Viņas sirds sažņaudzās, ieraugot attēlu.
Ne tik daudz tāpēc, ka viņa uzlūkoja tajā redzamo. Tas viss bija noticis jau sen, un iekšēji viņai jau iepriekš bija radušās zināmas aizdomas.
Tāpat kā par to, ka viņu attiecības sāk šķobīties.
Viņas uzticēšanās.
Fotogrāfijā bija redzams Tajs. Viņš smaidīja, un tādu sejas izteiksmi Enija nekad nebija redzējusi viņu pazīšanās laikā. Viņš sēdēja uz soliņa parkā. Apkārt bija ari citi cilvēki.
Un viņam līdzās sēdēja sieviete, kuru Enija atpazina. Viņa bija uzlikusi galvu Tajam uz pleca. Satvērusi viņa plaukstu ar abām rokām. Tas neizraisīja Enija greizsirdību.
Viņa vienkārši jutās sāpināta.
Sievietes seja bija iededzināta viņas atmiņā kopš pirmās dienas, kad Enija viņu ieraudzīja televizora ekrānā. Tā bija tā pati sieviete, kuru nogalināja. Tajā mājā.
Eiprila Glasmena.
Septiņdesmitā nodaļa
Automašīna, kas ieradās, lai nogādātu al Baširu un viņa ģimeni drošā vietā, piebrauca īsi pirms pulksten deviņiem nākamajā rītā.
Nakts laikā Naomi bija pa telefonu sarunājusies ar savu komandu Vašingtonā. Saskaņa ar plānu viņiem vajadzēja nogādāt al Baširu apsargāta mājā laukos, kur Naomi un Lielbritānijas valdības pārstāvji viņu instruētu pirms izlidošanas ārpus valsts. Viņiem to vajadzēja paveikt ātri un neviena nemanītiem, pirms vēl Hasani vai kāds cits pagūtu iejaukties.
Hauks un Naomi ieradās Meifēras mājā pusstundu agrāk. Skotlendjarda automašīna bez pazīšanās zīmēm bija novietota laukuma malā. Nakts laikā al Bašira māja tika nepārtraukti novērota. Citādi iela bija tukša. Tāpat kā ikvienā parastā svētdienas rītā. Kokos čivināja sarkankrūtīši. Bāris ģimenes iznāca ārā, glīti saposušās, lai dotos uz baznīcu.
Jo mazāk iesaistīto, jo labāk.
Naomi uzrādīja savu apliecību abiem policistiem, kas atradās automašīnā. Tad viņa uzkapa augšā pa kāpnēm un pieklauvēja pie sarkanajām durvīm. Hauks palika uz kāpnēm, vērodams skvēru. Dažas mājas tālāk kāda māte vilka savu untumaino, īdošo dēlu uz ģimenes BMW 330i, šķiet, lai dotos svētdienas izbraukumā.
Šēra al Bašira atvēra durvis. Viņa bija ģērbusies melnā svīterī un dizainera džinsos. Hauks nodomāja, ka ir grūti nejust līdzi viņai un viņas ģimenei. Viņi nebija izdarījuši neko sliktu. Viņa bija mūsdienīga, pievilcīga jaunā māmiņa, kura tikusi ierauta tādā atvarā vienas dienas laikā. Nu viņu dzīvei vajadzēja mainīties pilnībā. Līdz brīdim, kad Hasani tiks apcietināts - un varbūt arī pēc tam - viņiem nāksies dzīvot bailēs no tā, ka viņi varētu tikt atrasti.
Naomi uzsmaidīja Šērai un ielūkojās pulkstenī.
- Automašīna būs klāt kuru katru brīdi. Vai esat gatavi?
- Tūlīt, - Šēra Bašira atbildēja. Viņa nebija krāsojusies, un viņas acis izskatījās apsārtušas pēc grūtās nakts. Viņai izdevās negribīgi pasmaidīt. - Mēs tikai saiņojam dažas zēnu rotaļlietas.
Naomi pamāja.
- Protams.
Piecpadsmit minūtes. Naomi pienāca klāt un apsēdās līdzās Haukam, pasmaidīdama un filozofiski secinādama, ka šāda situācijā nav neviena uzvarētāja, tomēr ar zināmu gandarījumu piebilzdama, ka viņi beidzot varēs nonākt pie patiesības. Par sazvērestību pret Savienotajām Valstīm. Un par to, kurš bija noorganizējis Marka Glasmena un Džeimsa Donovana slepkavības.
- Tu braši turējies. - Hauks ar lepnumu pamāja.
- Paldies. - Viņa nervozi nopūtās, it kā te būtu vēl kāds sīkums, kuru viņa nebūtu pārbaudījusi. Vai pārbaudījusi dubultā. Taču tādu nebija.
- Tās nu gan bija trīs dienas, vai ne? - Hauks pasmaidīja. - Neaizmirsti man paziņot, kad tu esi ieplānojusi nākamo atvaļinājumu.
