Iespējams, Kami nāve satrieca laikabiedrus vairāk nekā viņa darbi, turklāt pēdējos gados viņš klusēja. Ežēns Jo- nesko* rakstīja: «Kāmī es tik tikko pazinu. Tomēr viņa nāve manī atstāja bezgalīgu tukšumu. Viņš, taisnais, bija mums tik vajadzīgs. Viņš stāvēja (tik dabiski) tieši patiesības vidū. Viņš neļāva straumei nest sevi līdzi; viņš nebija vēja rādītājs. Mums viņš bija simbols.»
1S60. gada 20. septembrī nomira Katerīna Sintesa, Kāmī mate. Nākamajā gadā Kāmī draugi uzstādīja Tipāžā stēlu, uz kuras rakstīts: «Šeit es sapratu, ko nozīmē izredzetība: tās ir tiesības mīlēt bez mēra». Mondovī galvenā iela nosaukta Kāmī vārdā…
Tukšums, kas aiz viņa palika pasaulē, bija tas, ko cilvēki bija aizmirsuši, par ko uz īsu brīdi atgādināja nāve
un ka vārds
SVARĪGĀKIE A. KAMI DZĪVES UN DAIĻRADES DATI
1913. — Mondovī (Alžīrijā)', nabadzīgā franču laukstrād
nieka un spānietes ģimenē 7. novembri piedzimst Albērs Kāmī, nākamais rakstnieks,
1914. — A. Kāmī tēvs krīt kaujā pie Marnas.
1934.—1937, — Francijas Komunistiskās partijas Alžīrijas sekcijas biedrs vienu gadu.
Nodibina progresīvu teātra trupu pie Alžīrijas Kultūras centra.
Līdzdarbojas dramatiskā uzvedumā «Sacelšanās Astūrijā», kur stāstīts par kalnrūpniecības strādnieku sacelšanās apspiešanu.
Dramatizē A. Malro stāstu «Le temps du mfpris». Dodas ceļojumos uz Eiropu.
Top eseju krājums «Kreisā un labā puse» (L'Envers et l'Endroit). 1938. — krājums «Laulība» (Nocesj.
1938.-1940. — avīzes «Alger republicain» (vēlāk «Soir rčpubli- cain») patstāvīgais līdzstrādnieks. Publicē rakstu sēriju par alžīriešu tautas nabadzību. Saraksta lugu «Kaligula» (Caligula), kura varētu
būt komentārs «Svešiniekam». 1940. gadā pārceļas uz Parīzi. Iesaistās Pretošanās kustībā.
Beidzamajos kara gados darbojas nelegālajā avīzē ; «Combat» («Cīņa»). 1941i — februārī tiek pabeigts «Mīts par Sīsifu» (Le Mythe
de Sisyphe), kur tieši pateikts par esamības ab- surditāti un nāves noteicošo nozīmi, par pasaules un sava «es» neizzināmību.
1942. — saraksta «Svešinieku» (L'Ētranger).
1943. — pagrīdē tiek iespiestas «Vēstules vācu draugam»
(Lettres ā un atni allemand), kur jau izkristalizējas Kāmī humānisms, jūtams negaidīts apliecinā-
juma patoss, sociālo un tikumisko vērtibu, prāta, patiesības, taisnīguma un goda apliecinājums. 1944. — saraksta lugu «Pārpratums» (Le Malentendu).
1947. — top romāns-hronika «Mēris» (La Peste),
1948. — saraksta lugu «Aplenkuma stāvoklis» (l'Etat de
sišge).
1949. — top luga «Taisnīgie» (Les lustes). Pēckara gados
rodas draudzīgi kontakti ar Z, P. Sartru, ar ek- sistenciālistu aprindām. 1951, — iznāk grāmata — traktāts «Dumpīgais cilvēks»
(L'Homme rčvoltč), kur A. Kamī par laikmeta iezīmi atkal uzskata masveidīgās un nesodītās slepkavības.
1953. — A. Kamī atkal pievēršas darbam teātrī. Strādā par
tulkotāju, lugu interpretētāju, režisoru. Alžīrijas kara laikā pievēršas žurnālista darbam.
1956. — top romāns «Krišana» La Chute).
1957. — iznāk noveļu krājums «Trimda un karaļvalsts»
(L'Ex.il et le Rotjaume), kas liecina par to, ka A. Kamī nebūt nebija vienaldzīgs pret cilvēku ciešanām.
Kamī tiek piešķirta Nobela prēmija. Pēdējos dzīves gados A. Kamī strādāja pie romāna «Le premier homme» («Pirmais cilvēks»), kas tā arī palika nepabeigts. 1960. — Kamī cieš autokatastrofā netālu no Parīzes un
4. janvārī nomirst.
SATURS
MĒRIS. Tulkojusi Maija Silmale ……… 80
Tirons U. NOBRUCIS KRASTS. Pēcvārds . … 282
Svarīgākie A. Kamī dzīves un daiļrades dati. Sastādījusi Silvija Tilmane
paskaidrojumi
[*] senžists luijs de (17G7— 1794) — franču politiķis, jakobīnis, darbojās Sabiedrības glābšanas komitejā, vērsās pret žirondistiem, dantonistiem.
[2] lukrēcijs (ap 98.-55. g. p. m. ē.) — latīņu dzejnieks. Filozofiskajā poēmā <rDe natūra rerum» («Par lietu dabu» VI nod.) apraksta kādas slimības epidēmiju, kas Peloponēsas kara laikā izcēlusies Atēnās.
[2] Montelimārā — maza Francijas pilsētiņa Ronas pietekas Rubiko- nas krastos.
[3] «zelta leģenda» — xv gadsimta krājums «svēto dzīves apraksti», kuru sastādījis 2aks de Voražins ap 1260. gadu.
[4] w taktika — Ši 30. gadu angļu futbolkomandu spēles taktika ieguvusi savu nosaukumu no tā, ka tolaik futbolisti tika izvietoti divās līnijās: pieci uzbrucēji veidoja W un pieci aizsargi — apgrieztu VV.
[5] «saint james infirmary» («svētā džeimsa hospitālis») — angļu dziesma.
[6] belzens (belzunce) de kastelmorons, Marseļas bīskaps 1720./21. g. mēra epidēmijas laikā.
[7] ,., neesot ceribu uz imprimatur (latiņu vai) — Iespiešanu. .
[8] briansona — maza Provansas pilsēta Diransas krastos. Samonī — neliela pilsētiņa Monblāna piekājē, ziernassporta un alpīnisma centrs.
[9] status quo (latiņu vai.) — nemainīgs stāvoklis.
[10] donns džons f 1572—1631) — 16.—17. gadsimta ang]u dzejnieks, klasiķis. — Red.