UZMANĪBU! Ja ir īsti nopietna cistīta epizode, nepietiks tikai ar rūpēm pilnmēness laikā. Vajadzēs apmeklēt ārstu, lai
• viņš veiktu urīna bakterioloģisko analīzi;
• pēc iespējas ātrāk uzsāktu ārstēšanu, kas ļaus novērst eventuālās komplikācijas, piemēram, akūtu pielonefrītu, kura dēļ būtu nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.
Noderīgs palīglīdzeklis kopā ar ārsta ieteiktajām zālēm ir timiāna uzlējums. Tas rosinās kāri daudz dzert, līdz ar to skalot jūsu urīnizvadsistēmu un mazināt baktēriju koncentrāciju.
Skatieties nodaļā Trīsdienu atslodze.
Akūtas fāzes laikā ieteicams lietot pa vienai tasei ik pēc četrām stundām ^un to turpināt vēl trīs vai četras dienas pēc tam. ^
Veicot profilaktiskus pasākumus
Sievietēm, kas cieš no recidivējošiem cistrtiem, iesakām lietot dzērvenes kapsulu vai dzēriena veidā, jo tām piemīt savelkošas un antiseptiskas īpašības. Pats nozīmīgākais augs, kas ļauj preventīvi novērst urīnceļu slimības, ir
Amerikas lielogu dzērvenes (Vaccinium macrocarpon). Tas ir ēriku dzimtas augs ar lielām, sarkanām ogām; tā dzimtene ir Ziemeļamerika. Dažu Amerikas cilšu indiāņi šīs ogas apzīmēja ar vārdu "atoka". Dzērvenes satur aktīvo vielu - tanīnu, kas, kondensēts ar polifenoliem, veido proantocianī- dus, kuriem piemīt savelkoša darbība; tie ir viegls urīndzenošs līdzeklis un urīnceļos darbojas antiseptiski (kavējot baktēriju un citu mikroorganismu pielipšanu pie urīnpūšļa iekšējās virsmas).
Ziemeļamerikas cilmes dzērvenes pārdod arī ar nosaukumu "cranberry". Var nopirkt jau gatavu sulu, kas ir piemērota dzeršanai no rīta, brokastu laikā. Tomēr visefektīvāk iedarbojas dzērveņu uzlējums.
Ņemiet sauju dzērveņu.
Ieberiet tās vienā litrā verdoša ūdens.
Atstājiet ievilkties 15 minūtes.
Nokāsiet un dzeriet pa vienai tasei katru rītu.
-> Ja akūta epizode sākas pilnmēness laikā, nepieciešams intensīvs ārstēšanās kurss: pa vienai tasei ik pēc četrām stundām.
Recidivējošu cistrtu gadījumā nepieciešami ārstēšanās kursi, kas ilgst 20 dienas katru mēnesi, vismaz trīs reizes pēc kārtas, atkārtojot tos divreiz gadā.
Kad stāvoklis stabilizējies, pietiks ar vienu trīs mēnešus ilgu ārstēšanās kursu gadā, taču tas ir nepieciešams, lai novērstu recidīvus.
UZMANĪBU! Efektīvas ir tikai tās lielogu dzērvenes, kas ievāktas Ziemeļamerikā (Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Jāpāriet uz piemērotāku uzturu.
Jāņem vērā, ka cistīts ir saistīts ar pārāk sārmainu urīna reakciju pilnmēness laikā, tādēļ vajadzētu dažas dienas to paskābināt.
• Lietojiet vairāk skābinošo uzturproduktu: gaļu, žāvējumus, zivis, olas, sierus, cukuru, šokolādi.
• Samaziniet sārmainu jeb bāzisku produktu patēriņu: ierobežojot zaļos dārzeņus, augļus, krāsainos dārzeņus (izņemot tomātus), žāvētus augļus, sārmainus minerālūdeņus.
• Izvairieties no alkoholiskiem dzērieniem un samaziniet kafijas un tējas patēriņu.
