Nočīkstēja riteņi.
80 . nodaĻa
Dāresalāma, Tanzānoa
Trešdiena
Plkst. 12.03 pēc Austrumāerikas laika
Saikss centās saglabāt mieru, bet zināja, ka tas neizdodas. Pēdējās divās dienās viņš gandrīz nemaz nebija gulējis, bet jutās pārāk saspringts, lai būtu noguris. Kaut gan ēkā bija lieliski kondicionēts gaiss, Saikss mēģināja nepievērst uzmanību miklumam, kas krājās padusēs.
Pēc traģēdijas viesnīcā Saikss bija steigšus pametis valsti un šķērsojis ziemeļu robežu, iebraucot Kenijā. Viņš pārcilāja visas savas izredzes, vienlaikus rijot skābi samazinošos līdzekļus un vemjot, kad to aptrūkās. Beigu beigās viņš saprata, ka viņam nepietiek drosmes un zināšanu bēgļa dzīvei.
Ja viņš ļoti censtos, varbūt izdotos visu sakārtot pietiekami, lai pārciestu neizbēgamās sekas. Bet viesnīcā bija ieradies Rlds. Viņš par to bija pilnīgi pārliecināts. Cilvēks, kurš nošāva Vihmenu. Un vienīgais izskaidrojums Rīda klātbūtnei bija tāds, ka Fērgusons sūtījis slepkavu nogalināt Saiksu. Ar to pietika, lai Saiksa prioritātes mainītos. Bagātība un karjera ieņēma otro vietu pēc izdzīvošanas.
Viņš ieradās ASV vēstniecībā un kopš tā brīža bija nodots CIP rokās. Pirms desmit minūtēm viņu no istabas aizveda uz pārvaldes kabinetu vēstniecības kompleksa pagrabā.
Klusēdams Saikss lūkojās uz Prokteru, kurš sēdēja pie pārāk maza galda. Desmit sekundes. Divdesmit. Prokters redzēja, ka Saiksam ir grūti sākt runāt.
- Vai vēlaties apsēsties? viņš jautāja.
- Ja neiebilstat, es labprāt pastāvēšu.
- Labi, kājas ir jūsu.
Saikss turēja rokas aiz muguras, apņēmies saglabāt pašcieņu. Tas galu galā bija vienīgais, kas viņam palicis. Saikss runāja trīsdesmit minūtes. Viņš sāka ar svarīgāko. Kā Fērgusons vērsās pie viņa un izskaidroja plānu, kā viņš piekrita, savervēja Kenardu un Samneri, izmantoja Samneri Teserakta nolīgšanai un izdomātu pasūtījumu uzticēšanai, kā lika Hoitam nolīgt Stīvensonu, paslēpa naudas pēdas Eljota Seifa firmā un "Olimpā", sūtīja Maklariju pie Teserakta, kad Stīvensons netika galā ar uzdevumu, kā sūtīja Rīdu pie Kenarda, Hoita, Seifa, Samneres un Teserakta un maldīgi domāja, ka Rīds Kiprā guvis panākumus, kā atšifrēja zibatmiņu, atrada un izcēla raķetes… un kā viss sagāja grīstē.
Kad viņš apklusa, Prokters šķita pārāk mierīgs, ņemot vērā visu dzirdēto.
- Tik daudzi cilvēki gāja bojā! Un šīs ārkārtīgi nelikumīgās darbības mērķis bija pārdot "Oniksa" raķetes tam, kurš solīs visvairāk? viņš painteresējās.
- Jā, Saikss atzina. Mēs to darījām naudas dēļ.
- Ļoti labi. Prokters šķita priecājamies par Saiksa labprātīgo sadarbošanos. Un jūs bijāt iesaistīts šajā operācijā no paša sākuma, vai ne, Saiksa kungs?
Viņš zināja, ka saņems bargu sodu. Un pelnītu.
- Jā, es tajā strādāju no pirmās dienas.
- Es augsti vērtēju jūsu atklātību. Saprotu, cik grūti jums ir.
Kas te notika? Vai Proktera balsī jautās līdzjūtība? Viņš
acīmredzami gatavoja Saiksu nāvējošam triecienam.
- Jūs droši vien izbrīnīs vēsts, ka daudz ko no tā, ko nupat pastāstījāt, es jau zināju, Prokters sacīja.
- Kādā veidā? Saikss juta kaut ko vēderā uzsprāgstam.
- Nav svarīgi. Pats galvenais, ka vērsāties pie manis labprātīgi. Ja es butu spiests jūs arestēt, šī saruna būtu daudz nepatīkamāka. Pastāstiet man vairāk par pirmdienas notikumiem!
