saldākais no parastajiem cukuriem, tāpēc medus ir saldāks par cukurniedru cukuru. Medus satur arī nelielu daudzumu minerālvielu un vielas, kas tam piešķir krāsu un smaržu, kā arī B^ Bn , C vitamīnu un nikotīnskābi. Medus uzturvērtību nosaka augstais cukuru saturs, ko ķermenis izmanto tiešā veidā enerģijas iegūšanai. Medus satur vairāk uzturvielu nekā rafinētais cukurs. Ēdienu receptēs medu vajag mazāk nekā cukuru, ja receptēs aizvieto cukuru ar medu, labāk to darīt pēc tilpuma, nevis pēc masas vienībām, jo medum ir lielāks blīvums nekā cukuram un tas dod vairāk kaloriju.
IZMANTOŠANA arstniecĪbĀ
• Brūču dziedināšana. Ajurvēda iesaka medu brūču pārklāšanai. Medus ir pietiekami viskozs, lai radītu brūcei aizsargbarjeru pret infekciju. Medus piesaista no gaisa mitrumu, veicina dzīšanu un pat novērš rētu veidošanos. Tas stimulē jaunu kapilāru veidošanos, fibroblastu augšanu, kas aizvieto saistaudus ādas dziļākajos slāņos, un kolagēna šķiedru veidošanos, kas stiprina sadzijušo vietu. Augstās cukura koncentrācijas dēļ osmozes rezultātā medus atsūc limfu no brūces, aizvāc netīrumus un mazina pietūkumu ap brūci. Medus nepielīp pie brūces audiem, jo kontaktā ar tiem veidojas šķidrums, tādēļ, medus aplikumu nomainot, netiek noplēsti jaunie audi un rēta nesāp. Medus palīdz cīnīties pret mikroorganismiem, jo ferments, ko bites pievieno nektāram, pārveido skābekli par ūdeņraža peroksīdu, kas ir labs dezinfektants. Medū ir zems olbaltumvielu saturs, tādēļ baktērijas negūst saviem dzīvības procesiem nepieciešamo slāpekli. Medus ir efektīvs pret baktērijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām. Medus nepasliktina brūces dzīšanu un nerada nevēlamu efektu uz brūces audiem atšķirībā no daudziem antiseptiskiem līdzekļiem un antibiotikām. Lietojot medu, jārūpējas, lai tas brūci pārklātu līdzeni. Medu var padarīt šķidrāku, to maisot vai sildot. Dobumi brūcē jāaizpilda ar sašķidrinātu medu, ko ērti ir izdarīt, izspiežot medu no tūbiņas. Ērtāk un parocīgāk ir uzziest medu uz pārsienamā materiāla, nevis uz brūces. Nepieciešamais medus daudzums ir atkarīgs no tā, cik no brūces izdalās šķidruma jeb eksudāta. Parasti 10 x 10 cm apliekamajam vajag 20 ml medus. Virs apliekamā jāliek absorbējošs pārklājums, lai medus nenotecētu un lai pie brūces nepievilinātu kukaiņus. Ja medus stipri atšķaidās, apliekamie jāmaina biežāk, bet, ja ne, tad katru dienu vai reizi divās dienās. Tā kā ferments, kas medū veido ūdeņraža peroksīdu, ir jutīgs pret karstumu un gaismu, jālieto nepasterizēts medus. Tas ir jāuzglabā vēsā vietā, kur nepiekļūst gaisma. Ja ir nepieciešams medu sašķidrināt, to nevajag karsēt temperatūrā virs 37 °C.