Paskābinošo produktu saraksts dots grāmatas 129. lappusē; šie produkti palīdzēs jums mainīt sava organisma pH un padarīt to mazāk labvēlīgu cistīta attīstībai.
4 Citi praktiski padomi, kas paredzēti tikai sievietēm
• Mainiet savus higiēniskos paradumus pēc vēdera izejas. Kāpēc? Tas tādēļ, ka mikroorganismi, kuri izraisa cistītu, sastopami zarnās, tātad ari tūpļa apvidū un var iekļūt urīnizvadkanālā, ja noslaucīšanās pēc vēdera izejas tiek veikta virzienā no aizmugures uz priekšu. Turklāt sievietēm urīn- izvadkanāls ir daudz tuvāks tūplim nekā vīriešiem. Profilaktisks pasākums ir gaužām vienkāršs: pēc vēdera izejas noslaukieties virzienā no priekšas uz aizmuguri!
• Pirms dzimumakta iztukšojiet urīnpūsli.
3 Cistīts un urīnceļu infekcija Simptomi
Urīnpūšļa iekaisums ar pastāvīgu nepieciešamību urinēt Smaguma sajūta vēdera lejasdaļā un sāpīga urinācija Kāre pēc cukura Grūtības iegaumēt īpašvārdus
Cēloņi
Pastiprināšanās pilnmēness laikā Līdzekļi
Dzēiveņu uzlējums
Dzērveņu sula Timiāna uzlējums
Kārpas
C Simptomi
Kārpas ir izaugumi uz ādas, ko veido tās kārpiņu hipertrofija. Tās ir ļoti bieži sastopamas, jo ar tām sirgst katrs sestais francūzis. īpaši šī veselības problēma skar bērnus. Ir vairāki desmiti kārpu paveidu: plakanas, gludas, apaļas… Mazas, iepelēkas un asas, tās nereti izvietojas grupiņās. Ir kārpas, kuras ar pārējo ādu saista tikai "diegveida pavediens" vai mazs ādas gabaliņš. Ir lielas kārpas, ap kurām grupētas citas, mazākas. Citas savukārt aug gluži nošķirti. Kārpas var attīstīties uz jebkuras ķermeņa daļas ādas, tomēr visbiežāk tās skar pēdas un plaukstas. Jau daudz retāk tās atrodamas uz elkoņiem, plaukstas locītavām un ceļiem. Vairumā gadījumu tās nekad nerada nopietnus veselības traucējumus, izņemot tā dēvētās "gaiļa sekstes" - kārpas uz ārējiem dzimumorgāniem, kuras uzskata par īstu seksuāli transmisīvu slimību.
Nevajadzētu sadzīvot ar kārpām, jo tās ir ļoti lipīgas. Tās ir arī visai neglītas, turklāt bērni riskē tās izplēst ar gabalu, kad viņi spēlējas vai krīt no kāda augstuma. Kārpas vajadzētu novērot, jo, ja tās pastāv ilgstoši, kārpu dēļ iespējams nepamanīt sākotnēju ādas vēzi. Tādēļ tās jāparāda ārstam, lai viņš apstiprinātu, ka tās patiesi ir tikai kārpas.
Kārpas joprojām ir diezgan mīklaina parādība. To izcelsme it kā būtu labi noskaidrota: tas ir vīruss, kuru sauc par papilomas vīrusu. Šim vīrusam patīk mitrums, tāpēc ar tām nereti saslimst pēc regulāras publisku peldbaseinu vai dušu apmeklēšanas. Tomēr kārpu "uzvedībai" ir raksturīgs "kaprī- zums": reizēm tās bez redzama iemesla un ārstēšanas pazūd vienas nakts laikā, turpretī citos gadījumos tās saglabājas ilgstoši un ir ļoti noturīgas pret ārstēšanu vai arī atjaunojas pēc tam, kad tikušas nodzītas. Tādēļ tās mēdz uzskatīt par parādību, kurā ievērojama loma ir psiholoģiskiem faktoriem.