Gatavi mango. Gatavi augļi ir saldi, nedaudz savelkoši un atvēsinoši. Samazina vātu un palielina kaphu. Ēdot gatavus mango, palielinās enerģija, uzlabojas ēstgriba un gremošana. Mango remdē slāpes un novērš aizcietējumu. Tas, ka mango izraisa caureju un arī dizentēriju, ir mīts. Mango nesatur vielas, kas varētu kairināt gremošanas sistēmu. Šādi gadījumi var būt tikai baktēriju infekcijas dēļ, kura iegūta, ēdot nemazgātus augļus. Lai gatavos augļus būtu vieglāk sagremot, tos ieteicams ēst kopā ar šķipsnu ajovana. Gatavi mango ir noderīgi acīm, jo satur A vitamīna provitamīnu jeb priekšteci. Ir zināms, ka daudzu infekciju ierosinātājas baktērijas ķermenī iekļūst caur epitēliju - gļotādu virsējo slāni un orgānu sienām. Mango sekmē veselīga epitēlija veidošanos, tādēļ pasargā no biežiem saaukstēšanās gadījumiem, rinīta, sinusīta utt. Glāze mango sulas katru dienu kopā ar medu un pienu ir labākais ķermeņa tonizētājs jebkura vecuma cilvēkam. Ja 2-3 mēnešus lieto glāzi mango sulas kopā ar pusglāzi svaigas burkānu sulas vienreiz dienā, tiek šķīdināti urīnceļu akmeņi un izvadsistēma tiek pasargāta no infekcijām. Kodols. Mango kodolā ir daudz gallskābes, kurai ir savelkoša iedarbība. Mango kodola pastu vai pulveri pa pustējkarotei kopā ar paniņām var lietot
pret caureju, dizentēriju, zarnu parazītiem un iekšēju asiņošanu. Mango kodols ir ari slavenā ājurvēdas līdzekļa Pushyaanuga choorna sastāvā, ar ko ārstē ginekoloģiskas slimības. To izmanto arī tāda līdzekļa pagatavošanai, kas saglabā matus tumšus un veselīgus. Šī senā recepte ir šāda: ņem 150 g svaigu mango kodolu, 150 g svaigu kliņģerīšu ziedu, 300 g tīras sezama eļļas, uzvāra uz lēnas uguns, līdz ziedi kļūst mīksti un sāk izšķīst eļļā. Masu pārlej metāla traukā, cieši noslēdz ar vāku un trauku aprok zemē uz vienu mēnesi. Ar iegūto eļļu regulāri ieeļļo matus.
• Lapas. Mango lapas Indijā uzskata par svētām. Tā kā tām ir savelkoša garša, lapas var lietot pret caureju un pat pret holeru. Ja cukura diabēta slimnieki dzer svaigu šo lapu sulu (5 ml) kopā ar momordikas (rūgtā melone - Mo- mordica charantia) sulu (5 ml) divreiz dienā vismaz divus mēnešus pēc kārtas, var ievērojami uzlaboties cukura līmenis asinīs.
• Ziedi. Vienu ēdamkaroti sausu mango koka ziedu sajauc ar tādu pašu medus daudzumu un lieto pret patvaļīgu sēklas noplūšanu jeb spermatoreju. Ja dedzina mango ziedus uz oglēm, to dūmi atbaida odus.
• Miza. Ājurvēda plaši izmanto mango koka mizu gan ārīgi skalošanai, gan iekšķīgi sulas veidā, lai ārstētu menstruāciju traucējumus un maksts asiņošanu jeb leikoreju.
• Sveķi. Mango koka sveķi ir koka izdalījumu un balto skudru radītu netīrumu maisījums. Tie ir trausli, brūnā krāsā. Karsējot sveķus kopā ar laima sulu, aloji un kurkumu, var pagatavot ziedi, kas mazina sāpes sastiepumu gadījumā, kā arī palīdz pret sāpošām locītavām.
