Un tiem tur atņemt viņu laupījumu,
Bet, tā kā kuģis bija pārāk lēns,
Uz savu zemi tieši brauca tie. —
Nu zināt, mana laime ka pagalam;
Ļauns likten's dzīvot manim tikai licis,
Par savu nelaimi lai pastāstītu.
Hercogs.
To labā, kuru liktenis tev rūp,
Man esi palīdzīgs un stāsti vēl,
Kā tiem un tevim pašam vēlāk klājies.
Egeons.
Mans jaunākais, bet mana vecā bēda,
Ar astoņpadsmit gadiem lielās ilgās
Pēc brāļa nemitīgi lūdzās man,
Lai ļaujot iet tam viņu uzmeklēt
Un līdzi laižot kalpu, kuram vārds
No brāļa gan, bet pats tas pazudis.
Aiz tīkas atkal redzēt to, ko mīlu,
Es pazaudēju to, ko mīlēju.
Pa pieciem gadiem visu Grieķiju
Un robežzemes Āzijā es izmeklēju -
Nu, mājup braukdams, esmu Efesā
Bez cerības, ka atradīšu tos,
Bet patversmi lai katru pārmeklētu.
Te tagad beidzas manas dzīves stāsts,
Es laimīgs justos, agri nāvē iedams,
Ja klaidos uzzinājis — viņi dzīvi.
Hercogs.
Tu nelaimīgais Egeon, tev lemts
Visdziļo sāpju mēru izbaudīt!
Jel tici man, ja neprasītu likums
Un hercogkronis, gods un dotais vārds,
Kas valdiniekam jātur negribot,
Ar visu sirdi stātos tavā pusē.
Bet, lai tu arī esi nāvei lemts,
Jo atsaukt to, kas reiz ir nolemts,
Mums nejauj mūsu sargājamā cieņa,
Tak saudzēt tevi gribam, kā vien spēsim.
Tāpēc tev, tirgotāj, šo dienu ļaujam,
Lai rastu, kas tev paglābj dzīvību.
Ej meklē visus draugus Efesā
Un lūdzies, aizņemies, vāc naudu, dzīvo;
Ja ne, tad tikai nāve paliek miņā.
Nu, uzraug, paņem viņu savā ziņā.
Cietuma uzraugs.
Kā pavēlat, mans kungs!
Egeons.
Nav Egeonam cerību, ne palīga,
Tik drošas nāves mirkli brīdi atlika.
Visi aiziet.
OTRA AINA
Tirgus laukums.
Uznāk Sirakūzu Antiiois, Sirakūzu Dromio un pirmais tirgotājs.
Pirmais tirgotājs.
Un tāpēc sakiet, ka no Epidamnas
Jūs esat, citād' konfiscēs jums mantu.
Vēl šodien tirgotājs, no Sirakūzām
Šurp atbraucis, ir apcietināts ticis;
Un, tā kā izpirkt dzīvību nav spējis
Pēc likuma, kas mūsu pilsētā,
Viņš mirs, pirms gurdā saule noriet vakaros.
Še jūsu nauda, ko man uzticējāt.
Sirakūzu Antiiois.
Ņem, Dromio, to aiznes Centaurā,
Kur piemītam, un gaidi, kamēr nāku.
Pēc vienas stundas laiks būs pusdienot,
Līdz tam es parašas še vērot gribu
Un tirgoņus un namus aplūkot,
Tad atgriezties un viesnīcā pie miera iet,
Jo noguris es esmu tālā ceļā.
Nu, taisies prom.
Sirakūzu Dromio.
Cits jūs pie vārda ķertu
Un tiešām laistos prom ar tik daudz naudas.
Aiziet.
Sirakūzu Antiiois.
Tas zēns ir uzticams, mans kungs, cikreiz,
Kad nelaimes un skumju nomākts es,
Viņš mani ielīksmo ar jautru joku.
Vai pastaigāt jūs līdzi nenāktu
Un pusdienot ar mani viesnīcā?
Pirmais tirgotājs.
Kungs, esmu dažu tirgotāju ielūgts,
Ar viņiem ceru labu peļņu gūt,
Un tāpēc piedodiet. Bet, ja jums tīk,
Pēc pieciem varam tirgū sastapties
Un palikt kopā līdz pat guļas laikam.
Bet tagad veikals mani projām sauc.
Sirakūzu Antiiois.
Tad sveiki palieciet līdz tam; es viens
Se pastaigāšos apskatīdamies.
Pirmais tirgotājs.
Es novēlu, jums visu labu, kungs.
Aiziet.
Sirakūzu Antiiois.
Kas man pat tagad visu labu vēl,
Tas novēl to, ko nekur nesasniegšu.
Es šajā saulē esmu ūdens piliens,
Kas otru tādu pašu jūrā meklē;
Viņš dzīlē metas meklēt savu radu
Un neredzēts tur tikai pazūd pats.
Tā māti es un brāli savu sēkdams,
Pats nelaimīgi aizmaldījies esmu. —
Tur nāk tas manas dzīves kalendārs.
Uznāk Efesas Dromio.
Kas nu? Kāpēc tik drīz jau atpakaļ?
Elesas Dromio.
Tik drīz? Kāpēc jūs nesakāt: tik vēlu?
Zoss sadeg krāsnī, sivēns krīt no iesma,
Sit pulksten's tornī divpadsmit, un kundze
Man tūliņ atkal vienu sit pa vaigu;
Tā tūliņ svilst, ka ēdiens atdziest jums;
Jums ēdiens dziest tāpēc, ka nenākat,
Un nenākat tāpēc, ka negribas,
Un negribas tāpēc, ka negavējat.
Mēs gavējam un skaitām lūgšanas,
Mums jāmaksā, ko kungi noziedzas.
Sirakūzu Antiiois.
Nu turi muti! Saki tu man tagad —
Kur liki naudu, ko es tevim devu?
Elesas Dromio.
Ak sešus pensus, kurus trešdien devāt,
Ko kundzes segliem sleju salāpīt? —
Tie segliniekam, es tos nepaņēmu.
Sirakūzu Antiiois.
Man šodien prāts uz jokiem nenesas;
Tu nemēļo, bet teic — kur nauda?
Mēs esam svešumā, kā drīksti tu
Bez uzraudzības pamest tādu summu?
Elesas Dromio.
Es lūdzu, jokojiet pie galda, kungs:
No kundzes šurp pie jums pa kaklu skrēju.
Ja atgriežos bez jums, pa kaklu dabūšu,
Tā jūsu vainas manā paurī raksta,
Kaut jūsu vēders, tā kā manim, būtu zvans,
Kas jūs bez saukšanas uz māju raida.
Sirakūzu Antiiois.
Klau, Dromio, šis joks ir nevietā,
To paglabā man citam, jautram brīdim.
Kur ir tā nauda, ko tev glabāt devu?
Elesas Dromio.
Man, kungs? Nekādu naudu nedevāt.
Sirakūzu Antiiois.
Vai dzirdi, palaidni! Beidz niekoties!
Un teic — kā izpildīji uzdevumu?
Efesas Dromio.
Mans uzdevums bij atvest jus no tiigus
Uz paša namu, paēst Feniksā:
Ar savu māsu kundze jūs tur gaida.
Sirakūzu Anlifois.
Tik tiešām, ka es kristīts esmu, teic,
Kur, kādā drošā vietā naudu noslēpi,
Vai tavu nerra pauri iedauzīšu,
Lai neāksties, kad manim nepatīk.
Kur ir tās tūkstoš markas, ko tev devu?