Adriana.
Es ilgāk negribu būtu vientiese,
Ar pirkstiem acis segt un klusi pinkšķēt,
Kad vīrs un kalps par manu bēdu smejas.
Kungs, nāc nu ēst. — Tu, Dromio, pie durvīm! -
Mēs augšā pusdienosim, mīļo vīr,
Un tūkstoš grēkos tu man atzīsies. —
Zēn, ja pēc kunga šodien prasa kāds,
Viņš citur ēd, nevienu nelaid iekšā.
Nāc, māsa! — Dromio, tu sargi labi!
Sirakuzu Antiiois
sāņus.
Vai zeme te vai debess, velna mājas?
Vai guļu es, jeb vai man jucis prāts?
Tiem pazīstams, bet pats sev esmu svešs!
Viss viens, es vairāk neprātošos,
Bet dēku jūklī droši iekšā došos.
Sirakūzu Dromio.
Kungs, tiešām man še likta sarga vieta?
Adriāna.
Nevienu nelaid: mana dūre cieta!
Luciāna.
Nu, nāciet pusdienās, tā pirmā lieta!
Aiziet visi.
TREŠAIS CĒLIENS
PIRMĀ AINA
Efesas Antifola nama priekšā.
Uznāk Efesas Antifols, Efesas Dromio, Andželo un
Ballazars.
Efesas Antifols.
Andželo kungs, jūs atvainojiet mani;
Ja nokavēju laiku, sieva rājas.
Jūs sakāt, ka es biju darbnīcā
Pie jums un vēroju, kā rotu taisa,
Un ka jūs rītu atnesīsit to.
Bet šitais melis ņemas apgalvot:
Es tirgū bijis, viņu sapļaukājis
Un tūkstoš zelta markas pieprasījis,
Un savu sievu, māju noliedzis.
Tu, žūpa, tu, ko gribi teikt ar to?
Efesas Dromio.
Ko gribat, sakiet vien, es zinu, ko es zinu,
Uz tirgus pjaukājāt, es pļaukas nepieminu:
Ja āda pergaments un sitiens tinte būtu,
Ko apgalvoju jums, tas rakstā lasāms kļūtu.
Efesas Antifols.
Tu esi gatavs ēzelis!
Efesas Dromio.
Tā liekas gan:
Cik sitienu bij šodien jācieš man —
Spert pretī pienācās — no maniem pakaviem
Jūs labi noprastu, kāds nags ir ēzeļiem.
Efesas Antifols.
Kungs Baltazar, jūs drūms. Es vēlos vienu lietu:
Lai labas pusdienas mums sirdis ciešāk sietu.
Baltazars.
Par tādu laipnību bez ēšanas es ietu.
Efesas Antifols.
Nē, bļoda laipnības mums neatsver vēl to,
Ko labas pusdienas, ja kopā nogaršo.
Baltazars.
Labs ēdiens parasts ir, tur katram slaistam maņa.
Efesas Antifols.
Vēl vairāk laipnība, kas tukša vārdu zvaņa.
Baltazars.
Maz ēst, daudz laipna gūt, tas mielasts labākais.
Efesas Antifols.
Kad viesim vēders vājš un saimnieks skopākais,
Mums nebūs daudz ko ēst, tak ņemiet laipni pretī,
Jums citur labāk dos, bet labāk mīļos reti. —
Ko? Durvis ciet? Tad sauc, lai viņas viesus zin.
Efesas Dromio.
Mod! Brigit! Marianna! Cecīlij! Lūcij! Džin!
Sirakūzu Dromio
iekšā.
Lops! Aita! Ēzelis! Ko tu tur ārā dēdi?
No durvīm tūliņ prom vai ar aiz sliekšņa sēdi!
Cik meiču atbūris, kur tās lai visas liek.
Kad vienas jau par daudz. Lai zin, kā projām tiek!
Efesas Dromio.
Kas velns tam durvju sargam? — Kungs pārnācis ir
mājās!
Sirakuzu Dromio.
Lai iet, kur bija nācis, ka neapsaldē kājas.
Elesas Antiiois.
Kas drīkst tā atteikt man? Kad saku — vajā tad!
Sirakūzu Dromio.
Kungs, pasakiet jūs — kādēj, es pasacīšu — kad.
Elesas Antiiois.
Kādēj? — Mums jāiekož. Man šodien nebij vaļas.
Sirakūzu Dromio.
Ja patīk, rītu nāc, te šodien jums nav daļas.
Elesas Antifols.
Kas paša nama durvis man slēdz un izjoko?
Sirakūzu Dromio.
Sī brīža durvju slēdzējs, mans vārds ir Dromio.
Elesas Dromio.
Ko, blēdi, vārdu zodz un manā vietā stājies?
Man lamas krājis vārds un vietā slikti klājies.
Ja šodien tu tas bijis, kā nupat meloji,
Pret seju vārdu ņemu, pret vārdu ēzeli.
Lūcija
iekšā.
Ko tādu kņadu ceļ? Kas ārā viņu sācis?
Efesas Dromio.
Es, Lūcij. Durvis ver!
Lūcija.
Par vēlu esi nācis,
To saki savam kungam.
Efesas Dromio.
Ak kungs, te jāsmejas!
Kā sakāmvārdā sacīts: ar rungu jāprasās.
Lūcija.
Bet otrā sacīts tā: pēc tējas rītu nāci.
Sirakūzu Dromio.
Ja esi Lūcija, tad tiešām gudri sāci.
Efesas Antifols.
Tu, sirsniņ, durvis vērsi, lai tiekam pajumtē.
Lūcija.
Man šķiet, es jums jau teicu.
Sirakūzu Dromio.
Un teicāt: nē un nē!
Efesas Dromio.
Uz priekšu visi līdz, lai dūrēm durvis ka]am!
Efesas Antifols.
Tu, ragana, liec slēgt!
Lūcija.
Kāpēc tad gribat vaļām?
Elesas Dromio.
Kungs, velējiet, cjk jaudas!
Lūcija.
Lai sit, gan projām skries.
Elmas Antiiois.
Kad durvis izlauzīsim, tev, meičiņ, plāni ies!
Lūcija.
Gan pilsētā vēl tuvu kāds cietums atrasies.
Adriāna
Iekšā.
Kas ārā noticies? Kas tur tās durvis bungā?
Sirakūzu Dromio.
Jūs' pilsētā, man šķiet, ir zeņķu daudz, kam runga.
Elesas Antifols.
Tu, sieviņ, mana esi? Kam agrāk nenāci?
Adriāna.
Es tava sieva! Blēdi, vai durvis atstāsi!
Efesas Dromio.
Kad iekšā, kungs, mēs tiksim, šo blēdi piemini.
Andželo.
Ne laipnības, ne ēsts — mēs gribējām tik vienu.
Baltazars.
Kas labāks, gudrojām, nu nedod mums nevienu!
Elesas Dromio.
Pie durvīm viesi stāv — laist iekšā! Ielauzt sienu!
Efesas Antifols.
Še kaut kas nelabs gaisā, mēs ārā pamesti.
Efesas Dromio.
Ko teiktu jūs, ja ģērbies vēl plānā mēteli?
Gaid' karstas pusdienas, bet šeit jūs vēja varā —
Tur trakam jāpaliek, kad tādas lietas dara.
Efesas Antifols.
Ej atnes labu bozi, es durvis gribu graut!
Sirakūzu Dromio.
Grauj vien, man rokā kaut kas, ko tev pa pauri kraut-
Efesas Dromio.