Viņš paliecās uz priekšu. Mēs neesam pārtvēruši neko, kas attiektos uz Ozolu, Parīzi vai kaujas raķetēm. Pēdējā laikā apvidū nav manīti mums zināmi profesionālie slepkavas, un mēs nevarēsim viņu identificēt, balstoties uz tik niecīgiem faktiem. Es sazvanījos ar citiem sava līmeņa darbiniekiem musu sabiedrotajās valstīs un pajautāju, vai viņiem nešķiet pazīstams šāds slepkavas rokraksts, taču trūkst sevišķu iezīmju, tādēļ rezultāta nav.
Ierunājās Saikss: Mēs pārbaudām saistību ar krieviem un vienmēr saņemam vienu un to pašu atbildi. Maskava uzskata, ka nogrimušā kuģa saturs nav atgūstams. Protams, mēs nedrīkstam uzdot pārāk daudz jautājumu, lai neatklātu, ar ko nodarbojamies.
- Arī Interpols pagaidām neko nevar panākt, bet varbūt mums paveicās, izmeklējot uzbrukumu viesnīcā, Alvaress sacīja. Spriežot pēc novērošanas kamerām, notikumu gaita bija šāda. Slepkava nogalināja Ozolu un pēc divām stundām atgriezās viesnīcā. Tur viņš pamanīja divus vīriešus un vai nu abus pazina, vai arī tie raisīja aizdomas. Viņš mēģināja izvairīties no satikšanās, bet neveiksmīgi. Pēc dažām minūtēm viņš abus nogalināja gaitenī pie sava numura, šaujot caur pretējām durvīm. Vēl pēc divām minūtēm ieradās divi citi. Viņš tos sagaidīja, vienam sekoja, beigu beigās nogalināja abus. Sakropļoja vai spīdzināja vienu no viņiem ar sprāgstošu aerosola pudeli. Vai spējat noticēt? Starp citu, visi
bija bruņoti un nevienam nebija dokumentu. Pēc tam viņš nogalināja sievieti viesnīcas virtuvē, vīrieti pretējā dzīvojamā ēkā, turklāt no šīs mājas nošāva vēl vienu ārpusē, izmantojot šauteni. Pa ceļam tika nogalināta arī veca kundze, bet šajā gadījumā lodes atbilst sestā nogalinātā vīra ierocim. Domājams, šo kundzi nošāva tikai tāpēc, ka viņa netīšām nokļuva notikumu epicentrā. Mēs pamazām saņemam informāciju par septiņiem cilvēkiem, kurus mūsu slepkava nogalināja. Šķiet, ka tie ir algoti profesionāļi. Uzvedība liecina, ka viņi ieradās Parīzē, lai iznīcinātu Ozola slepkavu. Acīmredzot viņš iznīcināja savus vajātājus.
Fērgusons sarauca pieri. Tātad viens slepkava nogalināja Ozolu un pēc pāris stundām septiņi citi slepkavas uzbruka viņam pašam, bet viņš visus nošāva?
- Tieši tā.
- Lūdzu, paskaidrojiet, kāda tam jēga! Fērgusons pacēla rokas.
- Vai ir kāda norāde, kurš uzsūtījis komandu? Čembersa noņēma brilles.
- Pagaidām nē, Alvaress nožēlas pilnā balsī atbildēja.
- Bet domāju, ka drīz būsim noskaidrojuši visu mirušo vārdus un uzvārdus. Tātad būs septiņas iespējas uzzināt, kurš viņus sūtījis. Un šis cilvēks acīmredzami zina ļoti daudz par Ozola slepkavu. Ja atradīsim šo septiņu šāvēju pasūtītāju, bus izdevība atrast ari slepkavu, un iespējams, ka sameklēsim arī kaujas raķetes.
Čembersa un Fērgusons pamāja, bet Prokters pamanīja, ka Saikss šķiet nobažījies. Viņš saprata iemeslu. Saiksam nebija nekā, ko teikt vai ierosināt, un tas viņam nepatika. Viņš vēl bija salīdzinoši jauns un baudīja Fērgusona labvēlību, tāpēc nevajadzētu uztraukties par savu nespēju kaut ko sniegt. Nebija nozīmes runāt tikai tāpēc, lai dzirdētu savu balsi. Fērgusonam vajadzētu to iemācīt savam audzēknim. Ja Saikss
būtu patiešām gudrs, tad priecātos, ka šajā karjeras posma drīkst vērot un mācīties no galvenajiem.
- Mans pēdējais un droši vien svarīgākais atklājums ir šāds, Alvaress paziņoja. Slepkava nepameta Parīzi tūlīt pēc uzbrukuma. Viņš pakavējās, lai kaut ko noskaidrotu par cilvēkiem, kas viņu vajāja.
- Kā tu to zini? Fērgusons jautāja.
- Vienu no šāvējiem, pilnu ar četrdesmit piektā kalibra lodēm, atrada namā iepretim slepkavas viesnīcai. Un noskaidrojās, ka viņš izrakstījies no savas viesnīcas apmēram stundu pēc nāves.
