Выбрать главу

«Nu labi. Un ar ko man vajadzētu sākt?»

«īstenībā tas ir loti vienkārši Divas vai trīs reizes dienā vajadzētu ziedot pāris minūtes tam, lai padomātu par dziļāku un līdz ar to rezultatīvāku elpošanu.»

«Kā es varu zināt, ka mana elpošana ir rezultatīva?»

«Nu, tev vajadzētu nedaudz izgāzt vēderu. Tas nozīmē, ka tu elpo ar diafragmu, kas arī ir vajadzīgs. Jogs Ramans iemācīja man pavisam vienkāršu triku, kā pārliecināties, ka elpoju pareizi. Man vajadzēja uzlikt uz vēdera kausā saliktas plaukstas. Ja ieelpošanas laikā tās pacēlās uz augšu, mana elpošanas tehnika bija pareiza.»

«Ļoti interesanti.»

«Ja tev tas liekas interesanti, tad tev patiks arī trešais starojošas dzīves rituāls,» sacīja Džūljens.

«Kas tas tāds?»

«Tas varētu būt Dzīvinoša Uztura rituāls. Savas advokāta karjeras laikā manas maltītes sastāvēja no steikiem, ceptiem produktiem un dažādas citas mazvērtīgas barības. Jā, es ēdu mūsu valsts lepnākajos restorānos, bet tik un tā pildīju savu ķermeni ar visiem šiem draņķiem. Bet tas bija viens no galvenajiem manas neapmierinātības iemesliem.»

«Patiešām?»

«Jā, slikts uzturs ārkārtīgi ietekmē dzīvi. Tas izsūc garīgo un fizisko enerģiju. Tā ietekmē tavu garastāvokli un domu skaidrību. Jogs Ramans to izteica šādi: «Kā tu baro savu ķermeni, tā tu baro savu prātu.»»

«Tādā gadījumā es pieņemu, ka tu savu diētu mainīji?»

«Radikāli, un tas ļoti spēcīgi izmainīja manu izskatu un manas sajūtas. Es vienmēr domāju, ka izskatos tik nodzīts stresa un spriedzes dēļ, kas saistīti ar manu darbu. Un arī tāpēc, ka pēc manis jau snaikstījās vecuma artrīta savilktie pirksti. Sivanā es uzzināju, ka par savu letarģisko stāvokli varu pateikties pārtikai, kurā trūka piesātināto ogļūdeņražu. Bet tieši ar tādu pārtiku es visu laiku pildīju savu vēderu.»

«Un ko ēda Sivanas Lielie Skolotāji, izskatoties tik jauneklīgi un vitāli?»

«Dzīvo pārtiku,» atbilde sekoja nekavējoties.

«Kādu pārtiku?»

«Dzīvo pārtiku. Dzīva pārtika ir tāda, kas nav mirusi.»

«Džūljen, izbeidz. Kas tā par dzīvo pārtiku?» es nespēju nociesties.

«Patiesībā dzīva pārtika ir tā, kas veidojas savstarpējā un dabiskā mijiedarbībā ar sauli, gaisu, augsni un ūdeni. Es runāju par veģetāro diētu. Liec uz sava šķīvja svaigus dārzeņus, augļus un graudus, un tu dzīvosi mūžīgi.»

«Vai kaut kas tāds maz iespējams?»

«Lielākā daļa Sivanas Lielo Skolotāju jau bija krietni pārkāpuši simt gadu slieksni, bet viņos nemanīja vēl nekādas novecošanas pazīmes. Un vēl tikai pagājušajā redēļā es lasīju rakstu par nelielu cilvēku grupu, kuri dzīvo Okinavas salā Dienvidķīnas jūrā. Šī sala nokļuvusi zinātnieku uzmanības lokā, jo tajā novērota vislielākā simtgadnieku koncentrācija pasaulē.»

«Ko zinātniekiem izdevās noskaidrot?»

«To, ka viens no galvenajiem ilgdzīvošanas noslēpumiem ir veģetāra diēta.»

«Bet vai šāda diēta ir veselīga? Diez vai tā dod arī spēku? Neaizmirsti, ka es vēl aizvien esmu praktizējošs advokāts, Džūljen.»

«Tā ir tieši tāda diēta, kādu mums paredzējusi daba. Tā ir dzīva, vitāla un ļoti veselīga. Sivanas Lielie Skolotāji ieturējuši šādu diētu jau tūkstošiem gadu. Viņi to dēvē par sattvic vai tīro diētu. Kas attiecas uz tavām raizēm par spēku, tad visstiprākie dzīvnieki uz mūsu planētas, sākot ar gorillām un beidzot ar ziloņiem, ietur izteikti veģetāru diētu. Vai tu zināji, ka gorillam piemīt aptuveni trīsdesmit reižu vairāk spēka nekā cilvēkam?»

«Paldies par šādu svarīgu informāciju.»

«Zini, Sivanas Lielie Skolotāji nav nekādi pārcilvēki. Visa viņu gudrība balstās uz mūžseno principu, ka cilvēkam savā dzīvē jāietur mērenība un nav jāieslīgst pārmērībās. Tā ka, ja tev garšo gaļa, vari to ēst arī turpmāk. Tikai atceries, ka tu sevī uzņem mirušu barību. Bet, ja tev nav iebildumu, mazliet parunāsim par to sarkano gaļas gabalu, ko tu ēd. Tas ir grūti sagremojams, un, tā kā gremošanas sistēma ir viena no tām organisma sistēmām, kas patērē visvairāk enerģijas, tad vērtīgās enerģijas rezerves tiek nevajadzīgi tērētas šīs barības sagremošanai. Vai saproti, ko es vēlos tev pateikt? Salīdzini, kā tu jūties pēc tam, kad esi apēdis steiku, un pēc tam, kad esi apēdis salātus. Kāds katrā no šiem gadījumiem ir tavs enerģijas līmenis? Ja nevēlies kļūt par izteiktu veģetārieti, tad vismaz pievieno katrai maltītei porciju salātu un kādu augli desertam. Arī šāda ēdienu karte ieviesīs radikālas pārmaiņas tavā jaunajā dzīvē.»

«Neliekas, ka tas būtu pārāk grūti izdarāms,» es piezīmēju. «Esmu daudz ko dzirdējis par veģetārās diētas priekšrocībām. Vēl tikai pagājušajā nedēļā Dženija man stāstīja par kādu Somijā veiktu pētījumu, kā gaitā noskaidrots, ka jaunie veģetārieši, kuri bija trīsdesmit astoņi procenti no visiem aptaujātajiem, tikai pēc septiņu mēnešu ilgas jaunās diētas ieturēšanas jutās daudz mazāk noguruši un daudz atvērtāki aktīvai dzīvei. Centīšos ikvienu maltīti papildināt ar salātiem. Raugoties uz tevi, Džūljen, es būtu ar mieru pārtikt tikai no salātiem vien.»

«Izmēģini to kaut vai tikai vienu mēnesi un novērtē rezultātu. Tu jutīsies fantastiski.»

«Nu labi. Ja ar to pietika Sivanas Lielajiem Skolotājiem, tad pietiks arī man. Es tev apsolu, ka to izmēģināšu. Nešķiet, ka tas varētu būt pārāk mokoši, un man tev jāatzīstas, ka man tie ikvakara saieti ar gaļas cepšanu dārzā ir jau līdz kaklam.»

«Nu, ja esmu tevi pārliecinājis par nepieciešamību ieturēt dzīvās barības diētu, domāju, tev patiks arī ceturtais rituāls.»