«Bet esmu novirzījies no tēmas. Man tev tik daudz vēl kas stāstāms, ka vārdi gāžas kā ūdenskritums. Vēl daži vārdi par to piecpakāpju metodiku lielāku un mazāku mērķu sasniegšanai. Kad esi vizualizējis vēlamo rezultātu, izdomājis veidu, kā sevi piespiest, izvirzījis konkrētu izpildes termiņu, pierakstījis to visu, tad nākamais solis ir izmantot to, ko jogs Ramans dēvēja par Skaitļa Divdesmit Viens maģisko likumu. Viņa pasaules Lielie Skolotāji uzskatīja, ka jauns izturēšanās veids kļūst par paradumu, ja to praktizē divdesmit vienu dienu pēc kārtas.»
«Kāpēc tieši divdesmit vienu dienu? Kas tajā skaitlī tik ipašs?»
«Sivanas Lielajiem Skolotājiem nekļūdīgi izdevās izveidot jaunus un daudz veiksmīgākus paradumus, kas noteica to turpmāko dzīvi. Kādu dienu jogs Ramans man atklāja, ka gadījumā, ja slikts paradums jau izveidojies, tas vairs nekad nav izdzēšams.»
«Bet tu taču visu vakaru centies man iestāstīt, ka mannepieciešams mainīt savu dzīvi. Kā gan to iespējams izdarīt, neizdzēšot nevienu no maniem sliktajiem ieradumiem?»
«Es teicu, ka sliktos paradumus nekad nav iespējams izdzēst. Es neteicu, ka negatīvos paradumus nevarētu nomainīt,» Džūljens uzsvērti paskaidroja.
«Nu, Džūljen, semantikas jomā tu vienmēr esi bijis nepārspējams. Bet man liekas, es saprotu, ko tu ar to domāji.»
«Vienīgais veids, kā izveidot jaunu un noturīgu paradumu, ir ziedot tā izstrādei tik daudz enerģijas, ka vecais paradums pazūd gluži tāpat kā nevēlams viesis no mājas. Jaunais paradums ir pilnībā izveidojies aptuveni divdesmit vienas dienas laikā. Tāds laika sprīdis ir nepieciešams, lai nervu impulsu novadīšanas veids kļūtu automātisks.»
«Nu, ja es, teiksim, vēlētos izmantot Rozes Sirds tehniku, lai atbrīvotos no kāda kaitīga paraduma un palēninātu dzīves tempu, vai man vajag to praktizēt katru dienu vienā un tajā pašā laikā?»
«Labs jautājums. Vispirms gribu tev pateikt, ka tev vispār nekad un nekas nebūtu jādara. Visu, ko tev šovakar stāstu, piedāvāju kā draugs, kuru patiesi interesē tava izaugsme un turpmākā attīstība. Ikviena stratēģija, tehnika un instruments ir laika gaitā pierādījuši savu iedarbīgumu, novedot pie reāla rezultāta. Vari man ticēt. Un, lai gan sirds liek man pierunāt tevi izmēģināt visa Sivanas Lielo Skolotāju piedāvātās tehnikas, sirdsapziņa tomēr iesaka izpildīt savu pienākumu un dalīties ar tevi šajās zināšanās, atstājot to īstenošanu tavā ziņā. Mans uzskats ir šāds: nekad neko nedari tāpēc vien, ka tev tas ir jādara Vienīgais iemesls kaut ko darīt ir tāpēc, ka tu to patiesi vēlies, kā arī tāpēc, ka tu zini tā rīkoties tavā gadījumā būtu pareizi.»
«Izklausās sakarīgi, Džūljen. Neraizējies. Ne mirkli neesmu uzskatījis, ka tu man šo informāciju uzspied ar varu. Vienīgā lieta, kas man tuvākajās dienās varētu tikt uzspiesta, būtu kārba ar raušiem,» es piemetināju.
Džūljens tikko manāmi pasmaidīja. «Nu labi. Bet tagad, atbildot uz tavu jautājumu, es tev ieteiktu praktizēt Rozes Sirds tehniku katru dienu, vienā un tajā pašā vietā, kā arī vienā un tajā pašā laikā. Rituālam piemīt neizmērojams spēks. Sporta zvaigznes, kuras pirms atbildīgām sacensībām ēd vienu un to pašu ēdienu vai arī vienādā veidā aizšņorē kurpes, ievēro zināmu rituālu. Mācītāji baznīcās, veicot vienas un tās pašas darbības un nēsājot vienu un to pašu apģērbu, arī piekopj rituālu. Pat biznesa cilvēki, ejot uz darbu pa vienu un to pašu ceļu un pirms atbildīgas prezentācijas izrunājot vienus un tos pašus vārdus, arī izmanto rituāla spēku. Redzi, iekļaujot ikdienas rutīnā jebkuru jaunu aktivitāti, atkārtojot to katru dienu vienā un tajā pašā laikā, tā drīz vien pārvēršas par paradumu.»
«Piemēram, vairums cilvēku pamostoties dara vienu un to pašu, īpaši nepiedomājot pie tā, ko dara. Viņi atver acis, izkāpj no gultas, dodas uz vannas istabu un sāk tīrīt zobus. Tā ka, paturot prātā savu mērķi divdesmit vienu dienu un šai laikā praktizējot kādu darbību vienā un tajā pašā laikā katru dienu, tā kļūst par paradumu. Drīz vien tev šis paradums, vai nu tā būtu meditācija, vai piecelšanās stundu agrāk, lai kaut ko palasītu, būs tikpat dabisks kā zobu tīrīšana.»
«Vai tas ir viss, kas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi un spētu īstenot arī savas dzīves galveno uzdevumu?»
«Šī Sivanas Lielo Skolotāju piedāvātā tehnika ir izmantojama visā dzīves laikā.»
«Man tomēr liekas, ka kaut kā pietrūkst,» es iebildu.
«Šo procesu nepieciešams izbaudīt. Sivanas Lielie Skolotāji bieži pāraināja šo tēmu. Viņi bija cieši pārliecināti, ka diena, kura aizvadīta bez smiekliem vai mīlestības, līdzinās dienai bez dzīvības.»
«Neesmu pārliecināts, ka saprotu, ko tu domā.»
«Es cenšos pateikt vienīgi to, ka jāvirzās pretim savas dzīves tuvākajiem un tālākajiem mērķiem ar prieku, gūstot no tā baudu. Nekad neaizmirsti to, cik svarīgi ir dzīvē izjust nevaldāmu pacilātību. Vienmēr centies jebkurā dzīvā radībā saskatīt tās īpašo skaistumu. Šī diena un šis brīdis, ko pavadām kopā, ir likteņa dāvana. Esi dzīvs, enerģisks, līksms un zinātkārs. Koncentrējies savas dzīves galvenā uzdevuma izpildei un pašaizliedzīgai kalpošanai citiem cilvēkiem. Par visu pārējo parūpēsies Visums. Tas ir viens no Dabas vissvarīgākajiem likumiem.»
«Un nekad nevajadzētu nožēlot to, kas noticis pagātnē?»
«Nekad. Visumā nav haosa. Tam, kas ar tevi noticis, ir bijis kāds nolūks, un nolūks būs arī visam tam, kas ar tevi vēl tikai notiks. Paturi prātā šos vārdus, Džon. Ikviena pier edze sniedz cilvēkam mācībstundu. Tāpēc pārtrauc nodarboties ar blakuslietām. Izbaudi savu dzīvi.»
«Vai tas ir viss?»