Visi klusēja. Prokters dzirdēja, kā nošvīkst krēsla ādas pār-i klājums.
- Interesants miroņa gājiens, Saikss smīnēdams noteica. Pārējie izlikās viņu nedzirdam, un Prokters tik tikko jaušami papurināja galvu.
- Viesnīcas darbinieks aprakstīja garu, kalsenu vīrieti ar tumšiem matiem, brillēm un bārdu, Alvaress turpināja. īstais šāvējs, vārdā Svjatoslavs, neatbilst šīm pazīmēm. Viņš ir īsāks un druknāks. Mums paveicās ar sejas atpazīšanas programmu, un mēs atradām viņu lidostas novērošanas kameru attēlos.
- Vai slepkava piesavinājās Svjatoslava mantas? Prokters vaicāja.
-Jā, Alvaress apstiprināja. Viņš izlikās par savu upuri un atdeva atslēgas. Viesu pieņēmējs pasniedza viņam Svjatoslava pasi, lidmašīnas biļetes un pārējo, kas bija noglabāts viesnīcas seifā. Nekas nav parādījies sistēmā, tātad viņš neizmantoja šo pasi, lai aizlidotu no valsts.
- Kā tev šķiet, kāpēc slepkavam vajadzēja Svjatoslava mantas? Čembersa jautāja.
- Manuprāt, viņš mēģina kaut ko noskaidrot, Alvaress sacīja, tāpēc devās uz viesnīcu. Viņš nebēga, bet aizgāja uz vietu, kur apmeties viens no uzbrucējiem.
- Ja viņš grib uzzināt uzbrucēju un pasūtītāja vārdus, kas butu nākamais solis? Prokters jautāja.
- Pārmeklēt Svjatoslava mājokli, Alvaress atbildēja.
- Lūdzu, saki, ka mēs zinām adresi, Čembersa ieminējās.
- Minhene.
Čembersa atbalstīja abas plaukstas pret galdu. Labi. Lūk, kā mēs rīkosimies. Nekavējoties sazināsimies ar Vācijas izlūkdienestu un lūgsim, lai viņi sāk mājokļa novērošanu. Paskaidrosim, par kādu cilvēku ir runa. Es negribu, lai viņi mēģina slepkavu aizturēt; galvenais ir neizlaist viņu no redzesloka. Neviens cits nedrīkst mirt šīs lietas dēļ. Alvares, tiklīdz būsi pabeidzis ar viņiem runāt, sēdies nākamajā lidmašīnā un lido uz Vāciju. Mēģini tur kaut ko noskaidrot. Piezvani man no Minhenes! Ja viņš vēl kavējas tur, tu saņemsi visu nepieciešamo atbalstu.
Kad Alvaress nolika telefona klausuli, pirmais ierunājās Fergusons. Viņa biezie, sirmie mati, parasti rūpīgi atglausti, todien izskatījās nedaudz izspūruši. Iespēja, ka informācija vēl joprojām ir šī slepkavas rīcībā, ir niecīga. Ja viņa uzdevums bija pārtvert Ozolu un paņem zibatmiņu, viņš to nogadās savam darba devējam, nevis meklēs atbildes Vācijā. Tam nav nekādas jēgas.
- Varbūt viņu centās nogalināt darba devējs. Čembersa nopūtās. Lai nevajadzētu maksāt par darbu. Kamēr mēs nezinām, kurš viņu sūtīja, šāda pieeja ir vislabākā. Mēs piedalāmies sacensībās. Tiklīdz informācija tiks nogādāta saņēmējam, kaujas raķetes pazudīs dažu dienu laikā, un pēc tam atklāsies, ka šo tehnoloģiju kāds izmanto pret mums. Ja ir kaut neliela iespēja, ka Ozola slepkava devies uz Vāciju, mums viņam jāseko. Nešķita, ka viņai izdevies Fērgusonu pārliecināt. Varbūt jums ir kāda cita doma, ko vēlaties mums atklāt? Čembersas balsī ieskanējās izaicinājums.
Fērgusona sejā pavīdēja nicinājums. Viņš paraustīja šauros plecus. Prokters palūkojās uz Čembersu. Nelikās, ka viņa bažītos par sanaidošanos ar veco viru, kaut gan viņam bija bagāta pieredze.
Varbūt viņai tomēr pietiek spēka un drosmes.
16. nodaĻa
/
Ženēva, Šveicē
Otrdiena
Plkst. 18.32 pēc Centrāleiropas laika
Viktors šķērsoja Jauno laukumu un pagāja garām Lielajam teātrim. Ielās netrūka cilvēku tūristi meklēja izklaides iespējas, vietējie priecājās par pabeigto darba dienu. Viktors atri uzmeta skatienu Lielajam teātrim un nožēloja, ka nevar apmeklēt izrādi, varbūt kādu Pučini vai Mocarta operu. Diemžēl viņš bija aizņemts, ejot turpu šurpu pūļa aizsegā, lai atrautos no iespējamiem sekotājiem.