«Bet mums ir perfekta pasaule, un tu dzīvo perfektu dzīvi Tev ir iespēja pašam noteikt, kāda veidosies tava diena. Tev ir iespēja domāt labas domas. Tev ir iespēja dzīvot tieši tādu dzīvi, par kādu tu sapņo,» Džūljens piebilda jau skaļākā balsī.
«Tagad es to saprotu Es patiešām sāku sajust, ka spēju mainīties.»
«Lieliski Ievērtē tālāk tās dienas notikumus,» viņš izrīkoja.
«Nu, es vēlētos, kaut nebūtu sakliedzis uz savu klientu Man nevajadzēja arī strīdēties ar to ierēdni tiesā. Un nepavisam nevajadzēja kliegt, iekļūstot satiksmes sastrēgumā.»
«Satiksmei jau tas būtībā ir vienalga.»
«Jā, protams, satiksme jau ir un paliek tikai satiksme,» man nācās atzīt.
«Man šķiet, ka tagad tev ir pilnīgi skaidrs, ko nozīmē Personisko Pārdomu rituāls. Paraugoties atpakaļ uz to, ko esi darījis, kā esi pavadījis savu dienu un kādas domas esi domājis, tu jau esi nodrošinājis izejas punktu, no kura sākt sevis pilnveidošanu. Vienīgais veids, kā padarīt labāku rītdienu, ir apzināties tās kļūdas, kuras esi pieļāvis šodien.»
«Jā, un sastādīt konkrētu rīcības plānu, lai turpmāk tādas lietas vairs nepieļautu,» es papildināju.
«Tieši tā. Pieļaut kļūdas ir dabiski. Kļūdas ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ir nepieciešamas, lai mēs spētu sevi pilnveidot. Tas ir tā, kā vēstī sena tautas gudrība: «Laimi nodrošina I?.bs izvērtējums. Labu izvērtējumu nodrošina pieredze. Bet pieredzi, savukārt, nodrošina slikts izvērtējums.» Kaut kas nepavisam nav kārtībā tikai tad, ja dienu no dienas vienas un tās pašas kļūdas tiek pieļautas atkal un atkal. Tas liecina par pilnīgu pašapziņas trūkumu, šī īpašība atšķir cilvēku no dzīvnieka.»
«Šādu apgalvojumu nekad agrāk nebiju dzirdējis.»
«Tajā slēpjas dziļa patiesība Cilvēks spēj paraudzīties uz sevi no malas un izvērtēt, ko viņš dara pareizi vai nepareizi. Suns to nespēj. Putns arī to nespēj. Pat pērtiķis to nespēj, bet cilvēks spēj. Tieši tam domāts Personisko Pārdomu rituāls. Izvērtēt to, kas bijis labs un kas bijis slikts kā aizvadītajā dienā, tā arī visā mūžā. Un, lai padomātu, kā citreiz rīkoties labāk.»
«Cik daudz jādomā, Džūljen! Cik ļoti daudz jādomā,» es, domās nogrimis, atkārtoju.
«Tagad mēs varētu pāriet pie pilnskanīgas dzīvošanas sestā rituāla, proti, pie Agras Mošanās rituāla.»
«Nu jā. Man liekas, ka es jau nojaušu, kas tas būs.»
«Viens no vislabākajiem padomiem, kuru uzklausīju un ievēroju, dzīvojot kopā ar Sivanas Lielajiem Skolotājiem, bija celties un sākt jaunu dienu reizē ar sauli. Lielākā daļa cilvēku guļ ilgāk, nekā nepieciešams. Vidēji cilvēkam, lai viņš justos vesels un možs, nepieciešamas sešas stundas miega. Miegs nav nekas cits kā vien ieradums, un to kā jebkuru citu ieradumu iespējams mainīt, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Šai gadījumā saīsināt miegā pavadīto laiku.»
«Bet, ja pieceļos pārāk agri, es jūtos ļoti noguris,» es sacīju.
