- Man vajag pierādījumus pietiekami daudz, lai Fērgusonam aizžņaugtu rīkli un pat viņš nespētu atbrīvoties. Pierādījumiem pret Fērgusonu jābūt tik pārliecinošiem un apsūdzībām tik bargām, lai to nevarētu noklusēt. Cilvēkiem jāzina, kas noticis.
Beidzot Saikss saprata. Prokters gribēja pārliecināties, ka šis atgadījums netiks paslēpts kādā skapi.
- Ja Fērgusons stāsies taisnās tiesas priekšā, es varēšu aizmirst visus jūsu līdzšinējos pārkāpumus, Prokters turpināja. Es neaizmirsīšu tos, kas palīdzēja. Bet negribu arī piespiest jūs darit kaut ko tādu, ko nevēlaties.
Saikss atlieca muguru, jo apzinājās, ka viņam jau pietiek pierādījumu, lai iedzītu naglas Fērgusona zārkā. Tas sagādās prieku. Saikss nemanāmi pasmaidīja. Viņš saprata, kas viltīgajam kūmiņam padomā. "Prokters kļūs par cīnītāju, kurš attīrījis CIP no netīrumiem, kurš pierādījis, ka viens no pārvaldes godinātajiem varoņiem līdzinās sapuvušam ābolam. Šāds panākums nodrošinātu viņam direktora vietu jau pēc dažiem gadiem. Un pēc tam… Kas zina? Prokters kaut ko sasniegs. Un, ja es arī turpmāk rīkotos tikpat gudri kā līdz šim, tad varētu Prokteram sekot." Saiksam bija gatavs plāns.
- Es vēlos visu vērst par labu, viņš teica. Tā bija balta patiesība.
Prokters pasmaidīja. Lieliski.
81 . NODAĻA
Plkst. 13.13 pēc Austrumāfrikas laika
- Kā tu jūties, Antonio?
Alvaress izelpoja un pacēla saitē iekārto labo roku, cik augstu vien spēja. Viņam bija iedoti pretsāpju līdzekli, un tic notrulināja.
- Man teica, ka visam vajadzētu labi sadzīt, Prokters sacīja.
- Bet es vēl ilgi nevarēšu mest bumbu.
Prokters ienāca viesnīcas istabā, un Alvaress aizvēra durvis. Istaba bija maza, bet tagad šķita vēl šaurāka, jo Prokters aizņēma lielu daļu brīvās vietas.
- Vai zini, cik daudz asiņu tu zaudēji?
- Nē. Alvaress papurināja galvu. Bet droši vien es tagad esmu daļēji afrikānis.
Viņš ar vienu roku pavirzīja somu malā un apsēdās uz vienīgās gultas. Nelielajā somā bija tikai netīrā veļa un dažas personiskās mantas. Drēbes viņam mugurā bija nopirktas, kamēr viņš pavadīja nakti slimnīcas gultā. Pārvaldes helikopters pārveda viņu uz Tanzānijas galvaspilsētu, un viņam piešķīra istabu viesnīcā.
- Bet tev paveicās, ka nenotika nekas sliktāks, Prokters jau daudz nopietnāk teica. Kāpēc tu devies prom, nevienam neziņojot? Kas tev bija padomā?
- Nebija daudz laika domāt.
Prokters sarauca pieri. C1P virsniekam vajadzētu atbildēt citādi.
- Man ir sadevuši pretsāpju līdzekļus.
- Labi, izlikšos, ka to nedzirdēju. Prokters pasmaidīja.
Alvaress klusēja, paņēma minerālūdens pudeli labajā rokā
un mēģināja noskrūvēt korķīti ar kreiso, bet pudele bija norasojusi un pārāk slidena, lai viņš to noturētu.
- Es palīdzēšu, Prokters sacīja, pienācis tuvāk.
- Nē, pateicos. Alvaress piespieda pudeli pie krūtīm un beidzot noņēma korķīti. Iedzēris nelielu malku, viņš nolika pudeli.
- Neesi tik izslāpis, kā biji domājis? Prokters painteresējās.
- Laikam gan.
- Zini, Prokters ieminējās, man tiešām gribas uz tevi saaurot par to, ka nepakļāvies pavēlēm.
- Kāpēc jūs to nedarāt?
- Jo nezinu, vai mani neurda tikai aizvainotais pašlepnums. Tu galu galā paveici labu, kaut gan neparastu darbu.
- Mēs nedabūjām raķetes.
Prokters paraustīja plecus. Tiklīdz Ozols nomira un zibatmiņa pazuda, bija skaidrs, ka raķetes nekad nenonāks mūsu rokās. Tā bija neveiksme kopš paša sākuma, kaut gan Čembersa centās tēlot pretējo. Tajā mirklī Alvaress paberzēja plecu, bet Prokters turpināja: Tu panāci, lai raķetes nesaņemtu neviens cits, un tas ir pats svarīgākais.