JĀŅEM VĒRĀ
Mango ēšana neizraisa dizentēriju vai caureju, jo tas nekairina zarnas. Ēdot nemazgātus vai kāpuru bojātus mango augļus, var sākties infekcija. Ja mango ēd pārāk daudz, var rasties gremošanas traucējumi. Lai tā nenotiktu, vēlams augļiem pievienot šķipsnu ajovana vai pēc mīkstuma apēšanas apēst arī gatava mango mizas gabaliņu. Palīdz arī govs piens ar medu. Ir arī novērojumi, ka tādi mango, kuros ir daudz šķiedrvielu, var izraisīt kolikas, caureju un zarnu hiperaktivitāti.
Mērena mango lietošana var efektīvi palīdzēt pret augstu asinsspiedienu un aizcietējumu.
Ir labi zināms fakts, ka piens ir vienīgais pilnvērtīgais uzturlīdzeklis. Runājot par pienu, parasti ienāk prātā govs piens. Ājurvēdā ar nosaukumu "Dugdha varga" apzīmē dažādu dzīvnieku pienu.
Rigvēdā pienu sauc par "Vrishnyam payam" jeb spēka dzērienu. Piens vairo spēku, uzlabo atmiņu, palīdz pret nogurumu un pagarina mūžu. Piens ir slavēts ievērojamā ājurvēdas traktātā Charaka Samhita, jo tas satur visus elementus, kas ir nepieciešami kaulu, nervu, muskuļu un citu audu augšanai un uzturēšanai. Piens satur vitamīnus, kas palīdz pret rahītu, cingu un citām slimībām, kuras ir nepilnvērtīga uztura lietošanas sekas.
IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
• Cilvēka piens. Cilvēka piens, it īpaši jaunpiens, ir bagāts ar imūnglobulīnu IgA, kas imunizē jaundzimušos. Limfocīti un makrofāgi aizsargā pret zarnu iekaisumu. Pienā esošās baktērijas Lactobacillus bifidus sekmē pienskābes baktēriju attīstību zarnās. Lactobacillus veido pienskābi un etiķskābi, kas pazemina zarnu pH un nomāc kaitīgās baktērijas un sēnes. Jaundzimušie no cilvēka piena labāk adsorbē dzelzi nekā no cita veida piena. Pienu no krūts ājurvēdā izmanto pret deguna asiņošanu un acu slimībām pilienu veidā. To izmanto arī kā acu skalošanas preparāta sastāvdaļu.
• Aitas piens. Aitas piens ir ļoti barojošs un tonizējošs vārguma un nespēka gadījumos. Kopā ar medu to var izmantot tuberkulozes, gonorejas, cistīta, tukluma ārstēšanai, kā arī pret vēdera uzpūšanos. Tas noder arī pret reimatismu un ilgstošu klepu. Pārmērīga aitas piena lietošana nav vēlama elpceļu slimību gadījumos un var izraisīt acu slimības, jo samazina krēpu un žults veidošanos.
• Kazas piens. Ļoti labs tonizējošs līdzeklis diabēta, astmas, "vistas akluma", neirīta, aizcietējuma, sterilitātes, rahīta, nervozitātes un galvassāpju gadījumā ir svaigs, vārīts kazas piens, kas saldināts ar medu. Tas jādzer katru vakaru kopā ar banānu vai sauju apgrauzdētu zemesriekstu. Tas ir ļoti spēcinošs līdzeklis, kas veicina arī ēstgribu un uzlabo gremošanu. Kazas piens palīdz ārstēt žults izdalīšanās traucējumus (pīta), klepu, hronisku caureju un vemšanu bērniem, hemoroīdus (pīta), samazina aizdusu, bronhītu, ilgstoši palielinātas aknas un liesu.
• Ēzeļa piens. Ēzeļmātes piens pēc savām īpašībām ir līdzīgāks cilvēka pienam. To var droši dot jaundzimušajiem. 100 g ēzeļu pienā ir 1,5 g tauku, 2,1 g olbaltumvielu un 46 kilokalorijas enerģijas.