«Zinu jau zinu. Ievēro visā mērenību. Nekā ekstrēma.»
«Tieši tā.»
«Man jāatzīst, ka ikviena no piedāvātajām stratēģijām izklausās lieliska. Bet vai to pielietošana patiešām spēj trīsdesmit dienu laikā būtiski izmainīt manu dzīvi?»
«Tam vajadzēs pat mazāk laika nekā trīsdesmit dienas un pat vairāk,» Džūljens atbildēja, vaigos kā parasti ievelkoties nerātnām bedrītēm.
«Te nu mēs esam. Atkal kārtējais paradokss. Jel paskaidro, ko tas nozīmē, tu, gudrākais no visgudrākajiem.»
«Pietiktu jau arī vienkārši ar uzrunu «Džūljen», lai gan «gudrākais no visgudrākajiem» būtu uz maniem juridiskajiem dokumentiem,» viņš atjokoja. «Er saku, ka būs nepieciešams pat mazāk laika nekā trīsdesmit dienas, jo dzīvē patiesās izmaiņas notiek spontāni.»
«Spontāni?»
«Jā. Tas notiek vienā acumirklī. Tieši tajā brīdī, kad tu savā visdziļākajā būtībā izlem paaugstināt savas dzīves kvalitāti. Sākot ar šo mirkli, tu jau esi kļuvis pavisam cits cilvēks. Tāds, kurš apņēmies mainīt savu likteni.»
«Un kāpēc tas ilgst vairāk nekā trīsdesmit dienas?»
«Es tev apsolu, ka pēc tam, kad būsi sācis praktizēt manis ieteiktās tehnikas un stratēģijas, tu jau pēc viena mēneša savā dzīvē sāksi just pārmaiņas. Tev būs vairāk enerģijas, mazāk rūpju, lielāka iedvesma jaunradei un mazāk stresa ikvienā dzīves jomā. Bet, neraugoties uz to, tev jāsaprot, ka Sivanas Lielo Skolotāju praktizētās metodes dod ātru rezultātu uz laiku laikiem. Tās ir laika pārbaudi izturējušas tradīcijas, kas izkopjamas dienu no dienas visu tavu atlikušo mūžu. Beidzis tās praktizēt, tu konstatēsi, ka pamazām atkal atslīdi atpakaļ savā iepriekšējā dzīvē.»
Pēc tam, kad Džūljens bija man izskaidrojis desmit pilnskanīgas dzīvošanas rituālus, viņš, brīdi klusējis, turpināja: «Es zinu, ka tu vēlies, lai es turpinu savu stāstu, tāpēc tā arī darīšu. Es esmu par to, ko tev stāstu, tik ļoti pārliecināts, ka man nav nekas pretim pavadīt visu šo nakti kopā ar tevi nomodā. Iespējams, ka šis ir vispiemērotākais brīdis, lai ielūkotos šajā mūžsenajā mācībā nedaudz dziļāk.»
«Vēl dziļāk? Ko tu ar to domā? Man šķiet, ka viss, ko šovakar esmu dzirdējis, ir bijis pietiekami dziļš,» to sakot, es nespēju noslēpt pārsteigumu.
«Tie noslēpumi, kurus esmu tev izskaidrojis, pavērs iespēju tev un tiem cilvēkiem, ar kuriem kontaktējies, pašiem veidot savu dzīvi. Bet Sivanas Lielo Skolotāju dzīves filozofijā slēpjas kas vairāk, nekā liekas pirmajā acu uzmetienā. Tas, ko esmu tev izstāstījis, vairāk saistīts ar šīs mācības praktisko aspektu. Bet tev vajadzētu šo to uzzināt arī par to garīgo strāvojumu, ar kuru piesātināti šīs mūžsenās mācības principi, kurus esmu tev darījis zināmus. Ja tu šobrīd īsti neizproti to, par ko tagad runāju, nesatraucies. Vienkārši pieņem to zināšanai un kādu laiku pārdomā. Saprašana nāks ar laiku.»
