«Esmu, Džūljen, ar tevi vienisprātis, bet dienas vidū es patiesi nespēju izbrīvēt ne minūti laika. Un tā nu ir iegājies, ka lielāko daļu vakaru es arī strādāju. Šobrīd mans grafiks ir vienkārši iznīcinošs.» Sakot šos vārdus, mans kuņģis iesmeldzās jau no domas vien par priekšā stāvošo darbu apjomu.
«Aizņemtība nav nekāds attaisnojums. Rodas jautājums, ar ko tad tu esi tik ļoti aizņemts? Viens no Dabas likumiem, kurus uzzināju no Sivanas Lielajiem Skolotājiem, nosaka, ka par astoņdesmit procentiem dzīvē gūto rezultātu mums jāpateicas tikai divdesmit procentiem darbību, kas veiktas mūsu laikā. Jogs Ramans to dēvēja par Seno Skaitļa Divdesmit likumu.»
«Neesmu pārliecināts, ka izprotu tavu domu.»
«Nu labi. Aplūkosim tavu aizņemto pirmdienu. No rīta līdz pat naktij tu varētu izmantot savu laiku gan tam, lai sarunātos pa telefonu ar saviem klientiem un sagatavotos aizstāvības runām tiesā, gan tam, lai savam jaunākajam bērnam pirms iemigšanas palasītu ko priekšā. Vai arī tam, lai uzspēlētu šaha partiju ar savu sievu. Vai tu man piekrīti?»
«Piekrītu.»
«Bet no simtiem darbību, kas aizņem tavu laiku, tikai divdesmit procenti ir tādas, kuras galu galā patiešām noved pie ilglaicīga rezultāta. Tikai divdesmit procenti tavu veikto aktivitāšu spēj būtiski ietekmēt tavu dzīvi. Tās ir tā dēvētās īpaši iedarbīgās aktivitātes. Palūkosimies tagad teiksim uz to, ko esi paveicis pēdējo desmit gadu laikā. Vai tu patiesi domā, ka viss tas laiks, ko esi pavadījis neauglīgos spriedelējumos par dzīvi pie ūdens dzesētāja vai arī, sēžot pie pusdienu galda kādā piesmēķētā restorānā, vai arī skatoties televīziju, spēj pilnveidot tavu dzīvi?»
«Diez vai.»
«Tieši tā. Tāpēc, domāju, tu man piekritīsi, ka ir arī daudz tādu aktivitāšu, kas radikāli spēj mainīt tavu dzīvi.»
«Vai tu domā to laiku, ko esmu veltījis tam, lai pilnveidotu savas juridiskās zināšanas? Vai laiku, ko esmu veltījis tam, lai uzlabotu savas attiecības ar klientiem? Vai varbūt to laiku, kas ieguldīts manas veiksmīgās advokāta karjeras nostiprināšanai?»
«Jā. Un arī to laiku, kuru esi veltījis Dženijai un bērniem. Arī to laiku, kuru esi pavadījis dabā. Arī to laiku, kuru esi veltījis pateicības izteikšanai par visu to, ko tik veiksmīgi esi iemantojis. Arī to laiku, ko esi atvēlējis sava prāta, fiziskā ķermeņa un gara pilnveidošanai. Tās ir tikai dažas no īpaši iedarbīgajām aktivitātēm, kas ļauj tev dzīvot tādu dzīvi, kādu esi pelnījis. Velti visu savu laiku tieši šāda veida aktivitātēm. Apskaidroti cilvēki vienmēr izvirza sev prioritātes. Tāds arī ir veiksmīgas laika organizēšanas noslēpums.»
«Oho! Un to visu tev iemācīja jogs Ramans?»
«Esmu sācis apgūt dzīves mācībstundas, Džon. Jogs Ramans nenoliedzami bija lielisks un iedvesmojošs skolotājs, kuru es nekad neaizmirsīšu. Bet visas tās mācībstundas, kuras man sniegusi daudzveidīgā dzīves pieredze, tagad sāk salikties kopā kā milzu mozaīka, rādot man ceļu uz apskaidrotāku dzīvi.»
Tad Džūljens piebilda: «Ceru, ka tu no manām agrākajām kļūdām ko mācīsies. Daži cilvēki mācās no citu pieļautajām kļūdām. Tie ir gudri. Citi turpretim domā, ka kaut ko iemācīt tiem spēj tikai un vienīgi pašu pieredzētais. Šādiem cilvēkiem to dzīves laikā nākas pārciest pavisam nevajadzīgas sāpes un bēdas.»
Es kā advokāts biju piedalījies daudzos semināros, kuros tika runāts par laika menedžmentu. Tomēr vēl nekad nebiju dzirdējis tādu pareizas laika organizēšanas filozofiju, ar kādu mani iepazīstināja Džūljens. Viņa skatījumā laika menedžments nebūt nebija domāts tikai tam, lai to ievērotu birojā un darba dienas beigās atmestu. Nē, nepavisam. Tā bija holistiska sistēma, kuru pareizi pielietojot, radās reāla iespēja harmonizēt un pilnveidot visas manas dzīves jomas. Es uzzināju, ka, plānojot savas dienas un atlicinot laiku tam, lai sev piederošo pārējo laiku organizētu racionāli, mana dzīve kļūs ne tikai produktīvāka, bet arī daudz laimīgāka.
«Tātad dzīve ir kaut kas līdzīgs biezai gaļas šķēlei,» es Džūljenu pārtraucu. «Un, lai kļūtu noteicējs pār savu dzīvi, tev treknums jāatdala no liesuma.»
«Ļoti trāpīgs salīdzinājums. Jā, tu esi pareizi uztvēris manu domu. Un, lai gan mana veģetārieša pārliecība nav ar to mierā, man patīk tavs salīdzinājums, jo tos trāpa tieši naglai uz galvas. Kamēr tu tērē savu laiku un vērtīgo garīgo enerģiju tam, lai domātu par liesumu, tev neadiek vairs laika padomāt arī ar treknumu. Šis ir tas pagrieziena punkts, kurā tava dzīve no ikdienišķas un ierastas sāk pārmainīties, ietiecoties augstākās dimensijās. Tieši šajā vietā un brīdī tu patiešām provocē pārmaiņas, un durvis, kas ved uz apgaismības templi, spēji atveras,» Džūljens piezīmēja.
«Tāpēc man tev jāpavēsta vēl kas. Neļauj citiem piesavināties tavu laiku. Uzmanies no laika zagļiem. Tie ir cilvēki, kuri piezvana tieši tad, kad, tikko kā nolicis bērnus gulēt, tu esi ērti ierīkojies savā iemīļotajā klubkrēslā, lai palasītu aizraujošu romānu. Tie ir cilvēki, kuriem piemīt nelāgs paradums ierasties tavā birojā tieši tajā brīdī, kad saspringtās dienas vidū esi izbrīvējis dažas minūtes, lai atvilktu elpu un sakārtotu domas. Vai šādas situācijas tev neliekas pazīstamas?»