Saiksam izkalta rīkle. Viņš pavēstīja par Delvegu un Vihmenu, par raķešu izcelšanu no fregates un atgriešanos viesnīcā, par sarunu ar Fērgusonu. Pēc tam viss sabruka. Viņš stāstīja to, ko atcerējās.
Prokters klusējot klausījās un ik pa brīdim pamāja. Kad Saikss visu bija pateicis, Prokters jautāja: Kāpēc viesnīcā bija Teserakts?
Saikss papurināja galvu. Vienīgais izskaidrojums varētu būt tāds, ka viņš meklēja mani.
- Kā viņš par jums vispār uzzināja?
- Samnere nojauta, ka kļuvusi par slepkavas mērķi, un aizbēga no Rīda. Viņa sadarbojās ar Teseraktu, meklējot mūs ar Fērgusonu. Laikam jau viņa noskaidroja mūsu vārdus. Nezinu, kā.
Prokters vēl brīdi klusēja, bet pēc tam uzdeva jautājumus. Daudz jautājumu. Saikss atbildēja. Atklāja visus nelāgos sīkumus, bet noklusēja, ka redzējis Rīdu Tangā, jo negribēja atklāt Prokteram, ka izsūdz grēkus tikai bailēs no Fērgusona. Šī informācija droši vien uznirs vēlāk, un lai tā būtu, bet pagaidām Saikss nodevīgo neģēļu hierarhijā gribēja sajusties nedaudz augstāk par Fērgusonu.
- Jūs esat aizpildījis daudz neizskaidroto vietu šajā ļaunajā un nicināmajā stāstā, Prokters secināja, un es esmu par to pateicīgs. Tomēr jūs apzināti iesaistījāties noziegumā, par ko pienākas likumā noteiktais bargākais sods.
- Es to saprotu. Un samierināšos ar sekām.
Bija labi justies cienījamam, kaut tikai dažas minūtes.
- Bet varētu uzskatīt, ka jūs tikai pildījāt pavēles, Prokters turpināja. Fērgusons sāka visu šo dīvaino dēku, un jūs esat viņa neprāta upuris. Saikss nezināja, kā atbildēt,
tāpēc klusēja. Redzu, ka jūs nevēlējāties piedalīties operācijā, bet bijāt nokļuvis spīlēs. Fērgusons bija jūsu priekšnieks, šīs organizācijas varonis. Jums nebija citas iespējas kā vien paklausīt, un es to saprotu. Mēs no pašas pirmās dienas mācām jums pakļauties priekšniekiem, pildīt nesaprotamas pavēles, jo jūs ne vienmēr zināt visus faktus. Un jums tās jāpilda pat tad, ja nepiekrītat, jo pretējā gadījumā varat iznīcināt kaut ko ļoti svarīgu.
Ja vien Saikss nemaldījās, tuneļa galā nupat bija uzspīdējusi gaisma.
- Jūs esat bijis apbrīnojami padevīgs savam priekšniekam, Prokters turpināja. Bet tagad jums jāizvēlas, kam dāvāt savu uzticību pārvaldei vai savam skolotājam.
Lēmums bija pieņemts acumirklī, bet Saikss noskaitīja līdz desmit, lai radītu iespaidu, ka izvēle ir mokoša. Šī pauze lieliski atspoguļoja iekšējo cīņu, kam bija jā notiek viņa sirdī.
- Es esmu uzticīgs pārvaldei, Proktera kungs.
Prokters svinīgi pamāja. Ļoti priecājos par šādu atbildi.
Ļoti. Jo man vajag jūsu palīdzību.
- Es laikam nesaprotu.
- Lielāko daļu no tā, ko man stāstījāt, nav iespējams pierādīt, vai ne?
Saikss bridi domāja. Nē, Proktera kungs.
- Un tur slēpjas problēma.
- Es tomēr nesaprotu.
- Jūsu vārdi ir pretrunā ar Fērgusona teikto.
- Tieši tā. Saikss pamāja.
- Un Fērgusona liecība ir nozīmīgāka.
Iedomājoties, ka Fērgusons izkļūs no šīs ķezas neskarts,
Saikss juta asinis uzvirmojam, bet viņa balss izklausījās žēla, nevis dusmīga: Nav taisnīgi…
- Protams, bet tā nu tas ir. Tātad jārīkojas gudri, vai ne?
Saikss apjuka. Jā, Proktera kungs.
- Fērgusons nezina, kas noticis un ko jūs man atklājāt.
Lūk, ko es no jums vēlos. Turpiniet tāpat kā parasti un dariet visu, ko Fērgusons jums liek. Tikai ierakstiet. Prokters piecēlās un ar abām plaukstām atbalstījās pret galdu.