Noklausījies šo savādo stāstu Himalaju augstkalnu apvidū, sēdēdams līdzās Sivanas Lielajam Skolotājam, kurš pats personiski pieredzējis gara apgaismību tieši no Dieva, Džūljens jutās vīlies. Var jau arī saprast. Viņš bija cerējis dzirdēt kaut ko tik dinamisku, kas rosinātu viņu vai nu rosīgi darboties, vai arī līdz asarām aizkustinātu, bet tā vietā vienīgais, ko viņš izdzirda, bija muļķīgs stāsts par sumo cīkstoni un bākas torni.
Jogam Ramanam viņa vilšanās nepalika nepamanīta. «Nekad neaizmirsti, kāds spēks slēpjas vienkāršībā,» Džūljens dzirdēja Skolotāju sakām.
«Iespējams, ka šis stāsts nebija tik sarežģīts, kādu tu gaidīji,» Skolotājs paskaidroja. «Bet tajā ietverts milzum daudz saprātīguma un sirdsšķīstas skaidrības. Jau kopš tās dienas, kad tu še ieradies, esmu ļoti daudz domājis par to, kādā veidā nodot tev mūsu senās zināšanas. Vispirms es apsvēru iespēju vairāku mēnešu garumā nolasīt tev lekcijas, bet tad sapratu, ka šāds tradicionāls izklāsta stils nebūtu šo noslēpumaino zinību apgūšanai īsti piemērots. Tad es iedomājos, ka varētu palūgt visiem mūsu brāļiem un māsām katru dienu veltīt kādu brīdi tam, lai ievadītu tevi mūsu filozofijas izpratnē. Tomēr arī tas izrādījās ne pats efektīvākais veids, kā pavēstīt to, kas mums tev sakāms. Pēc ilgām pārdomām es beidzot nolēmu, kā ļoti radošā un tai pat laikā arī ļoti uzskatāmā veidā iepazīstināt tevi ar Sivanas mācības septiņiem tikumiem. Un tā ir šī filozofiskā līdzība.»
Tad jogs Ramans piebilda: «Sākumā tā tev droši vien liksies naiva vai varbūt pat bērnišķīga. Bet vari man ticēt, ka ikvienā līdzības elementā ietverts kāds laikam pāri stāvošs princips ceļā uz dvēseles harmoniju, kuram piemīt ārkārtīgi dziļa jēga. Dārzs, tornis ar bāku, sumo cīkstonis, sārtais vītais stiepļu pinums, hronometrs, rozes un dimantiem klātais līkumotais ceļš ikviens no šiem elementiem simbolizē kādu no septiņiem mūžseno zināšanu galvenajiem principiem ceļā uz apgaismību. Ņem vērā sekojošo: ja iegaumēsi šo nelielo līdzību un mūžīgās patiesības, kas tajā ietvertas, tu vienmēr būsi nodrošināts ar visām nepieciešamajām zināšanām, lai spētu maksimāli pilnīgot savu dzīvi. Tavā rīcībā būs visa tā informācija un tehnikas, kādas nepieciešamas, lai spētu būtiski ietekmēt ne tikai savas dzīves kvalitāti, bet arī visu to cilvēku dzīves, ar kuriem tu nonāksi saskarē. Pielietojot šīs zināšanas savās ikdienas gaitās, tu izmainīsies arī pats emocionāli, fiziski un garīgi. Ieraksti šo stāstu savās atmiņas dzīlēs un ieslēdz to dziļi sirdī. Pārmaiņas nāks tikai tādā gadījumā, ja tu to pieņemsi bez liekas kavēšanās.»
«Zini, Džon,» Džūljens sacīja, «man palaimējās, jo es to pieņēmu. Karls Jungs reiz sacījis šādus vārdus: «Cilvēka vīzija top skaidra tikai tad, ja viņš spēj ielūkoties savā sirdī. Tas, kurš vēro ārējo pasauli sapņo. Tas, kurš lūkojas sevī, gūst apgaismību.» Tonakt es dziļi jo dziļi ielūkojos sevī un kļuvu atvērts tām mūžsenajām noslēpumainajām zināšanām, kas spēj bagātināt prātu, pilnveidot fizisko ķermeni un veldzēt dvēseli. Tagad pienākusi mana kārta nodot to visu tev.»
Septītā nodaļa
VISNEPARASTĀKAIS DĀRZS PASAULĒ
Vairākums cilvēku dzīvo fiziski, intelektuāli vai morālivisai ierobežotā sava potenciāla lokā. Ikvienā no mums rodams vitalitātes un enerģijas avots, no kura pasmelt spēku, par kopāt neesam sapņojuši.
«Dārzs šajā līdzībā simbolizē prātu,» Džūljens paskaidroja. Ja tu rūpējies par sava prāta spodrināšanu, tas, tāpat kā labi kopts un bagātīgs dārzs, dāsni ziedēs, daudzkārt pārsniedzot cerēto. Bet, ja ļausi tajā ieviesties nezālēm, tu nekad neiemantosi nedz dziļu iekšējo harmoniju, nedz ilgstošu dvēseles mieru. Džon, es tev gribētu uzdot pavisam vienkāršu jautājumu. Ja es ieietu dārzā, kurš atrodas aiz tavas mājas, par kuru tu mēdzi man tik daudz stāstīt, un uzgāztu tavām dārgajām petūnijām virsū kaut ko indīgu, tu laikam nebūtu diez ko priecīgs?»
«Protams, ka ne.»
«Patiesībā lielākā daļa īsto dārznieku, kuri ir tādi pēc sirds aicinājuma, sargā savu dārzu kā braši zaldāti un rūpējas par to, lafto nekas neapskādētu. Bet tagad palūkojies uz visu to piesārņojumu, ar kuru vairākums cilvēku ikdienas sagandē sava prāta plaukstošo dārzu, proti, rūpes un raizes, žēlošanās par pagātni, mokošas domas par nākotni un vēl pašradītas bailes, kas izraisa īstu haosu cilvēka iekšējā būtībā. Sivanas Lielo Skolotāju senvalodā, kura pastāvējusi jau tūkstošiem gadu, vārds «rūpes» tiek apzīmēts ar tādu pašu rakstu zīmi kā vārds «līķa kremēšana». Jogs Ramans uzsvēra, ka tā nekādā ziņā nav nejauša sakritība. Rūpes un raizes atņem prātam daudz spēka un agrāk vai vēlāk atstāj rētas arī dvēselē.»
«Lai dzīves kausu izbaudītu visā pilnībā, tev savs prāta dārzs rūpīgi jāsargā, ļaujot tajā iekļūt tikai vislabākajai informācijai. Tu patiešām nedrīksti atļauties greznību domāt negatīvas domas pat ne vienu vienīgu. Mūsu pasaules vislīksmākie, aktīvākie un visapmierinātākie cilvēki savā dziļākajā būtībā daudz neatšķiras ne no tevis, ne manis. Mēs visi sastāvam no miesas un kauliem. Un visi nākam no viena un tā paša universālā Visuma avota. Tomēr tie, kuri dara ko vairāk nekā tikai eksistē vien, tie, kuri uzpūš pilnās liesmās savu cilvēcisko potenciālu un dzīves maģisko deju izdejo visā tās lieliskajā daudzveidībā, dara pavisam ko citu, nekā tie, kuru dzīve ir pelēka. Un pats galvenais viņu rīcībā ir tas, ka viņi pasauli ar visu tajā esošo uztver pozitīvi.»