b) Sistēmiskā izmeklēšana. Jāpārbauda šādas orgānu sistēmas: gremošanas, elpošanas, sirds un asinsrites, nervu, urīnizvadorgānu, balsta un kustību, reproduktīvā sistēma, kā ari āda, mati un acis.
Iepazīsimies ar dažām nozīmīgākajām ājurvēdas izmeklēšanas metodēm.
1. PULSA PĀRBAUDE (NAADI PARIKSHA)
Šūnās, audos un orgānos notiek dažādi procesi, par kuriem cilvēks pat nenojauš. Ķermenis ir kompleksa, eksistencei svarīga sistēma, par kuras darbību var liecināt cilvēka pulss (Naadi).
Ja kāds ājurvēdas ārsts, tikai satverot cilvēka plaukstas locītavu, uzzina par viņa hroniskajām sāpēm vai cukura līmeņa novirzēm asinīs, gremošanas traucējumiem, trokšņiem sirdī, nieru slimībām vai kuņģa čūlu, iepriekš neko par pacientu nezinot, nevajag viņam piedēvēt ekstrasensoras vai pārsteidzošas okultiskas spējas. Viņš izmanto vienīgi dzijas zināšanas (naadi tatvam).
MŪSDIENĪGS UZSKATS
Pulss ir spiediena vilnis, kuru var sajust, kad sirds izgrūž asinis artērijās. Mūsdienu medicīna uzskata, ka pulss sniedz informāciju par sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, kā arī par sirds ritmu, sirdsdarbības raksturu un sirds tilpumu.
Veselam cilvēkam pulsa biežums ir 65-85 sitieni minūtē, bet bērniem un veciem cilvēkiem tas mēdz būt lielāks, pat 100-110 sitieni minūtē. Pulsa biežums parasti mainās atkarībā no ķermeņa prasībām. Piemēram, fiziskās slodzes laikā un pēc tās pulss parasti paātrinās, lai darbojošos muskuļus apgādātu ar asinīm un skābekli. Tomēr bieži vien fiziski aktīviem cilvēkiem pulss ir lēnāks. Līdzīgi kā attīstās ķermeņa muskuļi, attīstās un palielinās arī sirds muskulis, tāpēc sirds veselības stāvoklis uzlabojas un tā darbojas efektīvāk. Rezultātā asins sūknēšana, ko veic sirds, notiek lēnāk nekā fiziski vājāk sagatavotiem cilvēkiem. Pulss paātrinās arī gadījumā, ja saņem nervu signālus vai ja asinsritē psiholoģiskā stresa, uztraukuma vai spēcīgu emociju rezultātā nonāk adrenalīns vai tam līdzīgas vielas.
Ļoti lēns pulss. Ir dažādi veselības traucējumi, kuri var palēnināt pulsu zem normas, un tā rezultātā cilvēkam var sākties drebuļi.
• Medikamenti. Uzpirkstīšu (Digitalis) preparāti, kurus parasti lieto, lai novērstu neregulāru sirdsdarbību, ari spēj palēnināt pulsu. Ari beta blokatori, kā inderāls un atenolols, ko parasti lieto paaugstināta asinsspiediena, stenokardijas, trauksmes, migrēnas un sirdsdarbības ritma traucējumu gadījumos, palēnina pulsu.
• Hipotireoze. Zems vairogdziedzera hormona tiroksīna līmenis izraisa pulsa palēnināšanos zem 60 sitieniem minūtē. Tomēr arī fiziski ļoti attīstītam cilvēkam pulss var būt aptuveni 40 sitieni minūtē. Citi hipotireozes simptomi
ir ķermeņa masas pieaugums, aizcietējumi, garīgās un fiziskās aktivitātes trūkums, miegainība, matu plānums un ādas sausums.
• Sirds blokāde, la cilvēka pulss ir lēnāks par 60 sitieniem minūtē un fiziska piepūle izraisa reiboni un samaņas zudumu, tad, iespējams, ir iestājusies sirds blokāde. Sirds vadības sistēmas signāli dažreiz netiek aizvadīti no sava avota priekškambaros uz kambariem. Rezultātā kambaru muskuļi nesaraujas pietiekami bieži.
Ļoti ātrs pulss. Tēja, kafija un daudzi bezalkoholiskie dzērieni var saturēt daudz kofeīna, kas stimulē sirdsdarbību. Tādēļ trīs vai četras porcijas kofeīnu saturoša dzēriena vai vairāk nekā divas vai trīs alkohola devas dienā spēj paātrināt pulsu, īpaši tad, ja pacients ir smēķētājs, jo nikotīns pastiprina kofeīna iedarbības efektu.
• Anēmija. Pulsa biežums ievērojami palielinās anēmijas gadījumā, jo anēmijas slimniekam asinis pārnes mazāk skābekļa. Anēmisks cilvēks izskatās ļoti bāls, viņam bieži trūkst elpas, īpaši fiziskas slodzes laikā un pēc tās. Viņš var ciest no stenokardijas, jo sirdij vairāk jāpiepūlas. Kaut arī asinis nes mazāk skābekļa, ķermeņa audiem nepieciešams saņemt tikpat daudz skābekļa, cik cilvēkam, kuram nav anēmijas. Tādēļ sirds mēģina kompensēt šo trūkumu, pukstot arvien straujāk, lai asinsrite būtu ātrāka un nodarbinātajās ķermeņa daļās nonāktu vairāk asiņu.
• Hipertireoze. Jau noskaidrojām, ka pazemināta vairogdziedzera aktivitāte palēnina vielmaiņu. Savukārt paaugstināta vairogdziedzera aktivitāte pastiprina vielmaiņu, jo dziedzeris izdala pārāk daudz tiroksīna. Rezultātā cilvēka pulss paātrinās. Ar hipertireozi saistīti simptomi ir, piemēram, caureja, pastiprināta apetīte, ķermeņa masas zudums, pietvīkusi un nosvīdusi āda un kopumā palielināts enerģijas līmenis. Bieži ir arī trīce.
• Drudzis. Vairums infekcijas slimību, kuras rada drudzi, paātrina arī pulsu. Temperatūras paaugstināšanās slimniekam par 0,5 °C pulsu paātrina par desmit vienībām. Tomēr ir arī daži izņēmumi. Piemēram, vēdertīfa gadījumā pulss ir lēnāks, nekā tam vajadzētu būt atbilstoši ķermeņa temperatūras pieaugumam.
• Zems cukura līmenis asinīs. Cilvēkiem ar cukura diabētu dažkārt ir pazemināts cukura līmenis asinīs tādēļ, ka ķermenī ir lieks insulīns vai cilvēks nav paēdis. Rezultātā paātrinās pulss, cilvēks svīst, mainās viņa uzvedība, iestājas nespēks vai pat koma.
• Bronhodilatatori. Dažkārt bronhodilatatori, kurus lieto, lai astmas slimniekiem paplašinātu elpceļus, var paātrināt sirdsdarbību, it īpaši, ja tos pārdozē. Tādi medikamenti ir salbutamols, turbutalīns un citi. Līdzīga iedarbība var būt citiem medikamentiem, kurus izmanto astmas ārstēšanai, piemēram, adrenalīnam, teofilīna atvasinājumiem. Pretspazmu līdzekļi, kā beladonna un bioscīnu saturoši medikamenti, kas atslābina zarnu gludo muskulatūru, paātrina pulsu.