- Noteikti, - Naomi nosmīnēja.
- Francijas dienvidos varētu but labi. Ja tur kaut kas notiks...
Naomi atkal ielūkojās pulkstenī.
- Varbūt man vajadzētu pajautāt savām kontaktperso-nām no Lielbritānijas Valsts kases...
- Nomierinies, - Hauks noteica un saspieda viņas delmu.
Tad Naomi norādīja uz ielu.
- Viņi ir klāt.
Melns mersedess ar aptumšotiem logiem virzījās šurp no Naitsbridžas puses. Tas apbrauca apkārt skvēram un apstājās pie mājas.
Naomi sajutās atvieglota.
Šofera puses logs noslīdēja lejup. Viens no policistiem izkapā no automašīnas un pārbaudīja šofera apliecību. Viņš apstiprinoši pamāja Naomi.
Viņa ievilka elpu.
- Nodarīsim to līdz galam. - Naomi uzkāpa augšā un atkal pieklauvēja pie durvīm. Šoreiz tās atvēra istabene. - Automašīna ir klāt.
Pēc brīža durvis atvērās atkal. Iznāca šēra, uzmetusi uz pleca somu un vezdama pie rokas savus mazos puikas. Jaunākais vēl aizvien bija pidžama un acīmredzot bija raudājis par to, ka viņam liek atstāt māju. Viņš spieda sev klāt rotaļu lācīti. Pie sliekšņa tika pievilkti vairāki koferi. No mersedesa izlēca otrs aģents. Viņš pameta skatienu uz ielu un tad ātri uzkāpa augšā pa kāpnēm, lai paņemtu koferus, un sakrāva tos automašīnas bagāžniekā.
- Neaizmirstiet slēpju somu, - Šēra sacīja, norādīdama uz mājas iekšpusi. - Tajā ir dažas bērnu mantas.
Aģents laipni pamāja.
- Mums ir pietiekoši daudz vietas, kundze.
Pēc īsa brīža ārā iznāca Mārtijs al Baširs. Viņš bija ģērbies rūtainā krekla ar vaļēju apkaklīti, džemperī un haki krāsas biksēs. Un ložu necaurlaidīgā vestē, kas viņam bija iedota iepriekšējā vakarā. Otrais aģents aizstājās viņam priekšā. Al Bašira izturēšanās pauda neapmierinātību un rezignāciju. Vēl vakar viņš bija vadījis lielāko investīciju fondu pasaulē. Šodien viņa liktenis atradās valsts rokās. Viņam pār plecu bija pārmesta datorsoma. AI Baširs pienāca pie Naomi.
- Vai varat pateikt, kurp mēs dosimies?
- Jums jāpasteidzas, - viņa atbildēja. Aģents iekrāva beidzamo somu bagāžniekā. AI Baširs sekoja viņam lejā pa kāpnēm. - Viss tiks izskaidrots pa ceļam.
Pirms iekāpšanas automašīnā viņš palūkojās uz Naomi ar pēdējo zaudētāja smaidu.
- Jus to nosaucāt par džihadu, - viņš sacīja. - Te nebija ne runas par terorismu. Jūs to redzēsiet. Tas bija kas lielāks par terorismu.
Naomi pastūma viņu uz automašīnas pusi.
- Labāk kāpiet iekšā.
Viņš apsēdās aizmugures sēdeklī līdzās sievai. Viņu pavadonis aizvēra durvis un laipni pamāja policistiem. Viņš apsēdās priekšā, un tad, bez kādas sirēnas, it kā tas būtu parasts limuzīns, kas dodas uz lidostu, mersedess apbrauca apkārt skvēram un devās iekšā vienvirziena ieliņu labirintā, lai izkļūtu uz centrālās ielas.
Tas nu bija padarīts.
Automašīnai aizbraucot, Hauks pamanīja aizmugurējā logā al Baširu jaunākā dēla seju, kad bērns pēdējo reizi pagriezās, lai palūkotos uz māju.
Naomi nopūtās.
- Tas nebija pārāk viegli. - Viņa iedunkāja Hauku, un viņi devās atpakaļ pie sava taksometra.
- Tas nekad nav viegli.
Ar to pašu Hauks bija savu padarījis. Naomi un federā-ļi varēja paveikt atlikušo. Viņš droši vien jau pēcpusdienā dosies atpakaļ uz Savienotajām Valstīm. Viņam vajadzēja atgriezties savā agrākajā dzīvē un daudz ko izskaidrot.
Iezvanījās Naomi mobilais. Viņa paraudzījās uz ekrānu un sacīja Haukam:
- Mana kontaktpersona no Valsts kases...
Naomi klausījās, tad izbeidza sarunu, un viņas seja piepeši kļuva pelnu pelēka. Viņa paraudzījās uz Hauku, asinīm atplūstot no sejas.
- Kas noticis?
Naomi mute pavērās.
- Viņa teica, ka valdības reindžrovers esot tuvumā. Būšot klāt pēc trim minūtēm.