- Saglabājam status quo?
- Tāda nu ir šī mūsu nozare.
- Kas notiks ar Fērgusonu un Saiksu?
- Saikss padevās. Viņš vienosies ar mums un palīdzēs savākt pierādījumus pret Fērgusonu.
- Kad Fērgusons uzzinās labo vēsti?
Prokters brīdi domāja. Vēl vajadzēs pastrādāt. Bet neraizējies, viņš saņems pelnīto. Viņš pasniedzās pēc ūdens.
- Vai neiebilsti? Alvaress papurināja galvu, un Prokters ilgi dzēra. Tikai nemēģini atkal darboties viens, viņš brīdināja, uzskrūvējot korķīti. Nākamreiz, kad ievārīsi šādas ziepes, es nebūšu tik iecietīgs.
Alvaress atkal pacēla roku. Es to nevarētu pat tad, ja gribētu.
- Vai gribētu? Prokters nopētīja viņu.
Neilgu bridi Alvaress domāja un papurināja galvu. Pietika ar vienu reizi.
- Ļoti labi. Tu kādu laiku pavadīsi pie galda. Gan tāpēc, lai atveseļotos, gan tāpēc, ka man tevi kaut kā jāsoda citu priekšā. Pārvalde neatbalsta vientuļos varoņus. Alvaress pamāja. Cikos izlidos tava lidmašīna? Prokters jautāja.
Alvaress ieskatījās pulkstenī. Drīz.
- Es ceru, ka tu tajā būsi.
- Protams.
- Ko darīsi, kad atgriezīsies?
- Kaut ko normālu. Cepšu gaļu, aiziešu uz beisbola spēli. Satikšu dēlu.
- Izklausās labi, Prokters noteica.
82 . nodaĻa
Maskava, Krievija
Trešdiena
Plkst. 14.11 pēc Maskavas laika
Pulkvedis Genādijs Aniskovačs gāja pa Ārējās izlūkošanas dienesta gaiteņiem un valdīja dusmas, jo apzinājās, ka viņa seja vairāk uzmanības piesaista tagad, kad ir sakropļota, nekā iepriekš. Prudņikova sekretāre, kas iepriekš veltīja viņam tvīksmīgus iekāres un alku skatienus, tagad novērsās. Aniskovačs gaidīja, kamēr sekretāre pavēstīja priekšniekam par viņa ierašanos, un uzsmaidīja viņai par spīti sāpēm, pirms iegāja Prudņikova kabinetā.
Direktors lasīja ziņojumu un nepacēla galvu. Viņi nesasveicinājās. Aniskovačs zināja, ka ir zaudējis direktora labvēlību. Beidzot Prudņikovs kārtīgi nolika dokumentu uz galda.
Viņš ielēja sev glāzē ūdeni un iedzēra. Man jau kakls izkaltis pēc visiem paskaidrojumiem par tavu rīcību. Kā jau bija gaidāms, Galvenā izlūkošanas pārvalde nepriecājas, ka četri no mūsu īpašās vienības godājamajiem kareivjiem gājuši bojā un vēl trīs ievainoti operācijā, par kuru mēs viņiem neko nestāstījām. Operācijā, ko vispār vajadzēja vadīt viņiem. Prudiiikovs paberzēja pieri un samiedza pelēkās acis. Man nebūt nepatīk, ka es atkal esmu nokļuvis šādā situācijā tevis dēļ. Es izpildīju tavu lūgumu un uzdevu atgūt
raķetes, vienlaikus ļaujot atgūt labo slavu. Un ko tu izdarīji? Tevis dēļ cilvēki ir miruši, bet man atkal radušies sarežģījumi. Un tu neatvedi pat naglu saujiņu.
- Man jāatgādina par neparedzētajiem apstākļiem, kas traucēja misijas izpildi, Aniskovačs rāmi atbildēja. Tomēr man izdevās veiksmīgi iznīcināt raķetes un nepieļaut, lai Amerika iegūtu mūsu tehnoloģiju. Aniskovačs izslējās.
- Un es vēlos paust savu patieso līdzjutibu par zaudētajām dzīvībām.
Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pasmīnēja. Pat tev neizdodas izklausīties patiesam, Genādij. Pārējie neredz cauri tavam valdzinājumam, bet mani nav tik viegli apmānīt. Es runāju ar kareivjiem slimnīcā un zinu, kas patiesībā notika. Tev nebija nekādas saistības ar raķešu iznīcināšanu. Tā bija veiksmīga sagadīšanās, tāpēc necenties piesavināties laurus. Es vienmēr esmu zinājis, ka tu esi nežēlīgs, bet tagad saprotu, ka tev nav sirdsapziņas pat tad, ja krietni vīri mirst tavas godkāres dēļ. Ja viss būtu atkarīgs no manis, es tevi padzītu no organizācijas vai vismaz liktu pavadīt atlikušo darba mūžu pie galda, kur tu nevienam nevarētu kaitēt.