- Viņi neko neuzzinās. Šis cilvēks ir līgumdarbinieks. Viņš nedaudz pastrādās mūsu labā.
- Pastrādās?
- MI6 nemaksā tik daudz kā es.
- Kā viņu sauc?
- Jūs neesat par viņu dzirdējis. Viņa vārds, vismaz tas, kas zināms man, ir Rīds. Turpmāk viņš pārņems šīs operācijas praktisko daļu.
- Smieklīgi! Mums nav vajadzīgs neviens no malas. Tas visu sarežģīs.
- Man vienalga. Es vēlos tikai noklusināt visu šo jezgu. Vienīgā iespēja ir izmantot kādu no malas.
- Muļķības.
- Ja nespējat runāt kā pieaudzis cilvēks, labāk paklusējiet. Ko citu jūs ieteiktu? Atkal sapulcināt stulbus algotņus? Vai arī sūtīt bijušos pārvaldes darbiniekus un cerēt, ka neviens neatminēs mīklu, ja viņi neatgriezīsies?
- Mēs vēl varam visu labot.
- Jūs manī neklausāties. Līdz ar Maklarija nāvi mēs esam iedzīti lamatās. Jums bija iespēja kaut ko darīt, bet tas neizdevās. Rīds ir mūsu vienīgā cerība labot stāvokli, neizgaismojot mūsu vārdus.
- Kurp jūs sūtīsiet šo Rīdu? Kā jau teicāt, mums nav ne jausmas, kur ir Teserakts.
- Teserakts pagaidīs. Rīds var nokļūt Parīzē jau rit.
- Kāpēc Parīzē?
- Mums nav laika, ko šķiest veltīgi. Vai ne? Saikss pamāja, kaut gan īsti nezināja, uz kādu jautājumu atbild. Fērgusons turpināja: Ļoti labi. Parīzē Rīdām jātiekas ar jūsu cilvēku, cik drīz vien iespējams. Kā viņu sauca?
Saikss saglabāja bezkaislīgu sejas izteiksmi, cenšoties neizrādīt, ka neko nesaprot. Džons Kenards.
- Pareizi, Fērgusons sacīja. Lieciet Kenardam sagatavot sarakstu ar visiem, kas aktīvi piedalījušies šajā operācijā. Rīds parūpēsies par visu pārējo.
- Ko tas nozīmē? Kāpēc viņam vajag šādu sarakstu? Saikss vaicāja. Fērgusons neatbildēja, bet viņa skatiens bija nepārprotams. Jēziņ, Saikss nočukstēja, beidzot sapratis. Visus?
Fērgusons vienaldzīgi pamāja. Un mēs pēc viņiem skumsim. Viņš nevilcinājās ne mirkli. Bet nepieciešami upuri, lai sasniegtu augstāku mērķi.
- Augstāku mērķi?
- Protams, Fērgusons smīnēdams piekrita, ne gluži augstāku. Bet mums tā būs labāk. Es pieņemu, ka jūs nevēlaties pavadīt atlikušo mūžu aiz restēm. Fērgusons kā jautādams uzlūkoja Saiksu, bet viņš neatbildēja. Tā jau man šķita, un tāda būtu maksa par neveiksmi, Saiksa kungs. Vai jūs to apzināties?
-Jā.
- Mūsu operācija ir izgāzusies.
- Domāju, ka ir pārsteidzīgi…
- Aizverieties un ļaujiet man pabeigt! Operācija ir izgāzusies. Sākotnējā mērķa sasniegšana šobrid ir otršķirīga. Lai mēs iegūtu kaujas raķetes, būtu jānotiek brīnumam, un es ierosinu veltīt mūsu pūliņus kaut kam citam.
- Kas notiks ar pircēju sarakstu, ko es gatavoju?
- Pagaidām aizmirstiet par naudu, Saiksa kungs. Šobrīd galvenais ir glābt savu ādu. Viss izdotos tikai tad, ja nebūtu nekādu pēdu, bet tas vairs nav iespējams. Tagad jācenšas neitralizēt nodarīto ļaunumu. Nedrīkst pieļaut, lai apkārt staigā cilvēki, kas zina par nelikumīgu un ārkārtīgi neveiksmīgu operāciju.
- Neviens nezina visus sīkumus par to, ko mēs darām vai kā uzdevumā viņi strādā. Tikai viens ir pārvaldes darbinieks. Turklāt mums vajadzēs viņus izmantot vēlreiz, ja gribam kaut ko panākt, un viņi ir krietni, uzticami ļaudis.
