Tā kā ēzeļa piens ir sāļš un viegli sagremojams, tas uzlabo kuņģa darbību, stimulē sirdi, samazina gļotas. Noder vispārīga vārguma ārstēšanā, kā arī tad, ja urīns ir spilgtā krāsā un tā ir maz. Kazas pienu plaši izmanto kā līdzekli pret klepu un aknu darbības traucējumiem bērniem un veciem cilvēkiem, pret bronhītu un spēku izsīkumu.
• Kamieļa piens. Kamieļa pienu lieto galvenokārt sausuma periodā, kad citi dzīvnieki pienu nedod. Tas ir viegls, nedaudz sāļš, vēdera izeju veicinošs, viegli sagremojams. Kamieļa piens iedarbojas stimulējoši un veicina kuņģa darbību. Konstatēts, ka kamieļa piens noder tūskas, astmas, tuberkulozes, lepras, vēža, to skaitā zarnu vēža, hemoroīdu, saindēšanās ārstēšanai, kā arī pret zarnu parazītiem.
• Ziloņa piens. Tas ir salds, iedarbojas savelkoši, veicina muskuļu attīstību. To dzerot, rodas vairāk spēka. Noder arī redzei.
• Govs piens. Piena ķīmiskais sastāvs dažādām govīm ir atšķirīgs. Tas mainās arī atkarībā no sezonas un vietas, kur govis ganās. Pēc Vēdu, Charaka Sam- hita un Bhaavaprakaasa uzskata, piena kvalitāte dažādām govīm atšķiras. Uzskata, ka vislabākais ir piens no melnajām govīm, kas ganās saulainās, zaļās ganībās. Charaka uzsver govs piena lietošanas nozīmi tuberkulozes, astmas, diabēta, pārtikas alerģijas, hroniska klepus, olbaltumvielu deficīta, rahīta, priekšlaicīgas novecošanās, seksuālās enerģijas zuduma, matu izkrišanas, bērnu vājuma un citu veselības traucējumu ārstēšanai. Uzskata, ka balto govju piens rada gremošanas un gļotu veidošanās traucējumus un tam nav laba garša. To govju piens, kurām nav teļu, netiek uzskatīts par labu. Govs piens ilgu laiku pēc teļa atnešanās ir labs tonizējošs līdzeklis, kas kontrolē visas trīs došas.
• Bifeļa piens. Uzskata, ka bifeļa piens zīdaiņiem var izraisīt elpceļu kataru. Bērniem bifeļa pienu drīkst dot tikai no sešu mēnešu vecuma. Bifeļa piens ir jāatšķaida, pievienojot tam vienu trešdaļu ūdens. 30 g piena jāpievieno viena tējkarote cukura. Vecākiem bērniem var dot apmēram 120 g piena 2 vai 3 reizes dienā.
Eļļas morings (Moringa oleifera) Indijā ir parasts koks, kas aug gandrīz
jebkuras mājas pagalmā. Sanskritā to sauc par sobhanjana, bet telugu valodā - munaga chettu.
Moringa augļus un ziedus parasti izmanto kā dārzeņus vārītā veidā. Morinj';> lapas tomēr nav īpaši populāras, jo vairums cilvēku uzskata, ka tās nav baro jošas. Patiesībā tām ir ļoti liela uzturvērtība. Svaiga lapu sula satur A vitamīna provitamīnu, C vitamīnu, kalciju un gandrīz visas neaizvietojamās aminosk.i bes. Ir pārsteidzoši, ka viena glāze moringa lapu zupas dod tikpat daudz olbal tumvielu, cik 100 g cāļa gaļas vai divas ar pusi tases piena.
IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
• Pagatavot moringa lapu zupu ir pavisam vienkārši. Sauju nenobriedušu lapu pārlej ar verdošu ūdeni un katlam uz 5 minūtēm uzliek vāku. Pēc tam ūdeni strauji atdzesē, katlu iegremdējot traukā ar aukstu ūdeni. Var pievienot šķipsnu sāls, piparus, laima sulu un citas garšvielas. Ja šādu zupu dzer katru rītu, tā palīdz gadījumos, ka ir uztura nepietiekamība, anēmija, tuberkuloze, astma, sezonālā saaukstēšanās un bronhīts, priekšlaicīga novecošana, nervozitāte, funkcionāla neauglība.
