Sanktoriuss (Santorio Santorio) (1561-1636), itāļu fiziologs un ārsts, grāmatas "Medicīnas statistika" autors, konstatēja, ka daži cilvēki lunārā (sinodiskā) Mēness sākumā pieņemas svarā, bet sinodiskā Mēness beigās svaru zaudē.
Baljivi, slavenais XVII gadsimta itāļu ārsts, novēroja, ka augoša Mēness laikā zarnu fistulas kļūst aktīvākas. Viņš argumentēja savu apgalvojumu, jo bija to konstatējis daudzu anatomisku izmeklējumu laikā.
Sēviņē kundze (kurai piemita viens no spožākajiem prātiem XVII gadsimtā) pievērsa uzmanību Mēnesim, kad lietoja savas zāles.
Dakvēns, karaļa Luija XIV ārsts un "Dakvēna ūdens" izgudrotājs, apgalvoja, ka Mēness ietekmē garīgo stāvokli, var izraisīt galvassāpes un nervu darbības nestabilitāti.
Bartolīns, XVII gadsimta dāņu zinātnieks, savā anatomijas apcerējumā rakstīja, ka dažu ādas plankumu lielums un krāsa visai ievērojami izmainās līdz ar Mēness fāzēm.
XIX gadsimta laikā ceļojošie rakstnieki, kas apmeklēja Antiļu salas, stāstīja, ka tur sievietes vakaros pastaigājas ar saulessargiem, lai pasargātu ādu no Mēness stariem, un. lai mati būtu krāšņāki, tos pieņemts apgriezt augoša Mēness laikā.
XX gadsimta sākumā ļoti izplatīta slimība bija tuberkuloze. "Fapēc ārstiem sanatorijās bija iespējams veikt visai daudz kvantitatīvu pētījumu. Viņi ievēroja, ka tuberkulozes slimniekiem slimības krīze un spēcīgāks drudzis bija laikā starp Mēness pirmo ceturksni un pilnmēnesi.
Šeit varētu citēt vēl daudzus simtus senu medicīnas sacerējumu, kuros aprakstīta Mēness ietekme uz veselību.
Medicīnas zinātne, arī tāda, kāda tā ir šodien, joprojām nav pilnīga. Bet ārsti, kuri vēlas meklēt risinājumus, neaprobežojoties vienīgi ar laboratoris- kiem izmeklējumiem, bioloģiskām analīzēm un vizuālās diagnostikas aparātu izmantošanu, parasti paļaujas uz savu pieredzi. Pat ja viņi vēl nespēj atbildēt uz jautājumiem "Kāpēc? Kā?", viņu novērojumi tomēr apstiprina atzinumu: Mēness ietekmē fizisko un garīgo veselību.
Gandrīz neviens ārsts, sēžot savā konsultāciju kabinetā, neatzīsies pacientiem, ka viņš būtu ievērojis Mēness ietekmi uz veselību. Tas notiek aiz bailēm, ka viņu uzskatīs par šarlatānu vai par veco laiku ārstu…
Turpretī tad, kad mēs brivi dalāmies savā pieredzē ar kolēģiem, valodas raisās pavisam citādi: daudzi ķirurgi atsakās operēt pilnmēness laikā, jo viņi ir ievērojuši, ka tad daudz biežāk mēdz būt liela asiņošana. Daži dod priekšroku operēt "mitros" orgānus (nieres, sirdi, acis) augoša Mēness laikā. Daudzi akupunktūras speciālisti nestrādā pilnmēness laikā, un arī medicīnas māsas ir ievērojušas, ka tad dūrienu vietas daudz vairāk asiņo.
Pagaidām tikai divu veselības aprūpes nozaru speciālisti nepārprotami apgalvo, ka viņi ievēro Mēness ciklu: tie ir kolēģi, kuri strādā dzemdību noda|ās un psihiatriskajās slimnīcās.