Džūljens risināja iesākto domu tālāk: «Domas ir ārkārtīgi svarīgas, dzīvas, tās ir mazi enerģijas sablīvējumi. Vairākums cilvēku nekad neaizdomājas līdz tam, kādas ir viņu domas, un tomēr tieši domu kvalitāte ir tā, kas nosaka cilvēka dzīves kvalitāti. Domas tikpat lielā mērā uzskatāmas par materiālās pasaules sastāvdaļu, kā ezers, kurā tu pekli, vai arī iela, pa kuru tu ej. Vājas domas noved pie vājas rīcības. Turpretī rūdīts un disciplinēts prāts, kādu ikdienas treniņu rezultātā var iegūt ikviens, spēj paveikt apbrīnojamas lietas. Ja vēlies izbaudīt dzīvi visā tās pilnībā, rūpējies par savām domām, tāpat kā tu rūpētos par savām visaugstāk vērtētajām materiālās pasaules lietām. Piestrādā pie tā, lai atbrīvotos no haotiskiem domu virpuļiem. Uz radikālām pārmaiņām tev ilgi nenāksies gaidīt.»
Nekad neesmu uzskatījis, ka domas varētu būt dzīvas,» es atbildēju, šī atklājuma pārsteigts. «Bet es spēju saskatīt, kā tās ietekmē ikvienu manas pasaules elementu.»
«Sivanas Lielie Skolotāji nelokāmi ticēja, ka prātā nepieciešams kultivēt tikai sattuic vai tīras domas. Šādu prāta stāvokli viņi panāca, pielietojot dažādas tehnikas, par kurām tev jau stāstīju, kopā ar citām, proti, ar dabisku diētu, pozitīvu apgalvojumu, vai, kā viņi mēdza teiktmantru jeb, citiem vārdiem sakot, atkārtotu kādas frāzes skandēšanu, gudru grāmatu lasīšanu, kā arī, nemitīgi rūpējoties par to, lai viņiem būtu gudri sarunu biedri. Ja prāta templī ielavījās kaut viena netīra doma, viņi, lai sevi sodītu, devās uz daudz jūdžu attālu, varenu ūdenskritumu un ļāva ledusaukstajam ūdenim šļākties sev pāri, līdz kamēr ledainais saltums kļuva neizturams.»
«Liekas, tu man apgalvoji, ka Sivanas Lielie Skolotāji bija ārkārtīgi gudri. Bet stāvēt zem ledainas ūdens strūklas kaut kur tālu Himalaju augstkalnu apvidū tikai tāpēc vien, ka prātā iešāvusies slikta doma, man šķiet visai ekstrēmi.»
Gandrīz tajā pašā mirklī sekoja Džūljena atbilde. Ne velti viņš daudzus gadus tika uzskatīta par izcilu pasaules klases advokātu. «Džon, teikšu īsi un skaidri. Tu patiešām nedrīksti atļauties ielaist prātā nevienu vienīgu negatīvu domu.»
«Esi par to pārliecināts?»
«Pilnīgi. Drūma doma līdzinās embrijam. Sākumā tā ir niecīga, bet tad aug un veidojas arvien lielāka. Drīz vien tā sāk dzīvot pati savu dzīvi.»
Džūljens uz brīdi apklusa, bet tad pasmaidīja. «Piedod, ja mans izklāsts, runājot par šo tēmu, proti, par filozofiju, kuru apguvu sava ceļojuma laikā, tev liekas nedaudz pamācošs. Es tikai vēlos pateikt, ka esmu atklājis veidu, kā uzlabot to cilvēku dzīvi, kuri jūtas nomākti un nelaimīgi. Neliels ikdienas treniņš, ietverot arī Rozes Sirds tehniku un pastāvīgi praktizējot Pretmetu Domāšanu, varētu viņu dzīvei piešķirt pavisam jaunu skanējumu. Domāju, ka viņi būtu pelnījuši to zināt.»
«Pirms pāreju no dārza uz joga Ramana sniegtās noslēpumainās līdzības nākamo elementu, man tev atklājams vēl viens noslēpums, kurš tev lieliski palīdzēs pilnveidoties kā personībai. Šī noslēpuma pamatā ir mūžsens princips, ka pasaulē ikviena lieta un dzīva būtne tiek radīta divreiz. Pirmo reizi prātā un tikai pēc tam reālajā dzīvē. Esmu jau tev skaidrojis, ka domas ir materiālas. Tās ir materiāla rakstura ziņneši, kurus mēs raidām, lai tie ietekmētu mūsu fizisko pasauli. Esmu teicis arī to, ja ceri būtiski ietekmēt ārējās pasaules norises pozitīvā virzienā, tev vispirms jāsāk ar sevi pašu un jāizmaina sava domāšana.»
«Sivanas Lielajiem Skolotājiem bija zināms brīnišķīgs veids, kā uzturēt savas domas vienmēr tīras un jēgpilnas. Šī tehnika izrādījās visai iedarbīga, arī pārveidojot to vēlmes, lai cik tās būtu vienkāršas, realitātē. Šī metodika darbojas jebkurā gadījumā. Tā spēj palīdzēt gan jaunam advokātam, kurš tiecas pēc lieliem honorāriem, tieši tāpat kā mātei, kura alkst uzlabot attiecības ģimenē, tieši tāpat kā pārdevējam, kuram nepatīk rīkot palētinātu preču izpārdošanu. Šo tehniku Sivanas Lielie Skolotāji devēja par Ezera Noslēpumu. Lai to īstenotu, Skolotāji cēlās četros no rīta, jo sirdi izjuta, ka tik agrai rīta stundai piemīt tādas noslēpumainas kvalitātes, no kurām tie var tikai iegūt. Tādās reizēs Sivanas Lielie Skolotāji devās garā ceļā pa stāvām un bīstamām kalnu takām, kuras tos noveda zemākos apvidos. Nokļuvuši tur, viņi soļoja pa tikko saskatāmu taku, kuras malās auga priedes un eksotiskas puķes, līdz taka tos izveda klajumā. Klajuma vidū atradās ezers ar dzidri zilu ūdeni, kuru klāja tūkstošiem baltu lotosa ziedu. Ūdens ezerā bija pārsteidzoši dzidrs un rāms. Skats uz ezeru patiesi bija apbrīnas vērts. Sivanas Lielie Skolotāji man stāstīja, ka šis ezers daudzu gadsimtu garumā sniedzis veldzi arī to senčiem.»
«Un kas tā par tehniku Ezera Noslēpums? es degu nepacietībā uzzināt.
Džūljens paskaidroja, ka Skolotāji mēdza lūkoties i.linā ezera ūdenī, vizualizējot savus sapņus, lai tie pārvērstos par īstenību. Ja viņi savā dzīvē vēlējās ieviest disciplinētības tikumu, viņi iztēlojās sevi ceļamies agrā gaismiņā, bez kurnēšanas pakļaujoties bargā iežīma noteikumiem un vadot savas dienas klusumā, lai nostiprināti gribasspēku. Ja Sivanas Lielie Skolotāji vēlējās ienest savā dzīvē vairāk prieka un līksmes, viņi, lukodamies ūdenī, iztēlojās sevi skaļi smejamies vai ari, sastopoties ar kādu no brāļiem vai māsām, viens ntram uzsmaidām. Ja tiem bija nepieciešama drosme, viņi iztēlojās sevi krīzes un izaicinājuma brīdī izturamies drosmīgi un izlēmīgi.»