Alvaresa zināšanas ķīmijā nebija izcilas, bet viņš saprata, ka dīzeļdegvielai ir augstāka uzliesmošanas temperatūra nekā benzīnam un to ir daudz grūtāk aizdedzināt. To nevarētu panākt pat ar sērkociņu. Bet šī apziņa nebija mierinājums brīdī, kad blakus veidojas dīzeļdegvielas lāma.
Viņš pavirzījās nostāk, gribēdams bēgt, bet zināja, ka tas nav iespējams. Pametot aizsegu, viņš riskētu saņemt svina devu. Alvaress bija drosmīgs, bet ne dumjš.
Uz bridi viņš izliecās no aizsega, lai izšautu uz Delvegu, bet nepaguva nospiest mēlīti, kad sajuta kaut ko svelošu labajā plecā, un viņa kājas saļima.
Jau nākamajā mirklī Alvaress krita uz muguras un saviebās, neciešamu sāpju pārņemts, kad mēģināja pakustināt labo roku. Viņš piespieda pirkstus pie brūces deltveida muskulī un tālāk sataustīja daudz lielāku ievainojumu plecā, kur lode izkļuvusi no miesas. Kauli nebija skarti, bet kreisā plauksta mirka asinīs.
- Velns!
76 . nodaĻa
Plkst. 17.26 pēc Austrumāfrikas laika
Viktors brauca pa putekļaino ceļu prom no viesnīcas un nonāca uz galvenā ceļa, kas veda iekšā pilsētā. Pa to varētu ātrāk pamest teritoriju. Acīmredzamā izvēle, ko viņš būs spiests izmantot. Viktors nepazina šo apkārtni tik labi, lai brauktu pa sānielām.
Viņš palēnināja gaitu, iekļaujoties satiksmes plūsmā, kas apstājās krustojumā. Atpakaļskata spogulī bija redzams, ka viņam strauji tuvojas divi pikapi Toi/ota un Ford.
Nospiedis akseleratora pedāli, Viktors iebrauca pretējā joslā, ieslēdza nākamo ātrumu, strauji šķērsoja krustojumu, izlavierējot starp transportlīdzekļiem, un atkal iekārtojās pareizajā josla.
Pikapi viņam sekoja un joņoja cauri krustojumam, atstājot aiz sevis apskrambātas un sadragātas automašīnas.
Viktors atlaida sajūgu, spēji nospieda bremžu pedāli; džips ieslīdēja sānielā pa labi. Tad viņš nekavējoties spieda akseleratora pedāli, un automašīnas aizmugure grabēdama saslīdēja uz sāniem. Vēl pēc brīža pikapi jau sekoja, nogriežoties ap stUri nedaudz lēnāk un atsitoties pret ielas malā novietotajām automašīnām.
Tikmēr Viktors bija sasniedzis nākamo krustojumu. Iela vijās garām blīvi saceltām ēkām. Balsinātas mūra savrupmājas mijās ar neciliem namiņiem. Ceļa malā mētājās kaudzēs
sakrautas nodilušas riepas. Viņš pašāvās garām lēnākajiem transportlīdzekļiem, dzirdēja signāltaures un vadītāju dusmu kliedzienus.
Ceļš iztaisnojās un sašķēlās divos atzaros. Viktors brīdi vilcinājās, bet nogriezās pa kreisi platā ielā, kas veda slīpi lejup. Viņš ielūkojās spoguli. Pikapi apsteidza pārējās automašīnas vai nodzina tās no ceļa.
Atkal pievērsis skatienu ielai, Viktors ieraudzīja netīru taksometru, kas izbrauca no sānielas un apstājās tieši viņam pretī. Nebija laika bremzēt, un nepietika vietas, lai izvairītos. Viktors iespieda akseleratora pedāli grīdā un ietriecās taksometra priekšgalā. Smagais džips pasita vieglo automašīnu malā, un tā virpuļodama atsitās pret citu transportlīdzekli. Avārija. Trieciens spēks pasvieda Viktoru uz priekšu, bet drošības josta viņu noturēja un neļāva galvai atsisties pret stūri.
Viņš pūlējās savaldīt džipu, un tas izdevās brīdī, kad Toi/ota pikaps, kas turējās piecdesmit jardu attālumā, uzbrauca uz ietves, lai izvairītos no samīcītās automašīnas un taksometra. Pašķīda dzirksteles, kad pikaps ar sānu noskrāpēja mājas sienu. Sānskata spogulis nolūza. Pikaps atgriezās uz ceļa, riteņiem uzjundot putekļus.
Otrs pikaps jau bija palēninājis gaitu, bez pūlēm apbraucis avarējušās automašīnas, un tagad traucās arvien ātrāk. Viktors atpakaļskata spogulī redzēja drūmo, apņēmības pilno krieva sejas izteiksmi.
Iela nogriezās pa kreisi. Viktors nonāca līdz platai un līdzenai avēnijai, kam abās pusēs auga koki. Tā bija pilna ar automašīnām. Gar malām bija saceltas noplukušas divstāvu mājas ar verandām un pīlāriem. Dažas bija nokrāsotas pasteļtoņos dzeltenā, zilā un krēmigā. Kokos rotaļājās zaļie
mērkaķi.
