Visa tā programa, kura bij vēl otrā sēdē paplašināta, skanēja īsti tā:
«PROGRAMA
par runām, dziesmām un dančiem pie goda mielasta, kuru izrīkojis mērnieka cienīgs tēvs Feldhauzena kungs Slātavas un Čangalienas saimniekiem, kalpu runas vīriem, komitejas locekļiem, godaviesiem un dažiem no komitejas ieaicinātiem svētku pušķotājiem — sastādīta no svētku pušķošanas komitejas galīgi otrā komitejas sēdē 28. augustā 18…
Apsveicināšanas dzejolis, komitejā proponēts jeb uz pieņemšanu priekšā likts no komitejas prezidenta Prātnieka kunga, sacerēts un deklamēts no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga.
Atklāšanas runa par valsts valdību krietnumu un runas vīru svaru, proponēta un sacerēta no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga, turēta no komitejas prezidenta Prātnieka kunga.
Vispārīga dancošana sentēvu garā, proponēta no komitejas asesora un applaudisemangas direktora Bisara kunga, vadīta no danču direktora Drekberģa kunga un izdarīta no visiem goda mielasta viesiem.
Vispārīgā galda dziesma pēc lielās jeb galvas biedrības gadasvētku galda dziesmu eksempeļa jeb piemēra, proponēta, sacerēta tautas garā un priekšā saukta no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga.
Runa par taisnīgu zemes dalīšanu regulācijas zistēmā un par šā lielā darba laimīgu nobeigšanu, kā arī par viņa nozīmi kultūrvēsturīgā ziņā, proponēta no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa, sacerēta un turēta no komitejas asesora un ordonances direktora Ķenča kunga.
Kuplejas, proponētas, sacerētas un dziedātas no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga.
Runa par ļaužu kārtu saderību un cilvēku mīlestību pasaules uni- verzumā, proponēta no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga, turēta no applaudisemangas direktora Bisara kunga.
Vispārīga humoristīga galda dziesma, proponēta, sacerēta un priekšā saukta no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga.
Šis un tas, īsti no pašiem komitejas locekļiem.
Beigu runa par cilvēku organismu un cik necik no kranioskopijas, proponēta no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga, turēta no komitejas asesora Svērteļa kunga.
Pēc šās runas komiteja atzīs goda mielastu par nobeigtu.»
Pietuka Krustiņam no tribīnes nokāpjot, atskanēja aiz muguras priedēs piepeši briesmīga «bravo» kliegšana, pa starpām ari «urā!», neganta roku plaukšķināšana un citāda trokšņa taisīšana, kura negribēja nemaz mitēties. Kamēr Pietūka Krustiņš lasīja, tikām bij Bisars sagājis ar savu pulku viņam aiz muguras priedēs un darīja tagad savu pienākumu, jo viņam bij uzdots likt plaukšķināt un saukt «bravo» pēc ikkatras runas un dziesmas.
«Ei, kas tā par neizprašanu!» Pietuka Krustiņš ar nepatikšanu iesaucās. Tad, pie Bisara piegājis, rāja viņu par tādu neizprašanu un neizšķiršanu, kas runa, kas programa, jo pie programas neesot nekad jāplaukšķina, nedz arī jāsauc «bravo», bet tik pie runām un dziesmām.
«Nu labi, labi, kad zināms,» Bisars atbildēja. «Kad reiz misējies — misējies, — tas visiem par mācību.»
«Lūk, gunivirzuma prakvasors tu esi, bet nezini, kā sacīt jāsaka, kas jādara!» Ķencis Bisaram pārmeta, kad Pietuka Krustiņš bij jau aizgājis.
«Guniverzuma prakvasors būsi gan laikam tu pats,» Bisars atbildēja,
«bet es esmu — laikam apaļisagambas — velns zin, kas par prezbiteri un azors.»