«Vai tas jāsaprot tā, ka Skolotājs ierodas tad, kad māceklis tam ir gatavs?»
«Tieši tā,» Džūljens plati pasmaidīja. «Tu vienmēr esi visu sapratis no pusvārda.»
«Nu labi. Kā tad tur ir ar to garīgo piesātinājumu?» es enerģiski noprasīju, pavisam aizmirsis, ka pulkstenis jau rāda pustrīs no rīta.
«Tevī ir gan saule, gan mēness, gan debesis, gan plašais un neizzinātais Visums. Prāts, kas to visu radījis, ir tas pats, kas radījis arī tevi. Visas tās lietas, kas redzamas visapkārt, nāk no viena un tā paša avota. Mēs visi esam viens veselums.»
«Neesmu pārliecināts, ka saprotu, ko tu ar to gribi pateikt.»
«Ikvienai būtnei, kas dzīvo uz mūsu planētas, ikvienai lietai, kas atrodas uz mūsu planētas, piemīt dvēsele. Un visas šis dvēseles saplūst vienā kopīgā Visuma dvēselē. Redzi, Džon, tāpēc, pilnveidojot savu prātu un garu, tu būtībā papildināsi arī Visuma dvēseli. Pilnveidojot sevi, tu pilnveido arī visu apkārtējo cilvēku dzīvi. Un, kad esi uzdrīkstējies sākt apzināti īstenot savus sapņus, tu gūsti pieeju Visuma enerģijai. Kā jau teicu, dzīve nodrošina visu, ko tu no tās lūdz. Tā visu laiku ieklausās tevī.»
«Vai tas jāsaprot tā, ka pašpilnveidošanās un kaizen, palīdzot sev pašam, man ļaus palīdzēt arī citiem?»
«Jā, apmēram tā. Bagātinot savu prātu, rūpējoties par savu fizisko ķermeni urt gūstot prāta apgaismību, tu sapratīsi, ko tagad saku.»
«Džūljen, es zinu, ka tev attiecībā uz mani ir vislabākie nodomi. Bet tev jāatzīst, ka pašpilnveidošanās ir visai augstas prasības divsimt piecpadsmit mārciņas smagam ģimenes tēvam, kurš līdz šim lielāko daļu laika pavadījis, nevis pilnveidojot savu dzīvi, bet gan kārtojot citu cilvēku dzīves. Kas notiks, ja man nepaveiksies?»
«Neveiksme nav nekas cits kā vien drosmes trūkums uzsākt ko jaunu. Ne vairāk un ne mazāk. Vienīgais, kas lielākajai cilvēku daļai liedz īstenot savus sapņus, ir bailes no neveiksmes. Tieši neveiksmei ir svarīga loma panākumu kaldināšanā ikvienā dzīves norisē. Neveiksme cilvēku pārbauda, ļaujot viņam augt un pilnveidoties. Tā sniedz dzīves mācībstundas un virza mūs tālāk pa apskaidrības ceļu. Sivanas Lielie Skolotāji uzskata, ka jebkura mērķī trāpīta bulta ir neveiksmju simtu rezultāts. «Iegūst tas, kurš zaudē» tā skan viens no visnozīmīgākajiem Dabas likumiem. Nekad nebaidies no neveiksmes. Tā ir tavs draugs.»
«Vai tas nozīmē, ka neveiksmes vajadzētu uztvert ar prieku?» manā balsī jautās neticība.
«Drošajiem pieder pasaule. Kad tu reizi par visām reizēm pieņem lēmumu pacelt savu dzīvi augstākā dimensijā, pareizo ceļu tev norāda sirds. Jogs Ramans uzskatīja, ka ikviena cilvēka liktenis tam ielikts jau šūpulī. Šis dzīves ceļš vienmēr noved tevi brīnumainā vietā, pārpilnā fantastiskiem dārgumiem. Bet katram cilvēkam pašam jāsaņem sevī pietiekami daudz drosmes, lai ietu šo ceļu. Jogs Ramans pastāstīja man stāstu, kurn tagad pavēstīšu tev.