«Sākumā tu vairākas dienas patiešām jutīsies ļoti noguris. Es tev pilnīgi piekrītu. Tu tāds varētu justies pat visu pirmo nedēļu. Mēģini to uztvert kā nelielu pārejošu neērtību, kas pieciešama liela un ilglaicīga guvuma labad. Veidojot jaunu paradumu, cilvēks vienmēr izjūt zināmu diskomfortu. Tas ir apmēram tāpat kā ievalkāt jaunas kurpes. Sākumā tās spiež un liekas neērtas, bet vēlāk pielāgojas kājām, un tad tās pat nejūt. Kā jau teicu, sāpes nereti ir sevis pilnveidošanas priekšnosacījums. No sāpēm nevajag baidīties, bet gan tās pieņemt.»
«Nu labi. Tā ideja par sevis pieradināšanu celties agri no rīta man patīk. Bet kas īsti domāts ar jēdzienu «agri»?»
«Jautājums vietā. Ideāls laiks nepastāv. Tāpat kā attiecībā uz visu pārējo, ko esmu tev stāstījis, arī šajā gadījumā izvēle jāizdara tev pašam. Atceries joga Ramana novēlējumu: «Visā ievēro mērenību Nekādu pārmērību.»»
«Celties līdz ar sauli man tomēr liekas diezgan ekstrēmi.»
«Īstenībā nav vis Maz ir tādu lietu, kas ir vēl dabiskākas par celšanos līdz ar jaunu dienu vēstošiem, mirdzošiem saules stariem. Sivanas Lielie Skolotāji uzskatīja sauli par debesu dāvanu. Viņi nepārspīlēja ar atrašanos saulē, tomēr katru dienu sauļojās, bet, saulei austot, nereti tika redzēti dejojam. Esmu stingri pārliecināts, ka tas bija vēl viens iemesls viņu neparastajai ilgdzīvošanai.»
«Vai tu arī sauļojies, Džūljen?» es painteresējos.
«Katrā ziņā. Saule mani padara jaunāku. Kad esmu noguris, tā palīdz man saglabāt labu garastāvokli un možu prātu. Saskaņā ar seno Austrumu kultūru saule ir saistīta ar cilvēka dvēseli. Cilvēki to godināja, jo saule briedināja ne tikai ražu, bet cilvēku arī iekšēji atjaunoja. Saule atraisa cilvēkā vitalitāti un atjauno gan tā emocionālo, gan fizisko līdzsvaru. Mērenās devās tā izārstē cilvēku slimības. Bet, ak vai! Atkal esmu novirzījies no tēmas.»
«Hmm Un kā iespējams arī šo rituālu padarīt par savas ikdienas dzīves sastāvdaļu?»
«Nu, arī šajā jautājumā varu tev sniegt dažus padomus. Vispirms vajadzētu paturēt prātā, ka svarīga ir miega kvalitāte, nevis tā daudzums. Labāk sešas stundas nogulēt ciešā miegā nekā desmit, mokoties ar bezmiegu. Doma ir tāda, ka miega uzdevums ir sniegt tavam ķermenim atpūtu. Tā laikā dabiskā veidā tiek koriģēta un atjaunota vesela ķermeņa fiziskā dimensija. Tā ir dimensija, kuru ikdienas stresu un ķīviņu dēļ cilvēks zaudē. Daudzi Sivanas Lielo Skolotāju ieradumi pamatojas uz principu, ka kvalitatīva atpūta ir augstāk vērtējama par ilgu miegu. Jogs Ramans, piemēram, pēc astoņiem vakarā vairs neko neēda. Viņš uzskatīja, ka kuņģim uzspiesta gremošanas slodze mazina miega kvalitāti. Kā vēl vienu piemēru varu minēt Sivanas Lielo Skolotāju paradumu pirms gulētiešanas meditēt liego arfas skaņu pavadībā.»