- Nemāniet sevi. Viņi ir tikpat uzticami kā jūs, Fērgusons attrauca. Saikss samiedza acis, un vecais vīrs piebilda:
- Un es. Ko darīsim, ja kāds no viņiem saliks mozaīku un sapratīs, kas te notiek? Vai cerēsim, ka viņš neko nestāstīs? Saikss novērsās. Alvaress jau uzodis pēdas un varbūt pat kaut ko uzzinās. Vai arī resnais muļķis Prokters uz brīdi pār
trauks domāt par nākamo paaugstinājumu un nolems riskēt. Vai tiešām domājat, ka šī neveiksme nenāks gaismā, ja kāds cits uzzinās kaut vai dažus sīkumus?
- Divi no viņiem ir amerikāņi.
- No tā nav iespējams izvairīties. Fērgusona sejas izteiksme nemainījās.
Saikss nesteidzīgi pacēla galvu. Jūs to neizlēmāt nupat, vai ne? Viņus nāktos nogalināt pat tad, ja viss noritētu nevainojami.
Fērgusons pamāja. Jā, laika gaitā, izmantojot Rīdu ik pēc noteikta posma, bet tagad viss jādara steidzami.
- Kad jūs grasījāties to pateikt man?
- Neuzmetiet lūpu, Saiksa kungs, Fērgusons brīdināja.
- Es jau pašā sākumā izskaidroju, ka operācijai jābūt nevainojami tīrai. Nekādu pedu, kas aizvestu pie mums. Kā jums šķita, par ko es runāju? Saikss tik tikko manāmi nolaida skatienu. Jūs šajā jomā strādājat pietiekami sen, lai zinātu, ko tas nozīmē. Varbūt jūs negribējāt to atzīt, bet lieliski sapratāt, kur esat iesaistījies, un nevajag tēlot pārsteigumu. Pēc šīs operācijas bija paredzēta uzkopšana, un Rīdām tajā bija atvēlēta sava loma. Pieredze man mācījusi, ka nepieciešams rezerves plāns ārkārtas gadījumam, un es zināju, ka Rīds būs šis trumpis. Un ļoti labi, ka man bija šāda priekšnojauta. Līdz šim brīdim jums nebija jāzina sīkumi.
- Acīmredzot.
- Ceru, ka jums tas nesagādā problēmas. Fērgusons brīdi klusēja. Vai ne?
Saikss klusi atbildēja: Nē.
- Tātad viss nokārtots. Rīdām nekavējoties jāzina visa informācija. Tiešām visa.
- Es parūpēšos, lai viņš to saņemtu.
- Malacis. Fērgusons līdzjūtīgi smaidīja, un Saikss saīdzis nodomāja, ka viņš uzvedas kā tēvs, skaidrojot dēlam,
kāpēc vajag iemidzināt ģimenes suni un nemaksāt veterinārārstam. Tā būs labāk.
- Jā, Saikss atkārtoja, lūkodamies tālumā. Pēc brīža viņš uztvēra Fērgusona skatienu un izslējās.
- Ceru, ka jums pietiek izturības, Saiksa kungs, Fērgusons noteica.
- Protams.
Fērgusons nedaudz pieklusināja balsi. Es justos ļoti vīlies, ja mana uzticēšanās izrādītos nepamatota.
- Jums nav par to jāsatraucas.
- Priecājos, to dzirdot.
- Tas Rīds, Saikss ieminējās, lai novērstu uzmanību no sevis. Cik labs viņš ir?
- Viņš nogalinājis vairāk cilvēku nekā Staļins, Fērgusons atbildēja, saraucis uzacis.
24 . nodaĻa
Šarla de Golla lidosta, Francija
Ceturtdiena
Plkst. 07.30 pēc Centrāleiropas laika
Viņa redzēja vīrieti tuvojamies, speram soļus nevainojami taisnā līnijā. Viņš bija pavisam mierīgs un nepievērsa uzmanību kņadai lidostā. Vīrietis bija apmēram piecas pēdas un desmit collas garš, slaids, ar platiem pleciem un tumšiem matiem. Viņam mugurā bija nevainojams melns uzvalks, žakete atvērta, augšējā krekla podziņa atstāta vaļā. Bez kaklasaites.
Šī vīrieša kustībām piemita kaut kas gandrīz mehānisks, katrs žests bija apdomāts un aprēķināts. Viņam rokā jau bija pase, un viņa to atvēra. Džeimss Frederiks Borlends. Jā, viņš izskatījās pēc Džeimsa.
Viņš nebija skuvies, un tumšie rugāji apslēpa spēcīgo žokli. Āda bija neveselīgi bāla, un mati bija nevis frizēti, bet tikai apgriezti īsi. Ja vīrietis būtu sakopies, viņu varētu dēvēt par pievilcīgu.
- Kāpēc esat ieradies Francijā, Borlenda kungs?
Vīrietis atbildēja atklāti: Darīšanās.
Angļu akcents bija izsmalcināts un patīkams; tā runā īsts džentlmenis. Viņam piemita dabiska, nepiespiesta elegance. Acis bija zilas un neticami vērīgas. Nedaudz pastrādājot, viņu varētu pārvērst par ārkārtīgi glītu vīrieti.