• Moringa lapas ļoti labi noder holeras, dizentērijas, caurejas, kolīta un dzeltes gadījumos. Tējkaroti lapu sulas sajauc ar medu un glāzi negatava kokosriekstu piena. Lieto 2 vai 3 reizes dienā.
• Moringa lapas var aizvietot smalkos un dārgos tonizētājus. Bērnam var pagatavot moringu, tasi svaigas lapu sulas viegli karsējot ūdens peldē, līdz izveidojas nogulsnes. Lapas nokāš un iegūto šķidrumu sajauc ar pienu. Dod dzert vienu reizi dienā. Tas palīdz bērnam augt veselīgam, ar stipriem kauliem, izturīgam pret infekcijām un nepilnvērtīgu uzturu.
• Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā moringa regulāra lietošana bez lieliem izdevumiem organismu nodrošina ar nepieciešamo kalcija, dzelzs un vitamīnu daudzumu. Morings pastiprina dzemdes kontrakcijas un atvieglo dzemdības, novērš lielus asins zudumus un pēcdzemdību komplikācijas. Regulāra moringa lietošana palielina piena daudzumu mātēm, kas zīda bērnus.
• Ja ir maz urīna, pastāvīga dedzināšanas sajūta urīnizvadkanālā urīna augstā skābuma dēļ, miksedēma, augsts asinsspiediens grūtniecības laikā, tūska sirds, aknu un nieru darbības traucējumu dēļ, hipertensija, pārmērīgas slāpes, diabēts, aizcietējums, var dzert ūdens peldē uzsildītu svaigu moringa lapu sulu kopā ar svaigu gurķu vai burkānu sulu.
• Svaiga moringa sula kopā ar medu katru vakaru pirms gulētiešanas var palīdzēt pret "vistas aklumu", sliktu atmiņu, vāju dzirdi un līdzīgiem veselības traucējumiem, kā arī pret reiboņiem, hemoroīdu asiņošanu, žagošanos,
uztura nesagremošanu, nelabumu un citiem gremošanas traucējumiem. Efektīvi var palīdzēt ari svaigu lapu sula kopā ar laima sulu.
• Ājurvēdas traktāts Bhaavaprakaasa ģīboņa gadījumā iesaka katrā nāsī iepilināt dažus pilienus svaigas moringa sulas. Tā palīdz arī pret acu alerģiju. Moringas sula kopā ar redīsu lapu sulu ārīgi noder pret hemoroīdiem.
• Pret kašķi, reimatismu, sastiepumiem un zilumiem moringa sulu sajauc ar sezama eļļu un karsē, līdz iztvaiko viss ūdens. Iegūto līdzekli lieto ārīgi. Svaigu sulu kopā ar laima sulu izmanto arī pret pūtītēm, melnajām pinnēm u.c.
• ja ir stipras galvassāpes, tūlītēju atvieglojumu var gūt, ja ieziež deniņus ar moringa lapu sulu, kurai pievienoti trīs pipari.
• Koka mizu un saknes ājurvēdā plaši izmanto pret dažādām slimībām. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka mizas amorfā pamatne iedarbojas uz simpātisko nervu galiem visā cilvēka nervu sistēmā. Tās stimulējošās iedarbības dēļ tiek sašaurināti asinsvadi un palielinās asinsspiediens, paātrinot pulsu. Tā iedarbojas uz sirdsdarbību tāpēc, ka stimulē sirds simpātiskos nervus, bet sirds muskuli jeb miokardu ietekmē maz. Novērots arī, ka mizas amorfā pamatne samazina gludās muskulatūras tonusu un kustības gremošanas traktā un plaušu bronhiolās.