Vēlāk, kad visi bija aizgājuši, Merila guļamistabā noņēma auskarus, kamēr Danijs iegāja dušā.
Līdz, pat šim vakaram dziļi sirdi viņa allaž, bija tam uzticējusies. Merila bija jutusies pārliecināta, ka jebkādi atklājumi tikai apliecinās viņas jūtas pret šo cilvēku.
Taču šovakar Merila bija sajutusi viņā kaut ko pilnīgi citādu. Nekad agrāk neredzētu šķautni. Viņa bija vērojusi Dāniju darbībā un sajutusi attālas aizdomas, ka varbūt viņš to izmanto, lai piekļūtu cilvēkiem. Viņa vēroja, kā Danijs prasmīgi apraksta savus darījumus, izdevības, kuras šobrīd pavērās Baltijā un Austrumeiropā, runājot ar savu izkopto, seksīgo akcentu. Kā stāsta par savām daudzajām kontakt-personām, kuras Merila nekad nebija sastapusi. Par agrākajiem darījumiem, kuru esamībai viņai nebija nekādu pierādījumu.
Merila tos nekad nebija redzējusi, vai ne?
Pirmo reizi viņa saskatīja Dānijā cilvēku, kurš cenšas iepīt citus savā tikla. Tādu kā operatoru. Nebija iespējams nedomāt par to, kā viņš bija to paņēmis vīna pagrabā. Tā bija Dānijā dzīvnieciskā daba, kuru Merila nekad agrāk nebija izjutusi. Brutālākā nekā jebkad agrāk. Varēja padomāt, ka viņš ir sajutis pret sevi vērstas aizdomas. Un gribējis viņai kaut ko pavēstīt.
Es esmu cilvēks, kurš liek tev sajusties dzīvai.
Merila atkal sajuta Dānijā rokas apviļamies sev apkārt.
Piezogamies no aizmugures. Aizrautību, kas viņu reizē satrauca un likās pretīga. Beidz, Merila, viņa sev sacīja saņemdamās. Tu sāc zaudēt spriešanas spējas. Tas ir neprāts. Tas nav tavā stilā.
Merila ielika rokassprādzi rotaslietu kārbiņā uz tualetes galdiņa un novilka savu saburzīto blūzi. Uz naktsgaldiņa viņa pamanīja Dānijā kabatas portfeli.
Viņai vajadzēja to uzzināt. Tomēr kaut kas nomāca viņas vēlmi ielūkoties tajā.
Ja viņš vēlējās paturēt noslēpumā daļu no savas pagātnes, tā bija viņa darīšana. Danijs nekad nebija nodarījis viņai pāri, nekad nebija neko lūdzis. Viņš tai lika justies jaunai un aktīvai. Un atkal iekarotai. Viss pārējais...
Kāpēc tu ļaujies šaubām?
Tomēr pamazām vēlme iepazīt viņu dziļāk pārņēma Me-rilu savā varā. Viņa piegāja pie naktsgaldiņam, ģērbusies krūšturī un biksītēs, un pavilcinājās, kārdinājumam cīnoties ar saprāta balsi. Viņa atvēra kabatas portfeli, ieklausīdamās no vannas istabas nākošajās skaņās, kas apliecināja, ka Danijs vēl aizvien ir dušā.
So kabatas portfeli viņš bija nopircis Londonā, Harrods veikalā. Danijs allaž nēsāja līdzi daudz skaidras naudas. Eiro un dolārus. Viņš atgādināja staigājošu bankomātu.
No kurienes nāca visa šī nauda?
Merila atvēra kabatas portfeli. Karšu nodalījumā atradās vairākas kredītkartes: American Express, viena personiskā, otra uzņēmuma, VISA, Eurocard un vairākas citas gan no Amerikas, gan Londonas bankām. Visas izsniegtas uz Daniela Tibo vai D. Tibo vārda. Vai ari uz Christiana Partners varda. Tās viņa bija redzējusi arī agrāk, daudzas reizes.
Aiz caurspīdīgā lodziņa bija ievietota starptautiska autovadītāja apliecība. Viņa seja. Diters Francs Tibo. Dānijā
Londonas apartamentu adrese. Aiz pirmās atradās ari vietējā Holandes autovadītāja apliecība.
Merila nodrebēja aiz kauna. Tas bija stulbi. Aizdomas nebija zona, kurā viņa jutās ērti. Ko viņa vispār meklēja? Danijs bija apburošs un augstsirdīgs vīrietis. Viņš to bija pierādījis neskaitāmas reizes. Runa nebija par to, kas atradās otra cilvēka kabatas portfelī. Viņa spēja ieskatīties sava partnera sirdī. Viņa nebija nekāda iemīlējusies skolniece...
Sajuzdamās vainīga un muļķīga, Merila aši pārskatīja atlikušās kartes. Tur bija Ņujorkas Universitātes kluba karte. Danijs acīmredzot bija mācījies Londonas Ekonomikas augstskolā, tāpēc ka viņš bija kluba biedrs. Vēl dažu pilsētas privāto klubu kartes. Viens atradās Londonā, Alfred-pleisā. Dažas citas biedra kartes tādās vietās ka Parīze un Madridc.