«Azors esmu es arī,» Ķencis atbildēja, «un ortogrāfijas dipitors, bet nevis guniverzuma prakvasors, kurš gan cits neviens nevar būt kā tu pats, lai vai liedzies vai ne.»
«Nē, nē, es neesmu guniverzuma prakvasors, tas par velti.»
«Bet kurš tad var būt?» Ķencis jautāja.
«Varbūt ir Drekberģis,» Bisars atbildēja.
«Nē, Drekberģis ir dancošanas drigants vien,» Ķencis sacīja. «Bet iesim pie Pietuka Krustiņa, lai izšķir, ka pēc neiziet aplam, jo tagad ir vēl laiks.»
«Iesim, iesim!» Bisars droši iesaucās un gāja Ķencim līdz.
«Guniverzuma prakvasora nav pavisam,» Pietuka Krustiņš, kurš jau bij viņu valodas dzirdējis, sacīja augstā garā, «un jūs, kungi, abi neesat vis azori, bet asesori >—»
«Asesori, asesori, asesori, asorisi, areosi- » tā Ķencis ar Bisaru mācījās izsaukt.
«Tāpat arī neesat ne katrs nedz apaļisagambas prezbiters, nedz ortogrāfijas dipitors, bet abi esat direktori »
«Direktori, direktori, dikeroti, dikoteri- » tā atkal abi skaitīja,
jbet arvienu jo tāļāk, jā nejaukāk.
«Bisara kungs pie applaudisemangas un Ķeņča kungs pie ordonances. Bet, cienīgi kungi,» tā Pietuka Krustiņš aiziedams vēl piekodināja, «šo savu tituļu neaizmirstat, jo caur to varētu celties neizlabojamas jukšanas.»
Tagad šie abi palika skaitot, viens: «Apspļaudīsi mantas, apspļaudīsi mantas,» — otrs: «Ārdu skanste, ārdu skanste,» — un pa starpām bij dzirdams arī: «Tīti teļi, tīti teļi.»
Pa brīdi atveda mērnieku puiši vienu pusmucu brandvīna un labu tiesu dēļu priekš galdiem, ziņodami, ka maltīte drīz iesākšoties, tik vien pašiem vajagot palīdzēt uztaisīt galdus, ko visi, kad bij dabūjuši pa malkam brandvīna, labprāt darīja; tik vien nevajadzīgā kārtībnieku rīkošana, kuri maisījās visur aplam vidū, viņiem nekādi nepatika. īpašu skrāģu galdiem, kā protams, nebij, tāpēc nocirta mežā stakles — jo mērnieka puiši bij atveduši cirvjus līdz — sadzina zemē priekš ikkatra galda rindā trīs pārus. Uz tām staklēm uzlika no vienas uz otru šķērskokus un pār tiem šķērskokiem līdzās divi dēļus, un tā bij drīzumā visa nora galdu pilna.
Lai gan nebūt visi saimnieki nebij uz goda maltīti nākuši, tad tomēr radās norā liels ļaužu biezums, kur starpā netrūka no abām valstīm tiesu un valsts valdību locekļu. Valdiniekiem mērnieka puiši piekodināja likt vērā to, ka lai nepienākot kādi lieki, kam neesot tiesības pie goda maltītes būt. Viņi sāka skatīt visu pulku cauri un taisījcis raidīt Pietuka Krustiņu, Drekberģi un gandrīz visus plaukšķinātājus no pulka ārā. Bet šie bij lieli pretī, ka viņi esot nākuši goda mielasta pušķošanas komitejas uzdevumā, un daži, kā Drekberģa kungs, bet it īpaši Pietuka Krustiņa kungs, stāvot pie pašas mielasta pušķošanas komitejas goda amatos. Valdinieki turpretī negribēja zināt par komiteju nenieku, jo viņiem esot visā šai lietā jāpazīst tik vien mērnieka cienīgs tēvs, bet visi citi, kuri sēstoties paši neaicināti rīkotāju, atklājēju un darītāju krēslos, jāceļ zemē.