/
Abām rokām cieši satvēris stūri, Viktors vadīja džipu garām lēni braucošajām automašīnām un ielocīja riteņa arku,
ielaužoties kādā šaurā spraugā. Pikapi viņam nemitīgi sekoja. Valdīja mežonīgs troksnis, jo visi šoferi spieda signāltaures.
Toijota bija tik tuvu, ka Viktors redzēja pasažiera sēdeklī krievu, kurš pacēla mašīnpistoli.
*
Rīds sekoja postažas takai. Land Rover bija tikai dažus gadus vecs, lieliski kopts, un viņš to prasmīgi vadīja pa Tangas ielām, izvairoties no iesaistīšanās kādā negadījumā. Klēpī viņš turēja pielādēto pistoli.
Viņš nemanīja džipu, bet zināja, ka brauc pareizajā virzienā un ar katru sekundi pietuvojas mērķim. Jau drīz Teserakts būs viņa redzeslokā.
*
Krievs izliecās pa logu un mēģināja notēmēt. Viktors nedeva viņam šādu iespēju un nogriezās no ceļa šaurā sānielā, kur pietika vietas tikai vienai automašīnai. Uz auklām, kas stiepās starp namiem, žāvējās košas drēbes un gultasveļa.
Pikaps sekoja, bet nogriezās pārāk strauji un sašūpojās. Šāvējam izdevās apsēsties brīdi pirms tam, kad pikaps ar sānu noskrāpēja stāvošu automašīnu.
Viktors palielināja ātrumu krustojumā, neuzdrošinoties pielaist vajātājus tuvāk. Viņš pašāvās malā, un cita automašīna ietriecās viņam aizmugurē no labās puses. Džips savirpuļoja un apstājās, un sitiena spēks piespieda Viktoru pie durvīm. Otrs automobilis aizslīdēja un ietriecās veikala skatlogā.
Pirmais pikaps izjoņoja no krustojuma, bet piepeši nobremzēja, riepām kūpot. Vadītājs parāva stūri, izvairoties no džipa ceļa vidū. Otrs pikaps brauca vēl ātrāk un sekoja pirmajam, patraucoties garām Viktoram. Vadītājs nospieda bremzes pedāli, un pikaps palēnināja gaitu, bet trāpīja pa Toi/ota aizmuguri un nosvērās sānis, sagāžot tirgotāju stendus, ko niedru jumti sargāja no saules. Visos virzienos lidoja marakujas un kokosrieksti. Tirgotāji bēga.
Ieslēdzis atpakaļgaitu, Viktors sadragāja vēl vienu stendu, tad izvēlējās pirmo ātrumu, pagrieza stūri, nospieda akseleratora pedāli. Viņš pamanīja, ka pirmais pikaps pagriežas, lai viņam sekotu. Pasažieris jau bija izliecies pa logu. Viktors sēdeklī pieliecās, un džipu apbēra deviņu milimetru lodes.
Viņš atkal mainīja ātrumu, pūloties atrauties no pikapa, bet kaut kas bija iestrēdzis zem džipa un kavēja to. Viņš ieslēdza atpakaļgaitu un atmuguriski tuvojās pikapiem. Uz ceļa priekšā parādījās salauzta koka kaste, izslīdējusi no viņa automašīnas apakšas.
Viktors bremzēja, ieslēdza pirmo ātrumu, apbrauca apkārt kastei un ātri atgriezās šaurajā, automašīnām pilnajā ielā, jo zināja, ka pikapiem bus grūti tajā izmanevrēt.
Džipa aizmugures stikls sasprāga. Salonā lija stikla šķembu lietus. Vējstiklā parādījās ložu izrauti caurumi.
Krustojumā Viktors palūkojās uz abām pusēm. Vienā ceļu aizšķērsoja automašīnas, kas apstājušās pakaļdzīšanās dēļ. No otras viņam tuvojās iMitd Rover.
Viņš redzēja vadītāja tumšo siluetu un saprata, kas sēž pie stūres.
Citas iespējas nebija. Viktors pagriezās pret Land Rover, ar vienu roku turēja stūri un ar otru satvēra pistoli. Land Rover traucās pa pretējo joslu. Viktors pacēla ieroci un, sasniedzis piecu jardu attālumu, šāva caur vējstiklu. Tieši tajā pašā mirklī lodes tuvojās viņam.
Uz bridi Viktors saskatīja vadītāja bezkaislīgo seju, kad abas automašīnas pabrauca viena otrai garām. Spogulī bija redzams, ka Land Rover bremzē. Viņš dzirdēja signāltauri, palūkojās uz priekšu un ieraudzīja sarūsējušu autobusu, kas griezās ap stūri. Viņš brauca tieši tam pretī, un likās, ka nav iespējams izvairīties. Viņš nospieda bremžu pedāli un pavilka stāvbremzi. Visas četras riepas iekaucās un dūmoja. Apstājās viņš tik tuvu, ka redzēja pārbiedētos pasažierus.