Vu bija spīdošs finansists un gadu gaitā vienojies par daudziem iegādes darījumiem. Taču šoreiz viņš izskatījās drums.
- Nosacījumi? Nav nekādu nosacījumu, Rodžer. Viņi atteicās. - Viņš ienāca iekšā un sabruka krēslā apspriežu galda galā. - Vairs nekādu pārrunu. Esmu devis ziņu juristiem. Ar mums ir cauri.
Astoņpadsmitā nodaļa
The Wall Street Journal
Heiz tik varenā kompānija Wertheimer sabrūk pēc tam, kad
VALSTS KASE ATSAKA ATBALSTU. Voi.STRĪTĀ VALIM PĀRSTEIGUMS
Viens no vēsturiskākajiem Volstrītas uzņēmumiem, Wertheimer Grant bija spiests paziņot par slēgšanu, kad pēdējā brīža iespējas, tostarp varbūtējais atbalsts no ASV Valsts finanšu departamenta, tika noraidīts pec kaitējuma, ko uzņēmumam nodarīja patvaļīgais brokeris, kurš nesen tika nogalināts savā Griničas mājā. Cietušās firmas bilanci apgrūtināja arī apšaubāmi aktīvi, kas bija nodrošināti ar nekustama īpašuma hipotēkām.
Uzņēmuma akcijas, kas pagājušajā vasarā tika tirgotas par vairāk nekā simts dolāriem, vakardienas tirdzniecības sesijas laikā tika pārdotās par mazāk nekā piecdesmit centiem gabalā.
Agrāk tik lepnais firmas prezidents Rodžers Kentvels, kurš, kā runā, esot aizvadījis visu vakaru nebeidzamās pārrunās ar potenciālajiem partneriem no visas pasaules, komentārus nesniedza. Ronalds Vu, firmas finanšu direktors, nāca klaja ar īsu paziņojumu, kura tika teikts, ka uzņēmums ir "apņēmies aizsargāt savu uzticamo kontu turētāju un investoru intereses un šobrīd pēta visas pieejamās iespējas, tostarp aktīvu izpārdošanu".
Simtgadīgās firmas darbinieki četrdesmit astoņus stāvus augstajā ēkā Ņujorkas Parka avēnija ieradās absolūti šokēti, lai drošības personāla uzraudzībā paņemtu savas personiskās mantas. Sekretāres un analītiķi neticībā pulcējās uz ielas.
"Kuģis nogrima," sacīja kāds cennodroses fondu pārvaldnieks ar lielu stāžu. "Pēc tam, kad parādījās informācija par to brokeri, veselu nedēļu tika tukšoti visi konti. Viņiem vairs nebija rezervju, lai ar to cīnītos."
Firmas bilanci ir sabojājuši lieli ieguldījumi nedrošās hipotēkās, bet situāciju vēl ļaunāku padarīja nesenā atzīšanās, ka viens no viņu labākajiem brokeriem ir zaudējis veselus divpadsmit miljardus dolāru, veicot neatļautus darījumus. Šie pēdējie zaudējumi nāca gaismā tikai pēc Clasmenu ģimenes slepkavības, kas šķietami tika izdarīta laupīšanas nolūkā viņu plašajā Griničas mājā, taču šobrīd ir radies jautājums par to, vai šī slepkavība patiešām ir kramplaužu roku darbs.
“Viņi bija pārāk vareni, pārāk droši," sacīja kāds Vol-strītas darījumiem tuvu stāvošs avots. “Viņi neredzēja vilciena tuvošanos. Cik zīmīgi, ka to vadīja viņu pašu zvaigzne."
jau piekto dienu pēc kārtas fondu tirgus sasniedz jaunus krituma rekordus, vēl vairāk destabilizējot finanšu sektoru. Pārsteidzošie atklājumi par zaudējumiem un ļaunprātībām ir kļuvuši par ikdienas dzīves daļu Volstrītā, un lielākās bažas, ņemot vērā rezervju izsīkšanu un aizvien ap-šaubāmāko hipotekāro vērtspapīru vērtību, vairs nav par to, vai Wertheimer Grant izdzīvos, bet gan par to, kura "ne-nogremdējamā" Volstrītas ikona kļūs par nākamo.
Deviņpadsmitā nodaļa
Savā pieblīvētajā bezlogu kabinetā noplukušas, pelēkas ēkas pagrabstāvā tikai kvartāla attālumā no Valsts finanšu departamenta Vašingtonā Naomi Blūma ari centās salikt visu pa plauktiņiem.
Visi par to vien runāja. Par Wertheimer Grant bankrotu. Gadiem ilgā ticība tam, ka viņi ir Dieva labā roka, bija aizvilkusi tos līdz bezdibeņa malai. Nemaz nerunājot par milzīgajām spekulācijām ar augsta riska hipotēkām un aizņemtās naudas ieguldīšanu attiecībā trīsdesmit pret vienu.
Pietika ar vienu vienīgu negodīgu brokeri, lai viņi sabruktu.
