«Džūljen, ceru, ka tu neapvainosies, bet visa šī runāšana par cilvēka iekšējo pasauli man izklausās pārāk iv.otēriska un nesaprotama. Ievēro, ka es esmu tikai vidusšķiras advokāts no dziļiem mežiem laukos, ar džipu mājas priekšā un zāles pļāvēju garāžā.
Redzi, viss, ko pagaidām esi man izstāstījis, liekas ļoti saprātīgi, lai gan es zinu, ka veselais saprāts mūsu laikos nebūt nav tā izplatītākā parādība. Tomēr man jāatzīst, ka jēdziens kaizen un iekšējās pasaules pilnveidošana man nav īsti skaidri. Kas īsti ar to domāts?»
Džūljens acumirklī bija gatavs savu domu paskaidrot. «Mūsu sabiedrībā mēs visi pārāk bieži tos, kuri nav tik izglītoti, dēvējam par vājiem. Tomēr tie, kuri atklāti atzīst savu zināšanu trūkumu un tiecas tās papildināt, airod ceļu uz apskaidrību daudz ātrāk nekā pārējie. Tu atklāti atzinies savā nezināšanā, un tas liecina par to, ka esi atvērts svaigām idejām. Mūsdienu sabiedrībai visvarenākais spēks ir pārmaiņas. Vairākums cilvēku n tām baidās, bet gudrie iet kopā ar tām. Dzen tradīcij runā par labu iesācēja domāšanas veidam, proti, tie, kuri ir atvērti jaunām koncepcijām tie, kuru kauss vienmēr ir iztukšots nenoliedzami nokļūs augstāk un sasniegs ko vairāk. Nekad nekavējies uzdot nevienu, pat vismuļķīgāko jautājumu. Jautājums ir visefektīvākā informācijas ieguves metode.»
«Pazemīgi pateicos, bet man vēl aizvien nav skaidrs, ko nozīmē kaizen?»
«Runājot par tavas iekšējās pasaules pilnveidošanu, es ar to domāju pašpilnveidi un personības tālāku attīstību» Tas ir tas labākais, ko tu savā labā spēj izdarīt. Tu varētu nolemt, ka esi pārāk aizņemts, lai tērētu laiku sevis pilnveidošanai. Tāda rīcība būtu liela un nopietna kļūda. Redzi, kad esi atradis laiku tam, lai izveidotu stipru raksturu, kam piemīt disciplīna, enerģija, spēks un optimisms, tu vari iegūt visu un paveikt visu, ko vien vēlies arī ārējā pasaulē. Kad būsi nostiprinājis sevī dziļu ticību savām spējām un nelokāmajam garam ceļā uz panākumiem, īstenojot savu mērķus un dzīvojot gandarījuma piesātinātu dzīvi, tevi nekas vairs nespēs apturēt. Atlicinot laiku tam, lai asinātu prātu, parūpētos par savu fizisko ķermeni un izkoptu dvēseli, visa tava dzīve kļūs daudzveidīga un dzīvesprieka pilna. Ieklausies Epikteta vārdos, ko viņš teicis pirms daudziem jo daudziem gadiem: «Neviens cilvēks nav brīvs, ja tas nav noteicējs par sevi.»
«Tad jau iznāk, ka kaizen ir ļoti praktiska koncepcija »
«Jā, ļoti. Nu padomā pats, Džon. Kā cilvēks lai spētu vadīt korporāciju, ja viņš nespēj vadīt pats sevi? Kā viņš lai spētu lolot ģimeni, ja nekad nav mācījies nedz lolot, nedz arī parūpēties par sevi? Kā lai cilvēks varētu darīt labu, ja pats labi nejūtas? Nu, vai tagad saproti, ko es ar lo domāju?»
Es piekrītoši pamāju ar galvu. Tā bija pirmā reize, Kad biju nopietni aizdomājies par to, cik svarīgi ir sevi pilnveidot. Man vienmēr likās, ka visi tie cilvēki, kurus redzēju metro vilciena vagonā lasām grāmatas ar tādiem nosaukumiem kā Pozitīvas domāšanas spēks vai Mega dzīvesveids, bija cilvēki ar nestabilu nervu sistēmu, kuriem, lai atgrieztos normālā dzīvē, nepieciešama medicīniska palīdzība. Tagad es sapratu, ka tie, kuri veltīja laiku sevis attīstīšanai, patiesībā bija visstiprākie, ka tikai, pilnveidojot savu iekšējo Es, var cerēt, ka būs iespējams pilnveidot arī citus. Tieši tad es sāku apcerēt visu to, ko man vajadzētu sevī pilnveidot. Tad es varētu tā īsti izmantot to enerģijas pieaugumu un labo veselību, kādu dotu nodarbošanās ar sportu. Atbrīvošanās no manām neciešamajām garastāvokļa maiņām, kā arī no paraduma iejaukties citu cilvēku sarunās varētu daudz ko dot manu attiecību uzlabošanā ar sievu un bērniem. Savukārt, raizēšanās paraduma izdzēšana ļautu atgūt dvēseles mieru un to dziļās laimes sajūtu, par kādu visu laiku biju sapņojis. Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk saskatīju iespējas sevis pilnveidošanai.
Sākot apzināties visas pozitīvās pārmaiņas, kādas ienāktu manā dzīvē, ja es pārveidotu savus paradumus mani pārņēma satraukums. Bet Džūljens, manuprāt runāja par daudz ko dziļāku un nopietnāku nekā tika par nepieciešamību uzturēt sevi labā fiziskā formā, ieturēt veselīgu diētu un rūpēties par sabalansētu dzīvesveidu. Tas, ko viņš bija apguvis Himalajos, bija kas daudz dziļāks un nopietnāks. Džūljens uzsvēra to, cik svarīgi ir veido rakstura stingrību, nostiprināt garīgo izturību un dzīvot drosmīgi. Viņš apgalvoja, ka šīs trīs lietas ir nepieciešams priekšnoteikums ne tikai ceļā uz tikumisku, bet arī panākumiem bagātu dzīvi, kas sniegtu gandarījumu un nodrošinātu dvēseles mieru. Ikvienam cilvēkam ir pa spēkam attīstīt sevī drosmi, un tieši drosme ir tā, kas garākā laika periodā spēj atmaksāties ar uzviju.
«Kāds drosmei sakars ar sevis pilnveidošanu un sevis kontrolēšanu?» es nespēju apslēpt savu izbrīnu.
«Drosme palīdz cilvēkam izvirzīties. Drosme palīdz tev darīt to, ko tu gribi. Tāpēc, ka tu esi pārliecināts par savu taisnību. Drosme ļauj tev izdzīvot tur, kur pārējiem cilvēkiem tas nav izdevies. Un, visbeidzot, tas drosmes līmenis, ar kādu tu dzīvo, ir tieši proporcionāls gandarījumam, kādu tu saņem. Tā ļauj tev visā pilnībā izprast visas tās īpašās daudzsēriju filmas brīnumainās norises, kas patiesībā ir tava dzīve. Tiem cilvēkiem, kuri sevi nemitīgi pilnveido, piemīt ļoti daudz drosmes.»
«Nu labi. Pamazām sāku saprast, cik iedarbīga ir nodarbošanās ar sevis pilnveidošanu. Ar ko lai sāku?»
Džūljens atsauca atmiņā sarunu ar jogu Kamanu augstu kalnos nakti, tai bezgala skaistajā naktī, kad visas debesis bija nokaisītas ar mirdzošām zvaigznēm.