Merila aši pārskatīja nedaudzās vizītkartes. Privātbaņ-ķieris no ABN AMRO Amsterdamā. Kontaktpersona no Cerberus Capital, vienas no lielākajām privātkapitāla firmām Savienotajās Valstīs. Viss bija normāli. Nekādu noslēpumu.
Redzi? Te nav nekādu skeletu skapī, Merila. Danijs ir tas, par ko uzdodas. Viņa sabāza kabatas portfeļa saturu atpakaļ, jūtoties kā muļķe.
Ūdens dušā pārstāja līt. Merila dzirdēja, kā Danijs iznāk no dušas.
- Iznākšu pēc minūtes, - viņš uzsauca. Merila dzirdēja, ka viņš slaukās.
- Es tikai noņemu rotaslietas.
- Ceru, ka līdz ar visu pārējo, - viņš uzsauca.
Merila jau dzīrās nolikt kabatas portfeli atpakaļ, kad no iekšējā nodalījuma izkrita dažas fotogrāfijas, liekot viņas sirdij salēkties.
- Ak, sasodīts...
Pirmajā bija redzami viņi abi. Viņi burāja gar Dalmāci-jas piekrasti pērnā gada augustā. Danijs prata apieties ar laivām tikpat veikli kā ar krūštura āķīšiem. Merila vēl nekad nebija jutusies tik aizgrābta, ja neskaita jaunības laikus. Viņi bija izmetuši enkuru un mīlējušies uz klāja kada klinšaina alā. Tagad Merila sajuta spīvu kaunu, ka ir sākusi apšaubīt šīs atmiņas.
Viņa jau grasījās atlikt kabatas portfeli vietā, kad ieraudzīja otro fotogrāfiju. Tā bija pielipusi pie pirmās.
Kaut kas lika Merilai to uzlūkot ciešāk.
Fotogrāfijā bija redzamas divas sievietes. Viena bija jauna, vecumā ap trīsdesmit, saspraudusi matus mezglā uz pakauša. Otra sieviete bija vecāka, varbūt ap septiņdesmit, ar skarbām krunkām nogurušajā, nekoptajā seja. Abas stāvēja līdzās tramvajam. Tā varēja but jebkura nenosakāma Fiгора s pilsēta.
Merilu pārsteidza sieviešu sejas.
Tajās jautās kaut kas izteikti pazīstams.
Tas bija Danijs. Abas šajās sejās. Merila lūkojās uz fotogrāfiju ar ieplestām acīm. Līdzība bija skaidri saskatāma.
Protams, sieviete varēja būt viņa dvīņumāsa. Taču viņš nekad nebija tādu pieminējis. Vecākā sieviete, Merila domāja, paceldama fotogrāfiju pret gaismu, varēja būt viņa...
Tas lika viņai salēkties. Šaubu sajūta atkal atgriezās. Nevar būt...
Danijs viņai daudzreiz bija stāstījis, ka viņa vecāki esot miruši. Kopš viņa studiju gadiem. Tēvs gājis bojā autokatastrofā, bet māte mirusi no vēža. Danijs bija teicis, ka viņam neesot māsu vai brāļu. Neesot ģimenes. Viņi vairākas reizes kopā bija viesojušies Eiropā. Danijs ne reizes nebija pieminējis radiniekus.
Tomēr līdzība bija nepārprotama.
Tai vajadzēja but viņa mātei. Un māsai. Varbūt pat dvīņumāsai.
/
Merila meklēja fotogrāfijā vecuma pazīmes. Varbūt tā bija uzņemta pirms ilgāka laika. Taču stūrīši vēl aizvien bija pavisam stingri. Un tas, ko viņa ieraudzīja pēc tam, lika galvai sagriezties vēl vairāk.
Fonā, uz tramvaja aiz sievietēm, bija redzams sludinājums. Tas reklamēja filmu. Uzrakstu daļēji aizsedza abas sievietes, kas bija aizstājušās tam priekšā.
Viņi nomira, kad viņš mācījās universitātē, Merila centās sev iestāstīt, taču aina, uz kuru viņa lūkojās, nemainījās atkarībā no valodas.
Filmas nosaukums bija "Tumsas bruņinieks". Hits Lc-džers tajā tēloja Džokeru.
Cilvēkam būtu vajadzējis pēdējo gadu pavadīt kādā alā, lai to nezinātu.
"Tumsas bruņinieks" bija iznācis uz ekrāniem tikai pagājušajā gadā.
Piecpadsmitā nodaļa
Pulkstenis rādija pāri vienpadsmitiem tajā pašā vakarā, kad Kevins Mitmens iegriezās ar savu BMW X5 Džonstri-tā. Bērni beidzot bija iemiguši aizmugures sēdeklī.
Timijs bija nomierinājies pēc spēles tikai pirms dažām minūtēm. Rangers bija atspēlējuši divu vārtu deficītu trešajā puslaikā pret Devils un uzvarējuši papildlaikā. Petrs Pruča, Melisas iemīļotākais spēlētājs, guva uzvaras vārtus. Pūlis gandrīz vai juka prātā. Kad Pruča izslidoja laukumā, lai saņemtu pelnītās ovācijas, Tims piecēlās no savas vietas un skaļi uzgavilēja, pašaujot dūres gaisā. Izejot ārā, viņi pat nopirka Melisai viņa krekliņu ar 25. numuru.