tie vispirms sāk tuvāk iepazīties ar grieķu literatūras paraugiem.
Tāpēc nav nekāds brīnums, ka to pārtulko pirmais ievērojamais
romiešu rakstnieks Pļauts (3. gs. otrajā pusē un 2. gs. sākumā).
Cik zināms, Pļauts diezgan rūpīgi atdarinājis grieķu oriģinālu, vietām
sabiezinādams, vietām pašķidrinādams krāsas, vietām ieviesdams tīri
romiskus elementus grieķisko vietā, kas viņa klausītājiem paliktu
nesaprotami. Nav zināms, kā romiešu publika atsaukusies šim pār-
strādājumam, bet Pļauta komēdija Dvīņi palikusi romiešu literatūrā
kā vienīgais apstrādājums grieķu fābulai, kas reālistiskās metamor-
fozes c(i|d izaugusi no senas tautas pasakas.
N'.iv iespējams pateikt, vai Šekspīrs redzējis Pļauta Dvīņus uz
skatuves vai tikai lasījis, lai gan domājams kā viens, tā otrs. Bet,
tā kā Plauta komēdija pārtulkota angliski 1595. gadā, tas ir, piecus
gadus pirms Maldu komēdijas klajā nākšanas, tad pilnīgi iespējams,
ka Šekspīrs ar to iepazinies jau rokrakstā. Taču daudzas sīkākas
pazīmes rāda, ka Maldu komēdija drīzāk atkarīga no Pļauta oriģi-
nāla nekā no tulkojuma. Vispārējie sakari nenoliedzami, tomēr, izlie-
todams tiklab veco fābulu, kā arī dažus Pļauta tehniskos paņēmienus,
Šekspīrs savā darbā ieviesis tik daudz jauna un īpatna, ka šis jaunais
Maldu komēdiju padara par to patstāvīgo, ģēnija apzīmogoto darbu,
kāds tas pazīstams viņa lielo milas un vēstures traģēdiju vidū.
Ari šo komēdiju tulkojis Andrejs Uplts. Komēdijas asprātīgi
farsiskā darbība, personu raibās dēkas dzivi attēlotas latviski. Lat-
viešu lasītāja acu priekšā kā spilgti teli nostājas dižciltīgie Antifoli,
gleznā un cēlā Luciāna un jautrie nebēdņi — dvīņi Dromio.
Maldu komēdija, pati īsākā Šekspīra luga, sarakstīta 1592>—
1593. gadā. Pirmo reizi iespiesta in folio izdevumā 1623. gadā. Tātad
galvenais avots Šekspīram bijusi Pļauta komēdija Dvīņi. Sižets —
divu dvīņu līdzība.
Šekspīrs latīņu komēdijas sarežģīto fabulu padara vēl sarežģī-
tāku, divkāršodams dvīņu skaitu. Pļauta dvīņiem Antifoliem viņš vēl
piebiedro dvīņus Dromio, un visas lugas darbiba pamatojas uz to,
ka dažās situācijās abi brā]i un viņu sulaiņi tiek savā starpā samai-
nīti. So jautro notikumu komēdiju it kā ietver Egeona romantiski
skumjais dzīves stāsts.
Maldu komēdijā Šekspīrs mēģinājis imitēt latiņu vieglākā žanra
darbus, tiecoties pārraut to dzelzs loku, ko lugai uzspiedusi Pļauta
farsa darbības norise. Ar to izskaidrojams Šekspīra tēloto personu
«apaļums» pretstatā Pļauta personu «plakanumam» un jaunu, nopiet-
nāku motīvu ievlšana darbības režģi.
Maldu komēdija nepieder pie lielākajiem un labākajiem Šek-
spīra darbiem, tā izrādīta samērā maz. Iemesls tam ne tikai uz nejau-
šībām un pārmērīgi sablīvētiem pārpratumiem dibinātā fābula, bet
ari gandrīz pilnīga neiespēja atrast divus pārus izskatā tik vienādu
aktieru, kas visiem pārpratumiem piešķirtu kaut tikai nepieciešamo
skatuvisko ticamību. Tomēr liela ir komēdijas literatūrvēsturiskā
nozīme. Šekspīrs tajā mēģinājis atjaunot apmēram pusotra tūkstoša
gadu vecu lugu, kas rakstīta pavisam citos kultūras apstākļos un
citādai publikai. Izdevies viņam arī padarīt to cēlāku un morāliski
vērtīgāku, paceļot no tipu komēdijas nopietnas raksturu komēdijas
līmenī.
Komēdijā lietoti gan latīņu, gan itāliešu, gan ari angļu personu
vārdi. Pinčs — izraudzīts ar zināmu burtisku un pārnestu nozīmi:
pirtch — kniebiens, sprukas, šaura rocība (tātad jau ar vārdu izrau-
dzīšanu pārnestajā nozīmē tas ir mājiens uz šīs personas nabadzī-
gumu, nenozīmīgumu).
I cēliena 1. ainā
Lpp.
428. Epidamna — ostas pilsēta Ilīrijas piekrastē.
430. Egeons runā par savu jaunāko dēlu. Šekspīrs te pielaiž nekon-
sekvenci: no iepriekšējā stāstījuma redzams, ka jaunāko māte
piesējusi sev līdzi pie masta, tātad pie Egeona var būt tikai
otrs — vecākais.
429. Epidaura — ostas pilsēta Argolidas piekrastē, Sarokas jūras
līcī, kas šķirta ar sauszemes strēmeli (istmu) no Korintas, kurai
bija divas ostas: Laheta — Korintas līcī un Konhreja — Saro-
kas līcī. Tā kuģis, izgājis no Epidamnas, devās pa to pašu
ceļu, pa kuru brauca kuģis no Kenhrejas, un tie abi varēja
ieraudzīt slīcējus, par kuriem stāsta Egeons. Bet, tā kā Epidamna
atrodas 250 jūdzes no izejas Korintas līcī, bet kuģa katastrofa
notikusi tikai kādu jūdzi no Epidamnas, tad Egeonam ar sievu
uz masta ir bijis jānopeld līdz glābšanas kuģiem ne pārmērīgi
liels gabals.
2. ainā
433. Sirakūzu Antifols sauc Dromio par savas dzīves kalendāru un
ari beigu ainā abate abus Dromio dēvē par savu dēlu kalendā-
riem — tāpēc ka tie dzimuši tajā pašā dienā un stundā, kad
piedzimuši abi Antifoli.
II cēliena 2. ainā
444. Rotaļa ar vārdu sconse, kas apzīmē — pauri un ari nocieti-
nājumu.
445. Dromio mājiens, ka viņa kungs, sausu gaļu ēzdams, varētu atkal
saskaisties un kauties, balstās uz tā laika uzskatu, ka sausa
gaļa veicina žults darbību un rada niknumu.
446. Apzīmējuma «plikpauris» vietā neatdarināma rotaļa ar līdzīgi
skanošiem vārdiem: bold — drosmīgs un bald — plikpaurīgs.
III cēliena 2. ainā
463. Poļu garā ziema. — Šekspīrs Poliju uzskata par īstu ziemeļzemi,
kurā valda ilgs un briesmīgs sals. Tas minēts arī Hamletā