Taču eļļu ugunī pielēja jaunās ziņas, kas bija parādījušās viņas datorā. Nogalinātā brokera slepkavība nav saistīta ar reģionā notikušajiem ielaušanās gadījumiem.
Nav saistīta...
Naomi iesūca caur salmiņu kivi un mango smūtiju, kas bija viņas pusdienas. Uz viņas rakstāmgalda bija novietota plāna zila mape ar uzrakstu "Slepeni un konfidenciāli". Viņai to bija sagādājis paziņa no FIB. Mapē atradās vairāki mobilā telefona sarunu atšifrējumi ar kādu Bahreinas uzņēmēju, kurš jau ilgi tika turēts aizdomās par sadarbību ar cilvēkiem, kuri varētu vēlēties nodarīt kaitējumu Savienotajām Valstīm. Iespējams, tieši tādēļ atšifrējumi bija nonākuši uz viņas rakstāmgalda. Viņa uzlika brilles un pārskatīja pēdējo noslēpumaino sarunu, kas bija notikusi astotajā februāri.
Ko tas nozīmēja?
Naomi bija vadoša izmeklētāja jaunizveidotajā Finanšu noziegumu un terorisma apkarošanas nodaļā, kurā ietilpa astoņi cilvēki un kas atradās Valsts finanšu departamenta pakļautībā. Viņas pienākumos ietilpa lielu finanšu mahināciju un sazvērestību apzināšana un novēršana gadījumos, kad to sekas varēja apdraudēt nacionālo drošību vai tirgus situāciju.
Viņus varēja dēvēt par pirmo aizsardzības līniju, kam vajadzēja reaģēt uz iespējamiem ekonomiskiem uzbrukumiem Savienotajām Valstīm. Viņi izsekoja naudas ceļus visā pasaulē, atklāja noguldījumu shēmas bankās, kas neievēroja saistošos noteikumus, uzraudzīja patieso darbu, ko īstenoja dažādas apšaubāmas "labdarības iestādes", un iezīmēja dažādus iespējamus drošības apdraudējumus valsts finansiālajā ainavā.
Tas viss izklausījās ļoti svarīgi - vismaz tā allaž bija apgalvojusi Naomi māte.
Un tomēr Valsts finanšu departaments šobrīd nebija nekāda slavas apspīdētā darbavieta.
Šo divu gadu laikā, kas bija te pavadīti, viņi bija atklājuši plašas veselības aprūpes krāpšanas shēmas, kuru mērķis bija atstāt muļķos simtiem miljonu dalībnieku, neizmaksājot viņiem pienākošos naudu. Viņi bija panākuši apsūdzības izvirzīšanu diviem ievērojamiem cennodroses fondu vadītājiem, kuri bija apkrāpuši investorus par vairākiem miljardiem. Viens tika notverts brīdī, kad viņš centās inscenēt savu nāvi un aizbēgt no valsts, bet otrs pašlaik izcieta piespriesto divdesmit gadu cietumsodu federālajā cietumā Džesapā Džordžijas pavalstī.
Bez šaubām, līdz brīdim, kad nonāca līdz apcietināšanai, Valsts finanšu departamentam vairs nebija teikšanas.
Visa vadība tika nodota FIB finanšu terorisma nodaļai vai ģenerālprokuratūrai.
Un tomēr Naomi neiebilda. Viņai savā ziņā patika būt izmeklētājai, kura paliek neredzama. Gluži kā CSI varoņiem. īstajiem izmeklētājiem, nevis tiem plātīgajiem televīzijas tēliem, kuri nolika sliktos puišus uz lāpstiņām un, izvilkuši pistoles, pirmie iebrāzās pa durvīm.
Viņa arī varētu tā izrīkoties, ja rastos vajadzība.
Naomi bija piecas pēdas un trīs collas gara, trenēta kā jebkura aktīva aģente, nēsāja stilīgas melnas brilles un savus tumšos matus īsi apgrieza Mikas Bržezinskas stilā. Viņa izskatījās pēc tipiska gramatu tārpa, neuzkrītošas bibliotekāres, par spīti spoži pelēkajām acīm, kas bija paslēptas aiz brillēm.
Viņa nebija gatavojusies šai lomai. Patiesībā viņa bija studējusi mūzikas teoriju Prinstonā. Pie Eimosa Keršorna. Viņas jaunības sapnis bija kļūt par pirmo čellu Annas Arun-delas apgabala vidusskolas orķestri netālu no Baltimoras. Un ari par uzbrucēju sieviešu lauka hokeja komandā.
Pēc vienpadsmitā septembra notikumiem viņas brālis Džeremijs, kurš bija lakrosa spēlētājs Virdžīnijas Universitātē, bija no tās izstājies un devies armijā. Viņš pateica tikai to, ka tas ir jādara. Bērnībā viņi bija tik ļoti atšķirīgi, tomēr abi nāca no vienas ģimenes. Džeremijs bija sešas pēdas un divas collas garš, ar platiem pleciem, harismātisks un stiprs kā klints. Arī augstprātīgs pēc velna. Mēdza atvērt grāmatu tikai iepriekšējā vakarā pirms eksāmena.